Meness bija senās Ēģiptes pirmās dinastijas faraons, kurš tradicionāli tiek uzskatīts par Augšējas un Apakšējas Ēģiptes apvienotāju. Viņš dzīvoja aptuveni 3100.–3000. g. p. m. ē. Unifikācija tika simboliski atspoguļota ar pšent — dubulto kroni, kas apvieno balto Augšēģiptes un sarkano Lejēģiptes kroni. Pēc senas tradīcijas Meness ir arī Memfisas pilsētas dibinātājs un tās pirmās varas centra izveidotājs; Memfisa kļuva par svarīgu administratīvu un reliģisku centru agrīnajā faraonu laikmetā.
Vēstures un arheoloģiskie avoti
Liela daļa mūsu zināšanu par šo laikmetu nāk no arheoloģijas. Ir plašas liecības par valdnieku, kurš vēstures avotos parādās kā Narmers — tādus artefaktus kā slavenā Narmera palete un citi priekšmeti, kas attēlo indexu un simbolus, kas saistīti ar zemju apvienošanu. Tomēr pats vārds "Meness" galvenokārt ir literārs vai hronoloģisks, un tieši pierādījumu, kas skaidri sasaista nosaukumu Meness ar konkrētu materiālu atradni, ir maz.
Mūsdienu pētnieki parasti uzskata, ka Meness, iespējams, bija vai nu tas pats valdnieks, ko arheoloģiskajos atradumos sauc par Narmers, vai arī viņš varētu būt bijis nākamais valdnieks, Hor‑Aha (kurš valdīja pēc Narmera). Šī neziņa rodas tāpēc, ka pēdējie rakstiskie avoti (piemēram, karaliskās uzskaites un vēlākās hronikas) un materiālie atradumi (kapu kompleksi, paletes, zīmogzīmes) reizēm sniedz dažādus nosaukumus vai titulus, kurus interpretēt nav viegli.
Senais ēģiptiešu vēsturnieks Maneto, kurš dzīvoja vairāk nekā 2000 gadus vēlāk, rakstīja, ka Menes valdīja 62 gadus un ka viņu nogalināja hipopotams. Šādas liecības, kas radušās daudz gadsimtu pēc notikumiem, parasti tiek uzskatītas par daļēji leģendārām — tās satur gan vēsturiskas ziņas, gan mītiskas detaļas.
Menesa nozīme
Neatkarīgi no tā, vai "Meness" bija konkrētas personas vārds vai vēlāk piešķirts tituls, viņa stāsts simbolizē sabiedrības pārmaiņas: politisku centralizāciju, valdnieka autoritātes konsolidāciju un valsts pārvaldes attīstību. Tieši šajā laikmetā sākas rakstības plašāka izmantošana administratīvos nolūkos, nostiprinās centrālā vara, un tiek veidotas institūcijas, kuras raksturo klasisko faraonu Ēģipti.
Menesa tēls ir iemūžināts arī mūsdienu kultūras artefaktos — piemēram, ASV Augstākās tiesas ēkas dienvidu sienas frīzē ir attēlots Meness, kas tur anku, kas parāda, ka viņa leģenda guvusi plašu starptautisku atpazīstamību.
Kopumā Meness paliek daļēji leģendāra, daļēji vēsturiski pamatota figūra: viņš ir simbols Ēģiptes apvienošanās un agrīnās valsts izveidošanās procesiem, bet precīza viņa identitāte un biogrāfija joprojām ir priekšmets akadēmiskām diskusijām.
