Lielbritānijas Karaliskā institūcija (Royal Institution) — vēsture un nozīme
Royal Institution vēsture un nozīme — Lielbritānijas zinātnes centrs Londonā kopš 1799., Faradeja mantojums, ievērojami direktori un Nobela laureātu sasniegumi.
Lielbritānijas Karaliskais institūts (Royal Institution of Great Britain, parasti Royal Institution vai RI) ir organizācija, kas nodarbojas ar zinātnisko izglītību un pētniecību un atrodas Londonā. Institūts ir pazīstams gan ar nozīmīgiem zinātniskiem atklājumiem, gan ar sabiedrisko darbu — publiskām lekcijām, demonstrācijām un izglītības programmām.
Karalisko institūtu 1799. gadā dibināja tā laika vadošie britu zinātnieki, tostarp Henrijs Kavendišs. Tās mērķis bija:
"izplatīt zināšanas un atvieglot vispārēju ieviešanu par noderīgiem mehāniskajiem izgudrojumiem un uzlabojumiem, kā arī mācīt, izmantojot filozofisko lekciju un eksperimentu kursus, zinātnes pielietojumu kopējiem dzīves mērķiem".
Vēsturiskie vadītāji un nozīmīgas personas
R.I. direktoru vidū ir bijuši daži no ievērojamākajiem zinātniekiem, tostarp Humfrijs Deivijs, Maikls Faradejs, sers Viljams Henrijs Bregs un sers Viljams Lorenss Bregs, Makss Perutzs un Džons Kendrew. Piecpadsmit direktori ir saņēmuši Nobela prēmijas, kas uzsver institūta lomu augstākā līmeņa pētniecībā.
- Humfrijs Deivijs — izcēlās ar darbu elektrolīzē un jaunu elementu izolēšanā, kā arī ar sabiedriskām demonstrācijām un lekcijām.
- Maikls Faradejs — veica fundamentālus atklājumus elektromagnētismā, formulēja elektrolīzes likumus un izstrādāja ierīces, kas bija pamatā elektrības lietojumiem. Faradejam pieder arī iniciatīva slavenajām Ziemassvētku lekcijām (Christmas Lectures).
- Viljami Braggi (tēvs un dēls) — attīstīja rentgenkristalogrāfiju, kas ļāva noteikt vielu struktūru un deva pamatu mūsdienu molekulārās struktūras pētniecībai.
- Makss Perutzs un Džons Kendrew — RI saistībā ar šiem zinātniekiem ir nozīmīga loma bioloģiskās molekulārās struktūras noteikšanā (piemēram, hemoglobīna un mioglobīna struktūras), par ko viņi saņēma Nobela prēmiju.
Galvenie atklājumi un ieguldījums zinātnē
Royal Institution ir bijis saistīts ar virkni fundamentālu atklājumu un tehnisku risinājumu, kas ir ietekmējuši gan akadēmisko, gan rūpniecisko attīstību. Nozīmīgākie aspekti:
- Elektroķīmija un elektrodinamika: Deivisa un Faradeja darbi ievērojami attīstīja izpratni par elektrību, tās radīšanu un izmantošanu.
- Materialu un struktūru analīze: Braggu ģimenes un vēlākie kristalogrāfi veicināja metodes atomu un molekulu struktūru noteikšanai.
- Molekulārā bioloģija: Perutzs, Kendrews un citi institūta pētnieki deva ieguldījumu proteīnu struktūru noteikšanā, kas ir pamats mūsdienu bioloģijai un farmaceitikai.
Sabiedriskā izglītošana un Ziemassvētku lekcijas
Viena no RI vispazīstamākajām iniciatīvām ir Royal Institution Christmas Lectures — publiskas lekcijas bērniem un plašai publikai, kurās zinātnes jēdzieni tiek demonstrēti ar eksperimentiem un ilustrācijām. Šīs lekcijas nodrošina saikni starp akadēmisko zinātni un sabiedrību, iedrošinot jauniešus pievērsties STEM nozarēm.
Papildus Ziemassvētku lekcijām RI regulāri rīko publiskas lekcijas, demonstrācijas, darbnīcas skolām un izglītības programmas, veicinot zinātnes popularizēšanu un kritiskās domāšanas attīstību.
