Max Wertheimer
Makss Vertheimers (1880. gada 15. aprīlī Prāgā - 1943. gada 12. oktobrī Ņūrokeles pilsētā Ņujorkā) bija psihologs, viens no trim geštaltpsiholoģijas pamatlicējiem, kopā ar Kurtu Koffku un Volfgangu Kēleru.
No 1929. līdz 1933. gadam Vertheimers bija Frankfurtes Universitātes profesors. Kad 1933. gadā par Trešā reiha kancleru kļuva Ādolfs Hitlers, Vertheimieram kļuva skaidrs, ka viņam ir jāpamet Vācija. Galu galā viņš pieņēma piedāvājumu mācīt Ņujorkas Jaunajā skolā (The New School).
Ņujorkā viņš turpināja pētīt problēmu risināšanu jeb to, ko viņš labprātāk dēvēja par "produktīvu domāšanu". Saistība starp šo grāmatu un viņa iepriekšējiem darbiem bija šāda: visas grāmatas problēmas, izņemot vienu, varēja atrisināt, aplūkojot ģeometriskās diagrammas. Citiem vārdiem sakot, pēc būtības tās bija daļēji vizuālas, un tās varēja attēlot un daļēji atrisināt vizuāli. Šis pavediens vijās cauri daudziem geštalta darbiem.
Šo grāmatu (savu vienīgo grāmatu) Vertheimers pabeidza 1943. gada septembra beigās un tikai trīs nedēļas vēlāk nomira no sirdslēkmes. Vertheimers tika apglabāts Beechwood kapsētā Ņūrohelē, Ņujorkā.
Phi parādība
Phi fenomens ir optiska ilūzija, ko 1912. gadā aprakstīja Vertheimers un kurā redzes noturība tika izmantota kinofilmā, ko 1916. gadā izmantoja Hugo Minsterbergs. Šīs optiskās ilūzijas pamatā ir princips, ka cilvēka acs spēj uztvert kustību no informācijas fragmentiem, piemēram, attēlu virknes. Citiem vārdiem sakot, no slaidrādes, kas sastāv no sastingušo attēlu grupas ar noteiktu attēlu ātrumu sekundē, mēs novērojam pastāvīgu kustību.
Phi fenomena gadījumā attēlu virkne izraisa kustības sajūtu. Tas nav Wertheimera izmantotais uzstādījums, taču ideja ir līdzīga.
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Makss Vertheimers?
A: Makss Vertheimers bija psihologs un viens no trim geštalta psiholoģijas pamatlicējiem kopā ar Kurtu Koffku un Volfgangu Kēleru.
Q: Kur Vertheimers pasniedza?
A: No 1929. līdz 1933. gadam Vertheimers bija Frankfurtes Universitātes profesors.
J: Kāpēc Vertheimers pameta Vāciju?
A.: V. Vertheimers pameta Vāciju, jo saprata, ka viņam ir jāaizbrauc pēc tam, kad 1933. gadā par Trešā reiha kancleru kļuva Ādolfs Hitlers.
J: Kur Vertheimers devās pēc aizbraukšanas no Vācijas?
A.: Vertheimers pieņēma piedāvājumu mācīt Ņujorkas Jaunajā skolā.
J: Ko Vertheimers pētīja Ņujorkā?
A: Ņujorkā Vertheimers turpināja pētīt problēmu risināšanu jeb to, ko viņš labprātāk sauca par "produktīvu domāšanu".
J: Par ko bija veltīta vienīgā Vertheimera grāmata?
A.: Vertheimera vienīgā grāmata bija par problēmu risināšanu, ņemot vērā ģeometriskās diagrammas, kuras attēloja un daļēji risināja vizuāli.
J: Kad Vertheimers nomira un kur viņš tika apglabāts?
A: Vertheimers pabeidza savu grāmatu 1943. gada septembra beigās un pēc trim nedēļām nomira no sirdslēkmes Ņūrohelē, Ņujorkā, kur viņu apglabāja Beechwood kapsētā.
