Kurts Kofka — vācu psihologs, geštaltpsiholoģijas pamatlicējs (1886–1941)
Kurts Kofka — vācu psihologs un geštaltpsiholoģijas pamatlicējs; viņa pētījumi par uztveri, phi fenomenu un mācīšanos būtiski ietekmēja mūsdienu psiholoģiju.
Kurts Kofka (1886. gada 18. marts - 1941. gada 22. novembris) bija vācu psihologs. Viņš bija viens no Geštaltpsiholoģijas pamatlicējiem.
Kofka dzimis un izglītību ieguvis Berlīnē, kur 1909. gadā ieguva doktora grādu kā Karla Štumpfa students. Koffka vienu gadu pavadīja arī Edinburgas Universitātē Skotijā, kur apguva angļu valodu, kas vēlāk viņam ļoti noderēja. Koffka strādāja Frankfurtes Universitātē, kad 1910. gadā ieradās Makss Vertheimers un uzaicināja Koffku piedalīties viņa pētījumos par fenomenu phi.
1912. gadā Koffka pameta Frankfurti un sāka strādāt Gīsenes Universitātē, kur nostrādāja vairāk nekā vienpadsmit gadus. Pēc tam Koffka devās uz Amerikas Savienotajām Valstīm, kur no 1924. līdz 1925. gadam bija viesprofesors Kornela universitātē, bet divus gadus vēlāk - Viskonsinas-Medisonas universitātē. Visbeidzot 1927. gadā viņš pieņēma darbu Smita koledžā Northemptonā, Masačūsetsas štatā, kur viņš palika līdz pat savai nāvei 1941. gadā.
Biogrāfija un akadēmiskais ceļš
Kurts Kofka izcēlās ar plašu interesju loku — viņu saistīja gan eksperimentālā uztvere, gan attīstības psiholoģija. Drīz pēc doktora grāda iegūšanas viņš strādāja kopā ar citiem geštalta dibinātājiem, kuros īpašu lomu ieņēma Makss Vertheimers. Sadarbība pie tādiem fenomēniem kā phi palīdzēja nostiprināt skatījumu, ka uztvere nav tikai daļu summēšana, bet organizēts, vienots process.
Galvenās idejas un ieguldījums
- Geštaltprincips: Kofka kopā ar citiem geštalta psihologiem uzsvēra, ka psihoģiskās parādības jāskata kā organizētas veselmas. Slavenais apgalvojums — ka veselums nav reducējams uz daļu summu — raksturo šī virziena domāšanu.
- Uztveres likumi: Kofka aprakstīja un popularizēja tādus organisācijas principus kā tuvums (proximity), līdzība (similarity), pabeigtība (closure), kopīga kustība, turpinājums (continuity) un Prägnanz (vienkāršākā, stabilākā organizācija). Šie likumi palīdz izskaidrot, kā cilvēks grupē vizuālo informāciju.
- Figura–fons: Viens no svarīgākajiem geštalta atklājumiem — spēja atšķirt figūru no fona — Kofka plaši izskaidroja un demonstrēja ar eksperimentiem.
- Attīstības psiholoģija: Kofka pievērsās arī bērna attīstībai un mācīšanās procesiem, mēģinot sasaistīt geštaltprincipus ar emocionālajiem un kognitīvajiem attīstības aspektiem.
- Metodoloģija: Kofka deva nozīmīgu ieguldījumu fenomoloģiskā un eksperimentālā pieejā — viņš centās apvienot precīzus eksperimentus ar rūpīgu aprakstu par uztveres organizāciju.
Nozīmīgākie darbi
Viens no Kofkas visvairāk atzītajiem darbiem ir Principles of Gestalt Psychology, kas kopsavilcinoši apkopo geštaltteorijas galvenos principus un piemērus. Tāpat Kofka rakstīja plašākas atsauces par uztveri un bērna psiholoģisko attīstību, kurās viņš centās parādīt, kā organizācijas likumi darbojas dažādos dzīves posmos.
Mantojums un ietekme
Kofkas darbi ievērojami ietekmēja ne tikai eksperimentālo psiholoģiju, bet arī pedagoģiju, mākslu, dizainu un kognitīvo zinātni. Geštaltpsiholoģijas uzskati par organiski strukturētu uztveri palīdzēja attīstīt izpratni par to, kā cilvēki apstrādā vizuālo informāciju, kā arī sniedza teorētisku pamatu vēlākām kognitīvajām pieejām.
Smith College gadu laikā viņš audzināja un iedvesmoja vairākas paaudzes studentu un pētnieku, tā nodrošinot geštalta ideju izplatību Amerikas akadēmiskajā vidē. Mūsdienās Kofka vārds tiek saistīts ar pamatelementiem uztveres teorijā un ar domāšanas pieeju, kas uzsver veselumu, organizāciju un struktūru psiholoģiskajās parādībās.
Vairāk lasāmā
- Teksti par geštaltpsiholoģijas pamatprincipiem un piemēriem (mūsdienu mācību grāmatās un apskatos).
- Kopsavilkumi un tulkojumi no Kofkas galvenajiem rakstiem un monogrāfijām.
- Vēsturiski apskati par geštaltskolas attīstību un tās lomu 20. gadsimta psiholoģijas attīstībā.
Galvenie darbi
- 1921. Die Grundlagen der psychischen Entwicklung. Osterwieck am Harz, Zickfeldt. ("Prāta izaugsme").
- 1922. Uztvere: ievads ģestalta teorijā. Psych. Bulletin 19, 531-585.
- 1924. Prāta izaugsme: ievads bērnu psiholoģijā, tulk. R.M. Ogden. 2. pārstrādāts izdevums, 1928. gads. Londona: Kegan Paul, Trench, Trubner. un New York: Harcourt, Brace.
- 1935. Ģestaltpsiholoģijas principi. Londona: Routledge & Kegan Paul. Padziļināta mācību grāmata, 720 lappuses.
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Kurts Kofka?
A: Kurts Koffka bija vācu psihologs un viens no geštaltpsiholoģijas pamatlicējiem.
J: Kur Koffka dzimis un ieguvis izglītību?
A: Koffka dzimis un izglītību ieguvis Berlīnē, Vācijā.
J: Kas bija Kofkas mentors viņa doktorantūras studiju laikā?
A: Kofkas mentors viņa doktorantūras studiju laikā bija Kārlis Štumpfs.
J: Kur Koffka apguva angļu valodu?
A: Koffka apguva angļu valodu, pavadot gadu Edinburgas Universitātē Skotijā.
J: Kad Koffka kļuva par viesprofesoru Kornela universitātē?
A: Koffka kļuva par viesprofesoru Kornela universitātē no 1924. līdz 1925. gadam.
J: Kur Koffka strādāja vairāk nekā vienpadsmit gadus, pirms devās uz Amerikas Savienotajām Valstīm?
A: Pirms došanās uz Amerikas Savienotajām Valstīm Koffka vairāk nekā vienpadsmit gadus strādāja Gīsenes universitātē.
J: Kur Koffka pieņēma darbu 1927. gadā?
A: Koffka 1927. gadā pieņēma darbu Smita koledžā Northemptonā, Masačūsetsas štatā, kur viņš strādāja līdz pat savai nāvei 1941. gadā.
Meklēt