Nobela prēmija: vēsture, kategorijas, laureāti un piešķiršanas kārtība

Nobela prēmijas (zviedru valodā: Nobelpriset) katru gadu tiek piešķirtas cilvēkiem un institūcijām visā pasaulē. Šīs balvas tiek piešķirtas par zinātnes pētījumiem un par mieru pasaulē. Zinātnes balvas ir literatūras, zinātnes un medicīnas balvas. Nobela prēmijas dibinātājs ir Alfrēds Nobels. Viņa 1895. gada testaments piešķīra naudu balvām. Tagad naudu kontrolē Nobela fonds. Fonds lūdz dažādām komitejām vai akadēmijām lemt par to, kam piešķirt balvas. Daudziem cilvēkiem Nobela prēmija ir ļoti liels gods. Cilvēkus, kuri saņem Nobela prēmiju, sauc par Nobela laureātiem.

Katrs balvas ieguvējs saņem medaļu, diplomu un naudas summu. 1901. gadā pirmo Nobela prēmiju laureāti saņēma 150 782 Zviedrijas kronas. Tas ir tikpat, cik 2007. gada decembrī - 7 731 004 SEK. 2008. gadā laureātiem tika piešķirta prēmija 10 000 000 Zviedrijas kronu apmērā. Balvas pasniedza Stokholmā, Zviedrijā, svinīgā ceremonijā 10. decembrī. Šī diena ir Nobela nāves gadadiena.

Vēsture un dibināšana

Alfrēds Nobels (1833–1896) bija zviedru izgudrotājs, rūpnieks un patrons, visplašāk pazīstams kā dinamīta izgudrotājs. Pēc tam, kad preses kritika saistīja viņu ar ieroču ražošanu, Nobels 1895. gada testamentā atstāja lielu daļu no savas bagātības, lai izveidotu prēmijas cilvēkiem, kuri "nākamajā gadā visvairāk nākotnē sniegto cilvēcei". Testamenta izpildei sākumā bija juridiskas un administratīvas grūtības, taču galu galā 1901. gadā tika pasniegtas pirmās Nobela prēmijas.

Kategorijas

Alfrēda Nobela testamentā bija norādītas piecas pamatkategorijas:

  • Fizika
  • Ķīmija
  • Fizioloģija vai medicīna
  • Literatūra
  • Miers (Nobela miera prēmija)

Vēlāk, 1968. gadā, Zviedrijas centrālā banka (Sveriges Riksbank) dibināja Sveriges Riksbank Prize in Economic Sciences in Memory of Alfred Nobel — bieži dēvētu par ekonomikas Nobela prēmiju. Tā nav daļa no sākotnējā testamenta, taču tiek piešķirta kopā ar pārējām prēmijām un tai ir līdzīgas procedūras.

Kas var saņemt prēmiju?

Nobela prēmijas bieži tiek piešķirtas atsevišķiem pētniekiem, rakstniekiem vai aktīvistiem, bet dažkārt laureātu lokā iekļauj arī organizācijas (īpaši Miera prēmijā). Daži laureāti ir saņēmuši prēmiju vairākās kategorijās vai vairākkārt — piemēram, Marie Curie divas reizes (1903. un 1911.) un Linus Pauling divas reizes dažādās kategorijās. Prēmija var tikt dalīta starp vairākām personām vai organizācijām, ja to ieguldījums attiecināms uz vienu atklājumu vai darbību.

Izvēles un piešķiršanas kārtība

Prēmiju piešķiršanas procesu pārrauga dažādas institūcijas, ko finansē un administrē Nobela fonds. Galvenās lomas pilda:

  • Zviedru Karaliskā Zinātņu akadēmija — Fizikas, Ķīmijas un Ekonomikas prēmijām.
  • Karolinska institūta Nobela sapulce (Nobel Assembly) — Fizioloģijas vai Medicīnas prēmijai.
  • Zviedru akadēmija — Literatūras prēmijai.
  • Norvēģijas Nobela komiteja — Miera prēmijai (pienākas Norvēģijas Nacionālajai asamblejai izveidotajai komitejai).

