Nobela prēmijas (zviedru valodā: Nobelpriset) katru gadu tiek piešķirtas cilvēkiem un institūcijām visā pasaulē. Šīs balvas tiek piešķirtas par zinātnes pētījumiem un par mieru pasaulē. Zinātnes balvas ir literatūras, zinātnes un medicīnas balvas. Nobela prēmijas dibinātājs ir Alfrēds Nobels. Viņa 1895. gada testaments piešķīra naudu balvām. Tagad naudu kontrolē Nobela fonds. Fonds lūdz dažādām komitejām vai akadēmijām lemt par to, kam piešķirt balvas. Daudziem cilvēkiem Nobela prēmija ir ļoti liels gods. Cilvēkus, kuri saņem Nobela prēmiju, sauc par Nobela laureātiem.

Katrs balvas ieguvējs saņem medaļu, diplomu un naudas summu. 1901. gadā pirmo Nobela prēmiju laureāti saņēma 150 782 Zviedrijas kronas. Tas ir tikpat, cik 2007. gada decembrī - 7 731 004 SEK. 2008. gadā laureātiem tika piešķirta prēmija 10 000 000 Zviedrijas kronu apmērā. Balvas pasniedza Stokholmā, Zviedrijā, svinīgā ceremonijā 10. decembrī. Šī diena ir Nobela nāves gadadiena.

Vēsture un dibināšana

Alfrēds Nobels (1833–1896) bija zviedru izgudrotājs, rūpnieks un patrons, visplašāk pazīstams kā dinamīta izgudrotājs. Pēc tam, kad preses kritika saistīja viņu ar ieroču ražošanu, Nobels 1895. gada testamentā atstāja lielu daļu no savas bagātības, lai izveidotu prēmijas cilvēkiem, kuri "nākamajā gadā visvairāk nākotnē sniegto cilvēcei". Testamenta izpildei sākumā bija juridiskas un administratīvas grūtības, taču galu galā 1901. gadā tika pasniegtas pirmās Nobela prēmijas.

Kategorijas

Alfrēda Nobela testamentā bija norādītas piecas pamatkategorijas:

  • Fizika
  • Ķīmija
  • Fizioloģija vai medicīna
  • Literatūra
  • Miers (Nobela miera prēmija)

Vēlāk, 1968. gadā, Zviedrijas centrālā banka (Sveriges Riksbank) dibināja Sveriges Riksbank Prize in Economic Sciences in Memory of Alfred Nobel — bieži dēvētu par ekonomikas Nobela prēmiju. Tā nav daļa no sākotnējā testamenta, taču tiek piešķirta kopā ar pārējām prēmijām un tai ir līdzīgas procedūras.

Kas var saņemt prēmiju?

Nobela prēmijas bieži tiek piešķirtas atsevišķiem pētniekiem, rakstniekiem vai aktīvistiem, bet dažkārt laureātu lokā iekļauj arī organizācijas (īpaši Miera prēmijā). Daži laureāti ir saņēmuši prēmiju vairākās kategorijās vai vairākkārt — piemēram, Marie Curie divas reizes (1903. un 1911.) un Linus Pauling divas reizes dažādās kategorijās. Prēmija var tikt dalīta starp vairākām personām vai organizācijām, ja to ieguldījums attiecināms uz vienu atklājumu vai darbību.

Izvēles un piešķiršanas kārtība

Prēmiju piešķiršanas procesu pārrauga dažādas institūcijas, ko finansē un administrē Nobela fonds. Galvenās lomas pilda:

  • Zviedru Karaliskā Zinātņu akadēmija — Fizikas, Ķīmijas un Ekonomikas prēmijām.
  • Karolinska institūta Nobela sapulce (Nobel Assembly) — Fizioloģijas vai Medicīnas prēmijai.
  • Zviedru akadēmija — Literatūras prēmijai.
  • Norvēģijas Nobela komiteja — Miera prēmijai (pienākas Norvēģijas Nacionālajai asamblejai izveidotajai komitejai).

Parasti process ietver šādus soļus:

  • Nominationā: Akadēmijas un komitejas nosūta uzaicinājumus kompetentām personām un institūcijām izvirzīt kandidātus. Šīs tiesības ir ierobežotas — parasti profesionāļi universitātēs, iepriekšējie laureāti, locekļi akadēmijās un citas kvalificētas personas.
  • Termiņš: nominācijas parasti jāiesniedz līdz noteiktam datumam (bieži janvāra beigās konkrētajā gadā).
  • Pārbaude un ziņojums: attiecīgās komitejas un eksperti izvērtē kandidātus, pieprasa papildu informāciju un sagatavo pārskatus un ieteikumus.
  • Izšķirošā balsošana: galīgais lēmums pieņemts attiecīgajā institūcijā (piem., Zviedru akadēmija vai Norvēģijas Nobela komiteja) parasti oktobrī.
  • Konfidencialitāte: visa nomināciju un diskusiju informācija tiek slēgta 50 gadus.

Balvas ceremonija un prasības

Laureātus oficiāli paziņo oktobrī. Apbalvošana notiek 10. decembrī — Alfrēda Nobela nāves gadadienā — svinīgās ceremonijās Stokholmā (visām kategorijām izņemot Miera prēmiju) un Oslo (Miera prēmija). Laureāti saņem:

  • medaļu (katrai kategorijai ir sava dizaina medaļa);
  • diplomu, ko sagatavo mākslinieki un akadēmiskie dokumenti;
  • naudas summu, kas laika gaitā mainās atkarībā no fonda ienesīguma un lēmumiem — summa tiek paziņota katru gadu.

Laureāti parasti sniedz arī Nobela lekciju attiecīgajā kategorijā.

Slaveni laureāti un to ietekme

Nobela prēmija ir viena no prestižākajām pasaules godalgām, un tās saņemšana bieži izceļ pētījumus vai cilvēktiesību darbu plašākai publikai. Starp slaveniem laureātiem ir, piemēram, Albert Einšteins (Fizika), Marie Curie (Fizika un Ķīmija), Martin Luters Kings juniors (Miers), Nelsons Mandela (Miers) un modernāki piemēri kā Malala Yousafzai (Miers) vai Bob Dylan (Literatūra). Laureātu darbi bieži virza zinātnes attīstību, sabiedrības diskursu un politiskas pārmaiņas.

Jautājumi un kritika

Nobela prēmijas loma nav bez kritikas — tiek diskutēts par izvēles politiku, par to, kādas disciplīnas tiek atzītas, un par to, ka dažkārt nozīmīgi atklājumi tiek novērtēti pēc daudziem gadiem vai nav atzīti vispār. Tomēr prēmijas ietekme uz karjeru, finansējumu un sabiedrības uzmanību paliek būtiska.

Nobeigums

Nobela prēmijas turpina atzīmēt izcilus sasniegumus zinātnē, literatūrā un miera veidošanā, iedrošinot jaunas paaudzes strādāt sabiedrības un zinātnes labā. Procesa pamati — Alfrēda Nobela testamentā projektētais princips, atklāta nomināciju sistēma (ar noteiktu konfidencialitāti) un ceremonijas tradīcija — joprojām nosaka, kā šīs balvas tiek piešķirtas mūsdienās.