Maikls Faradejs
Maikls Faradejs (1791. gada 22. septembrī Ņūingtonbārtā, Sērrejā - 1867. gada 25. augustā Hemptonkortā, Sērrejā) bija kalēja dēls, kurš kļuva par vienu no slavenākajiem 19. gadsimta zinātniekiem.
Viņš tika nosūtīts uz vietējo skolu, lai iemācītos lasīt un rakstīt. To apmaksāja vietējais vikārs, redzot viņa acīmredzamo inteliģenci. Faradejs kļuva par izcilāko 19. gadsimta eksperimentālo fiziķi.
Faradejs kļuva par Karaliskās biedrības biedru un saņēma Karalisko, Koplija un Rāmforda biedrības medaļas. Lai gan Faradejam bija tikai pamatskolas izglītība un viņš nepārzināja augstāko matemātiku, viņš kļuva par vienu no ietekmīgākajiem zinātniekiem vēsturē. Lielākoties viņš bija autodidakts: viņš mācījās pats.
Laikā, kad viņš dzīvoja, tādus cilvēkus kā viņš sauca par dabas filozofiem. Toreiz par elektrību zināja tikai nedaudz. Maikls Faradejs atklāja daudzas lietas par to, kā elektrība, plūstot vadā, var darboties kā magnēts (tagad to sauc par elektromagnētismu). Viņš arī atklāja daudz jauna par to, kā elektrību var izmantot kopā ar ķīmiskām vielām, lai tās mainītos (tagad to sauc par elektroķīmiju).
Viņš pierādīja, ka magnētisms spēj ietekmēt gaismas starus, jo starp abām parādībām pastāv saikne. Viņa izgudrotās elektromagnētiskās rotācijas ierīces kļuva par elektromotoru tehnoloģijas pamatu, un, lielā mērā pateicoties viņa centieniem, elektrību kļuva iespējams izmantot tehnoloģijā. Viņš izgatavoja pirmo elektromotoru. Tieši pateicoties viņa agrīnajiem darbiem, elektrība ir kļuvusi par mūsdienās noderīgu lietu.
Kā ķīmiķis Maikls Faradejs atklāja benzolu, izgudroja agrīnu Bunsena degļa tipu un popularizēja tādus terminus kā anods, katods, elektrods un jons. Faradejs bija pirmais Lielbritānijas Karaliskā institūta (Royal Institution of Great Britain) Fulleriana ķīmijas profesors, par kuru viņš tika iecelts uz mūžu. Viņš bija arī Karaliskā institūta direktors pēc sera Humfrija Deivija.
Alberts Einšteins savā kabinetā līdzās Īzaka Ņūtona un Džeimsa Klērka Maksvela attēliem turēja Faradeja fotogrāfiju.
Maikls Faradejs no Džona Vatkinsa (John Watkins) fotogrāfijas, Britu bibliotēka
Dzīve
Maikla Faradeja ģimene bija nabadzīga. Viņa tēvs Džeimss bija kalējs. Džeimss Faradejs bija ieradies Londonā 1780. gados no Ziemeļrietumu Anglijas. Jaunais Maikls Faradejs bija viens no četriem bērniem, un viņam bija tikai visvienkāršākā skolas izglītība. 14 gadu vecumā viņš devās mācīties par grāmatu iesējēju un grāmattirgotāju pie kāda Džordža Riebau.
Septiņu gadu laikā, kamēr viņš kopā ar Riebau mācījās grāmatu veidošanu, viņš izlasīja daudz grāmatu. Viņš lasīja Īzaka Vatsa (Isaac Watts) "Prāta pilnveidošana". Faradejs labprāt izmantoja šīs grāmatas idejas savā darbā. Viņš sāka interesēties par zinātni, īpaši par elektrību. Viņš sāka apmeklēt publiskās nodarbības, ko vadīja labākie tā laika Londonas zinātnieki. Savas pierakstus viņš parādīja izcilajam ķīmiķim seram Humfrijam Deivijam. Deivijam viņš iepatikās un 1813. gada martā piedāvāja viņam asistenta darbu.