Parasti process ietver šādus soļus:

  • Nominationā: Akadēmijas un komitejas nosūta uzaicinājumus kompetentām personām un institūcijām izvirzīt kandidātus. Šīs tiesības ir ierobežotas — parasti profesionāļi universitātēs, iepriekšējie laureāti, locekļi akadēmijās un citas kvalificētas personas.
  • Termiņš: nominācijas parasti jāiesniedz līdz noteiktam datumam (bieži janvāra beigās konkrētajā gadā).
  • Pārbaude un ziņojums: attiecīgās komitejas un eksperti izvērtē kandidātus, pieprasa papildu informāciju un sagatavo pārskatus un ieteikumus.
  • Izšķirošā balsošana: galīgais lēmums pieņemts attiecīgajā institūcijā (piem., Zviedru akadēmija vai Norvēģijas Nobela komiteja) parasti oktobrī.
  • Konfidencialitāte: visa nomināciju un diskusiju informācija tiek slēgta 50 gadus.

Balvas ceremonija un prasības

Laureātus oficiāli paziņo oktobrī. Apbalvošana notiek 10. decembrī — Alfrēda Nobela nāves gadadienā — svinīgās ceremonijās Stokholmā (visām kategorijām izņemot Miera prēmiju) un Oslo (Miera prēmija). Laureāti saņem:

  • medaļu (katrai kategorijai ir sava dizaina medaļa);
  • diplomu, ko sagatavo mākslinieki un akadēmiskie dokumenti;
  • naudas summu, kas laika gaitā mainās atkarībā no fonda ienesīguma un lēmumiem — summa tiek paziņota katru gadu.

Laureāti parasti sniedz arī Nobela lekciju attiecīgajā kategorijā.

Slaveni laureāti un to ietekme

Nobela prēmija ir viena no prestižākajām pasaules godalgām, un tās saņemšana bieži izceļ pētījumus vai cilvēktiesību darbu plašākai publikai. Starp slaveniem laureātiem ir, piemēram, Albert Einšteins (Fizika), Marie Curie (Fizika un Ķīmija), Martin Luters Kings juniors (Miers), Nelsons Mandela (Miers) un modernāki piemēri kā Malala Yousafzai (Miers) vai Bob Dylan (Literatūra). Laureātu darbi bieži virza zinātnes attīstību, sabiedrības diskursu un politiskas pārmaiņas.

Jautājumi un kritika

Nobela prēmijas loma nav bez kritikas — tiek diskutēts par izvēles politiku, par to, kādas disciplīnas tiek atzītas, un par to, ka dažkārt nozīmīgi atklājumi tiek novērtēti pēc daudziem gadiem vai nav atzīti vispār. Tomēr prēmijas ietekme uz karjeru, finansējumu un sabiedrības uzmanību paliek būtiska.

Nobeigums

Nobela prēmijas turpina atzīmēt izcilus sasniegumus zinātnē, literatūrā un miera veidošanā, iedrošinot jaunas paaudzes strādāt sabiedrības un zinātnes labā. Procesa pamati — Alfrēda Nobela testamentā projektētais princips, atklāta nomināciju sistēma (ar noteiktu konfidencialitāti) un ceremonijas tradīcija — joprojām nosaka, kā šīs balvas tiek piešķirtas mūsdienās.

Atskaņot multivides Nobela prēmijas skaidrojums īsumā
Atskaņot multivides Nobela prēmijas skaidrojums īsumā

Balvu kategorijas un uzvarētāji

Tās ir komitejas un institūcijas, kas lemj, kuri cilvēki saņems Nobela prēmiju:

Nobela prēmija ekonomikā nebija Nobela gribas daļa. To 1969. gadā dibināja Zviedrijas banka Sveriges Riksbank. Banka ziedoja naudu Nobela ekonomikas balvas fondam 1968. gadā. Ekonomikas studiju balva ir veltīta Alfrēda Nobela piemiņai. To piešķir katru gadu kopā ar citām Nobela prēmijām.

Ievērojami Nobela prēmijas laureāti

Daži cilvēki ir saņēmuši vairāk nekā vienu Nobela prēmiju. Tie ir:

  • Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja (SSKK) kā grupa ir saņēmusi Nobela Miera prēmiju trīs reizes: 1917., 1944. un 1963. gadā. Pirmās divas balvas tika piešķirtas par grupas darbu pasaules karu laikā. Trešā tika piešķirta tās 100 gadu jubilejas gadā.

Dažas ģimenes ir saņēmušas vairākus laureātus.

