Maikls Faradejs (1791. gada 22. septembrī Ņūingtonbārtā, Sērrejā - 1867. gada 25. augustā Hemptonkortā, Sērrejā) bija kalēja dēls, kurš, neskatoties uz ierobežotu formālo izglītību, kļuva par vienu no pazīstamākajiem un ietekmīgākajiem 19. gadsimta zinātniekiem. Viņa dzīve un darbs būtiski mainīja izpratni par elektrību, magnētismu un ķīmiju, un viņa idejas pavēra ceļu mūsdienu elektrotehnikai un fizikālajai ķīmijai.

Agrīnā dzīve un izglītība

Faradejs uzauga nabadzīgā ģimenē. Bērnībā viņu sūtīja uz vietējo skolu, kur, pateicoties vietējā vikāra atbalstam, viņš iemācījās lasīt un rakstīt. Būdams pusaudzis, viņš kļuva par grāmatbindēja palīgu un, strādādams ar grāmatām, apguva plašu lasāmo materiālu loku, kas stipri ietekmēja viņa zinātkāri. Faradejs bija lielākoties autodidakts, mācījās pats un attīstīja praktiskas eksperimentālās prasmes.

Karjera un nozīmīgākie atklājumi

Faradejs strādāja Karaliskajā institūtā, kur viņš kļuva par Karaliskā institūta zinātnieku un vēlāk tā direktoru pēc sera Humfrija Deivija. Viņš kļuva par Karaliskās biedrības biedru un saņēma prestižās Karaliskās, Koplija un Rāmforda medaļas par saviem atklājumiem. Lai gan Faradejam nebija augstākās matemātikas zināšanu, viņa asās eksperimentālās intuīcijas un rūpīgā pieredze ļāva izdarīt fundamentālas secinājumus.

Galvenie Faradeja sasniegumi:

  • Elektromagnētisma pamatlikumu atklāšana — Faradejs demonstrēja, ka elektrība un magnētisms ir saistītas parādības: viņš atklāja elektromagnētisko indukciju (1831), kas ļāva ģenerēt elektrisko strāvu, mainoties magnētiskajam laukam. No šī secinājuma izriet Faradeja likums par indukciju, kas ir elektrotehnikas pamats.
  • Elektromotoru un rotācijas ierīču izstrāde — viņš izgatavoja agrīnās elektromagnetiskās rotācijas ierīces, kas bija priekštecis elektromotoram, ļaujot pārvērst elektrisko strāvu mehāniskā kustībā.
  • Elektroķīmija — Faradejs formulēja elektroķīmijas pamatus, tostarp Faradeja likumus par elektrolīzi, un popularizēja terminus kā anods, katods, elektrods un jons. Viņa darbs ļāva saprast, kā elektrība ietekmē ķīmiskās reakcijas.
  • Faradeja efekts — viņš pierādīja, ka magnētisms spēj ietekmēt gaismas starus, parādot tiešu saikni starp magnētiskajiem laukiem un optiku.
  • Praktiskas ķīmijas ieguldījumi — Faradejs atklāja benzolu (benzēnu), izstrādāja uzlabotus gāzdegļa veidus (agrīns Bunsena degļa tipa variants) un veica plašus pētījumus par gāzu un šķidrumu īpašībām.
  • Konceptuālais mantojums — viņš ieviesa ideju par lauku un spēka līnijām (lines of force), kas vēlāk palīdzēja Džeimsa Klērka Maksvela matemātiskajai formulēšanai un vienotai elektrības un magnētisma teorijai.

Personība, uzskati un darba stils

Faradejs bija pazemīgs, reliģiozs un morāls cilvēks — viņš piederēja Sandemaniešu draudzei. Viņš bija pret patentsistēmu un bieži atteicās patentēt savus izgudrojumus, uzskatot, ka zināšanas jādala sabiedrībai. Viņš arī atteicās no sava bruņniecības titula un no Karaliskās biedrības prezidentūras piedāvājuma, jo nevēlējās mainīt savu dzīvesveidu vai kļūt par sabiedrības notikumu centru.

Atzinība un mantojums

Faradeja atzinība ir plaša: viņš saņēma vairākas medaļas un kļuva par ietekmīgu Karaliskās biedrības locekli. Viņa vārds dzīvo tādos terminaos kā SI kapacitātes mērvienība "farads", kas nosaukta viņam par godu. Viņa idejas — it īpaši elektromagnētiskā lauka koncepcija un indukcijas likums — ir fundamentālas mūsdienu fizikā un inženierzinātnēs.

Kā mazs fakts par viņa ietekmi uz nākamajām paaudzēm: Alberts Einšteins savā kabinetā līdzās Īzaka Ņūtona un Džeimsa Klērka Maksvela attēliem turēja Faradeja fotogrāfiju — zīme tam, cik svarīgs viņš bija gan eksperimentālajā prakse, gan teorētiskajā izpratnē.

Vairāk par Faradeja ieguldījumu

Faradeja darbs palīdzēja novest zinātni no empīriskām novērošanām pie sistemātiskas teorijas izstrādes. Viņa eksperimenti un darbības piemērs iedvesmoja nākamos zinātniekus, un viņa pieeja — rūpīgi izstrādāti, atkārtojami eksperimenti, savienojumā ar skaidru empīrisku spriedumu — joprojām ir zinātnes pamatprincipi.

Faradejs mira 1867. gadā, atstājot bagātīgu mantojumu gan teorētiskajā domāšanā, gan praktiskajās tehnoloģijās. Viņa darbi par elektrodinamikas un elektroķīmijas pamatprincipiem turpina ietekmēt mūsdienu tehnoloģiju — no elektromotoriem līdz optiskajām ierīcēm un ķīmiskajām rūpniecībām.