Nobela prēmija

Balvu kategorijas un uzvarētāji

Tās ir komitejas un institūcijas, kas lemj, kuri cilvēki saņems Nobela prēmiju:

• Zviedrijas Karaliskā zinātņu akadēmija piešķir Nobela prēmiju fizikā un Zviedrijas Bankas balvu ekonomikas zinātnēs Alfrēda Nobela piemiņai.
• Zviedrijas Karaliskā zinātņu akadēmija par Nobela prēmiju ķīmijā
• Karolinskas institūtam - Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā
• Zviedrijas akadēmijas Nobela prēmija literatūrā
• Norvēģijas parlamenta (Stortinget) ieceltā Norvēģijas Nobela komiteja Nobela Miera prēmijas piešķiršanai

Nobela prēmija ekonomikā nebija Nobela gribas daļa. To 1969. gadā dibināja Zviedrijas banka Sveriges Riksbank. Banka ziedoja naudu Nobela ekonomikas balvas fondam 1968. gadā. Ekonomikas studiju balva ir veltīta Alfrēda Nobela piemiņai. To piešķir katru gadu kopā ar citām Nobela prēmijām.

Ievērojami Nobela prēmijas laureāti

Daži cilvēki ir saņēmuši vairāk nekā vienu Nobela prēmiju. Tie ir:

• Marija Kirī (Marie Curie) - fizikā 1903. gadā par radioaktivitātes atklāšanu un ķīmijā 1911. gadā par tīra rādija izolēšanu.
• Linuss Pauliņš (Linus Pauling) - 1954. gadā ķīmijā par ķīmiskās saites būtības pētījumiem un to pielietojumu sarežģītu vielu struktūras noskaidrošanā; un 1962. gadā - par aktivitāti kodolizmēģinājumu aizlieguma līguma izstrādē. Paulings ir vienīgā persona, kas saņēmusi divas nedalītas Nobela prēmijas.
• Džons Bārdīns (John Bardeen) - par tranzistora izgudrošanu 1956. gadā fizikā un par supravadītspējas teoriju 1972. gadā fizikā.
• Frederiks Sangers (Frederick Sanger) - 1958. gadā ķīmijā par insulīna molekulas struktūras noteikšanu un 1980. gadā ķīmijā par vīrusu nukleotīdu sekvencēšanu.

• Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja (SSKK) kā grupa ir saņēmusi Nobela Miera prēmiju trīs reizes: 1917., 1944. un 1963. gadā. Pirmās divas balvas tika piešķirtas par grupas darbu pasaules karu laikā. Trešā tika piešķirta tās 100 gadu jubilejas gadā.

• Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstais komisārs bēgļu jautājumos (UNHCR) saņēma Miera prēmiju 1954. un 1981. gadā.

Dažas ģimenes ir saņēmušas vairākus laureātus.

• Kirī ģimene saņēma 5 Nobela prēmijas. Tās ir:
• Marija Kirī - par fiziku 1903. gadā un par ķīmiju 1911. gadā.
• Viņas vīrs Pjērs Kirī - par fiziku 1903. gadā.
• Viņu meita Irēna Žolio-Kirī - par ķīmiju 1935. gadā
• Viņu znots Frederiks Žoljo-Kirī (Frederic Joliot-Curie) - par ķīmiju 1935. gadā.
• Kad 1965. gadā UNICEF saņēma Nobela Miera prēmiju, UNICEF direktors bija Henrijs Labuiss, Kirjesu otrās meitas Čves vīrs.
• Gunnar Myrdal - par ekonomiku 1974. gadā un viņa sieva Alva Myrdal - par mieru 1982. gadā.
• J. J. Tomsons - par fiziku 1906. gadā. Viņš bija Džordža Pageta Tomsona tēvs, kurš saņēma balvu fizikā 1937. gadā.
• 1915. gadā Viljams Henrijs Bregs kopā ar dēlu Viljamu Lorensu Bregu saņēma balvu fizikā.
• Nilss Bors 1922. gadā saņēma balvu fizikā. Viņa dēls Aage Bors saņēma Fizikas balvu 1975. gadā.
• Manne Zīgbāns 1924. gadā saņēma balvu fizikā. Viņš bija Kai Siegbaņa tēvs, kurš 1981. gadā saņēma balvu fizikā.
• Hanss fon Eulers-Čelpins 1929. gadā kopā ar Artūru Hārdenu saņēma balvu ķīmijā. Eulera-Chelpina dēls Ulfs fon Eulers 1970. gadā saņēma balvu fizioloģijas vai medicīnas jomā.
• 1930. gadā K. V. Ramans saņēma balvu fizikā. Viņš bija Subrahmanyan Chandrasekhar tēvocis, kurš 1983. gadā saņēma balvu fizikā.
• Artūrs Kornbergs 1959. gadā saņēma balvu fizioloģijas vai medicīnas jomā kopā ar Severo Očoa. Kornberga dēls Rodžers 2006. gadā saņēma balvu ķīmijā.
• 1969. gadā Jans Tinbergens saņēma balvu ekonomikā. Viņš bija Nikolaasa Tinbergena brālis, kurš 1973. gadā kopā ar Konrādu Lorencu un Karlu fon Frišu saņēma balvu fizioloģijas vai medicīnas jomā.
• Nelsons Mandela un F. V. de Klerks 1993. gadā saņēma Nobela Miera prēmiju par darbu Dienvidāfrikas pilsoņu tiesību revolūcijas laikā.
• Jaunākā persona, kas jebkad saņēmusi Nobela Miera prēmiju vai jebkuru citu Nobela prēmiju, ir pakistāniešu meitene, aktīviste Malala Jusafzai, kurai bija 17 gadi, kad viņa 2014. gada oktobrī saņēma šo balvu.