Telpas, kolekcijas un mūsdienu darbība
Institūts atrodas 21 Albemarle Street, Mayfair, Londonā, un tam pieder vērtīgas kolekcijas — instrumenti, eksperimentālie aparāti, arhīvi un manuskripti, kas dokumentē 200+ gadu zinātnes vēsturi. Šīs kolekcijas ir nozīmīgs resurss vēstures pētniekiem un kalpo arī izglītojošiem izstādēm.
Mūsdienās RI apvieno pētniecību, publisku izglītību un vieslekcijas. Institūts atbalsta arī jauno pētnieku programmas un saglabā savu lomu kā nozīmīgs centrs zinātnes komunikācijā — gan vietējā, gan starptautiskā līmenī.
Nozīme un ietekme
Royal Institution ir simbols tam, kā zinātne var būt gan augstākā līmeņa pētniecība, gan pieejama sabiedrībai. Institūta darbs ir sekmējis tehnoloģisku attīstību, izglītojis vairākas paaudzes un saglabājis saišu starp akadēmisko pasauli un plašo auditoriju. Tā mantojums un turpmākās iniciatīvas turpina ietekmēt, kā sabiedrība uztver un izmanto zināšanas.
Ja vēlaties uzzināt vairāk, RI publiskie arhīvi, izstādes un lekciju cikli nodrošina plašu materiālu par institūta darbību, nozīmīgākajiem eksperimentiem un personībām, kas tajā darbojušās.
Karaliskā institūta ēka Albermārla ielā, Londonā, ap 1838. gadu.
Piektdienas vakara uzruna, 1904. gads
Grīnfīlda strīds
No 1998. gada līdz 2010. gada 8. janvārim Karaliskā institūta direktore bija baronese Sūzena Grīnfīlda, taču pēc pārskatīšanas šis amats tika atcelts, jo "vairs nebija pieejams". Karaliskais institūts bija nonācis finanšu krīzē pēc 22 miljonus sterliņu mārciņu vērtas attīstības programmas, ko vadīja Grīnfīlda un kas ietvēra iestādes galvenās ēkas Albemarle Street renovāciju, kā arī restorāna un bāra pievienošanu ar mērķi pārvērst šo vietu par "Groucho klubu zinātnei". Projekts beidzās ar 3 miljonu sterliņu mārciņu parādiem.
Pēc tam Grīnfīlda paziņoja, ka iesniegs prasību tiesā par diskrimināciju. RI oficiālajā paziņojumā bija teikts, ka tā "turpinās īstenot savus galvenos labdarības mērķus galvenā izpilddirektora Krisa Rofa un talantīgas vadības komandas, tostarp Deivija Faradeja pētniecības laboratorijas direktora profesora Kventina Pankhērsta, Programmu nodaļas vadītājas Dr. Geilas Kārdevas un Kolekciju un mantojuma nodaļas vadītāja profesora Frenka Džeimsa vadībā". Baronese Grīnfīlda vēlāk atteicās no diskriminācijas lietas.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Lielbritānijas Karaliskais institūts?
A: Lielbritānijas Karaliskais institūts ir organizācija, kas atrodas Londonā un nodarbojas ar zinātnisko izglītību un pētniecību.
Q: Kad tika dibināts Karaliskais institūts?
A: Karaliskais institūts tika dibināts 1799. gadā.
J: Kas bija Karaliskā institūta dibinātāji?
A: Karalisko institūtu dibināja tā laika vadošie britu zinātnieki, tostarp Henrijs Kavendišs.
J: Kāds bija Karaliskā institūta mērķis?
A: Karaliskā institūta mērķis bija "izplatīt zināšanas un veicināt noderīgu mehānisku izgudrojumu un uzlabojumu vispārēju ieviešanu, kā arī ar filozofisku lekciju un eksperimentu palīdzību mācīt, kā zinātni pielietot vispārējiem dzīves mērķiem".
J: Kas ir bijuši Karaliskā institūta direktori?
A: Karaliskā institūta direktori ir bijuši daži no ievērojamākajiem zinātniekiem, tostarp Humfrijs Deivijs, Maikls Faradejs, sers Viljams Henrijs Bregs un sers Viljams Lorenss Bregs, Makss Perutzs un Džons Kendrjū.
Jautājums: Cik Karaliskā institūta direktori ir saņēmuši Nobela prēmiju?
A: Nobela prēmijas ir saņēmuši piecpadsmit Karaliskā institūta direktori.
J: Kāda ir Karaliskā institūta darbības joma?
A: Karaliskā institūcija koncentrējas uz zinātnisko izglītību un pētniecību.
Meklēt