  • Kirī ģimene saņēma 5 Nobela prēmijas. Tās ir:
    • Marija Kirī - par fiziku 1903. gadā un par ķīmiju 1911. gadā.
    • Viņas vīrs Pjērs Kirī - par fiziku 1903. gadā.
    • Viņu meita Irēna Žolio-Kirī - par ķīmiju 1935. gadā
    • Viņu znots Frederiks Žoljo-Kirī (Frederic Joliot-Curie) - par ķīmiju 1935. gadā.
    • Kad 1965. gadā UNICEF saņēma Nobela Miera prēmiju, UNICEF direktors bija Henrijs Labuiss, Kirjesu otrās meitas Čves vīrs.
  • Gunnar Myrdal - par ekonomiku 1974. gadā un viņa sieva Alva Myrdal - par mieru 1982. gadā.
  • J. J. Tomsons - par fiziku 1906. gadā. Viņš bija Džordža Pageta Tomsona tēvs, kurš saņēma balvu fizikā 1937. gadā.
  • 1915. gadā Viljams Henrijs Bregs kopā ar dēlu Viljamu Lorensu Bregu saņēma balvu fizikā.
  • Nilss Bors 1922. gadā saņēma balvu fizikā. Viņa dēls Aage Bors saņēma Fizikas balvu 1975. gadā.
  • Manne Zīgbāns 1924. gadā saņēma balvu fizikā. Viņš bija Kai Siegbaņa tēvs, kurš 1981. gadā saņēma balvu fizikā.
  • Hanss fon Eulers-Čelpins 1929. gadā kopā ar Artūru Hārdenu saņēma balvu ķīmijā. Eulera-Chelpina dēls Ulfs fon Eulers 1970. gadā saņēma balvu fizioloģijas vai medicīnas jomā.
  • 1930. gadā K. V. Ramans saņēma balvu fizikā. Viņš bija Subrahmanyan Chandrasekhar tēvocis, kurš 1983. gadā saņēma balvu fizikā.
  • Artūrs Kornbergs 1959. gadā saņēma balvu fizioloģijas vai medicīnas jomā kopā ar Severo Očoa. Kornberga dēls Rodžers 2006. gadā saņēma balvu ķīmijā.
  • 1969. gadā Jans Tinbergens saņēma balvu ekonomikā. Viņš bija Nikolaasa Tinbergena brālis, kurš 1973. gadā kopā ar Konrādu Lorencu un Karlu fon Frišu saņēma balvu fizioloģijas vai medicīnas jomā.
  • Nelsons Mandela un F. V. de Klerks 1993. gadā saņēma Nobela Miera prēmiju par darbu Dienvidāfrikas pilsoņu tiesību revolūcijas laikā.
  • Jaunākā persona, kas jebkad saņēmusi Nobela Miera prēmiju vai jebkuru citu Nobela prēmiju, ir pakistāniešu meitene, aktīviste Malala Jusafzai, kurai bija 17 gadi, kad viņa 2014. gada oktobrī saņēma šo balvu.

Jautājumi un atbildes

J: Par ko tiek piešķirtas Nobela prēmijas?


A: Nobela prēmijas tiek piešķirtas par zinātnes pētījumiem un par mieru pasaulē.

J: Kādas jomas ir iekļautas zinātnes balvu kategorijā?


A.: Zinātnes balvas piešķir par literatūru, zinātni un medicīnu.

J: Kas ir Nobela prēmijas dibinātājs?


A.: Nobela prēmijas dibinātājs ir Alfrēds Nobels.

J: Kam Nobela 1895. gada testamentā tika piešķirta nauda?


A: Nobela 1895. gada testaments piešķīra naudu balvām.

J: Kas izlemj, kurš saņems Nobela prēmiju?


A: Nobela fonds lūdz dažādas komitejas vai akadēmijas lemt par to, kam piešķirt balvas.

J: Kā sauc cilvēkus, kuri saņem Nobela prēmiju?


A: Cilvēkus, kuri saņem Nobela prēmiju, sauc par Nobela prēmijas laureātiem.

J: Kad un kur tiek pasniegtas Nobela prēmijas?


A: Balvas pasniedz Stokholmā, Zviedrijā, svinīgā ceremonijā 10. decembrī, Nobela nāves gadadienā.

AlegsaOnline.com - 2020 / 2025 - License CC3