Faradeja zināšanas turpināja augt, jo viņš palīdzēja sēram Humfrijam Deivijam, līdz viņš pats izdarīja jaunus atklājumus. Galu galā 1833. gadā viņš kļuva par profesoru. Viņa darba nozīmīgums tika novērtēts viņa paša dzīves laikā, un britu valdība viņam par to vecumdienās piešķīra pensiju.
Faradeja būris
| Elektromagnētisms |
|
|
| Elektrība - Magnētisms |
| Elektriskais lādiņš - Kulona likums - |
| Magnetostatika Ampera likums - Elektriskā strāva - Magnētiskais lauks - |
| Elektrodinamika Lorenca spēka likums - EML - Elektromagnētiskā indukcija - Faradeja likums - Lenca likums - Izspiešanas strāva - Maksvela vienādojumi - EML lauks - Elektromagnētiskais starojums - Liēnarda-Višerta potenciāls - Maksvela tenors - Virpuļstrāva |
| Elektriskais tīkls Elektriskā vadītspēja - Elektriskā pretestība - Kapacitāte - |
| Kovariantu formulējums Elektromagnētiskais tenzors - EM sprieguma-enerģijas tenzors - Četru strāvu - Elektromagnētiskais četrpotenciāls |
| · v · t · e |
Faradejs arī atklāja, ka, ja elektrība iedarbojas uz metāla priekšmetu, tā izplūst tikai caur tā ārpusi. Iekšpusi elektrība neietekmē. Tas ir tas, kas pasargā cilvēkus iekšpusē, kad zibens ietriecas automašīnā vai lidmašīnā. Tagad to sauc par Faradeja būri.
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Maikls Faradejs?
A: Maikls Faradejs bija 19. gadsimta zinātnieks, kurš nāca no pieticīgas vides, būdams kalēja dēls. Neskatoties uz to, ka viņam bija tikai pamatskolas izglītība, viņš kļuva par vienu no ietekmīgākajiem zinātniekiem vēsturē, un viņam piedēvēti daudzi atklājumi par elektrību un magnētismu.
J: Kā Faradejs ieguva izglītību?
A: Vietējais vikārs pamanīja viņa acīmredzamo inteliģenci un apmaksāja viņam mācības vietējā skolā, lai viņš iemācītos lasīt un rakstīt. Tomēr lielākoties viņš bija autodidakts un mācījās pats.
J: Kādus apbalvojumus saņēma Faradejs?
A: Faradejs kļuva par Karaliskās biedrības biedru un saņēma Karalisko, Koplija un Rāmforda biedrības medaļas.
J: Kādus atklājumus Faradejs izdarīja attiecībā uz elektrību?
A: Viņš atklāja daudzas lietas par to, kā elektrība, kas plūst vadā, var darboties kā magnēts (tagad to sauc par elektromagnētismu). Viņš arī atklāja daudz jauna par to, kā elektrību var izmantot kopā ar ķīmiskām vielām, lai tās mainītos (tagad to sauc par elektroķīmiju). Viņš pierādīja, ka magnētisms spēj ietekmēt gaismas starus, jo starp abām parādībām pastāv pamatsakarība.
J: Kādus izgudrojumus radīja Faradejs?
A: Viņš izgudroja elektromagnētiskās rotācijas ierīces, kas kļuva par elektromotoru tehnoloģijas pamatu, padarot to izmantojamu mūsdienu tehnoloģijā. Viņš izgatavoja arī pirmo elektromotoru. Kā ķīmiķis viņš izgudroja agrīna tipa Bunsena degli un popularizēja tādus terminus kā anoda, katoda, elektrods un jons.
J: Kur Alberts Einšteins glabāja Maikla Faradeja fotogrāfijas?
A: Alberts Einšteins savā kabinetā līdzās Īzaka Ņūtona un Džeimsa Klērka Maksvela attēliem pie sienas turēja Maikla Faradeja fotogrāfiju.
