Ordenis par nopelniem
Ordenis par nopelniem (franču: Ordre du Mérite) ir apbalvojums par ievērojamu darbu bruņotajos spēkos, zinātnē, mākslā, literatūrā vai kultūras veicināšanā. Šo ordeni 1902. gadā iedibināja Edvards VII. Dalība ordenī ir personiska valdnieka dāvana (monarhs neuzklausa politiķu ieteikumus par to, kam būtu jākļūst par ordeņa biedru). Ordeņa suverēns ir valdošais monarhs no Britu sadraudzības valstīm, un vienlaikus to var saņemt tikai 24 dzīvie saņēmēji no šīm valstīm, kā arī neliels skaits goda locekļu.
Lai gan visi ordeņa locekļi līdz mūža galam var lietot pēcnosaukuma burtus OM un medaļu, Ordeņa par nopelniem prioritāte, līdzās citiem apbalvojumiem, dažādās Sadraudzības karalistēs atšķiras.
Vēsture
Pirmo reizi par iespējamo ordeni "Par nopelniem" tika minēts pēc Trafalgāras kaujas 1805. gadā vēstulēs starp Admiralitātes pirmo lordu lordu Bārhemu un premjerministru Viljamu Pitu, taču no šīs idejas nekas neiznāca. Vēlāk karaliene Viktorija, viņas muižnieki un politiķi uzskatīja, ka jauns ordenis, kura pamatā būtu Prūsijas ordenis Pour le Mérite, varētu kompensēt nepietiekamo atzinību, ko pastāvošā apbalvojumu sistēma piedāvāja par sasniegumiem ārpus valsts dienesta, piemēram, mākslas, mūzikas, literatūras, rūpniecības un zinātnes jomās. Viktorijas vīrs Alberts, princis konsorts, izrādīja interesi par šo jautājumu; viņš savā dienasgrāmatā ierakstīja, ka 1844. gada 16. janvārī viņš tikās ar Robertu Pīlu, lai apspriestu "ideju par civilo ordeni par nopelniem", un trīs dienas vēlāk viņš par šo jautājumu runāja ar karalieni. Koncepcija neapsīka, un 1888. gada 5. janvārī Lielbritānijas premjerministrs marķīzs Solsberi iesniedza karalienei konstitūcijas projektu par ordeni "Par nopelniem zinātnē un mākslā", kas sastāvētu no vienas pakāpes, kas sadalīta divās bruņniecības nozarēs: ordenis "Par nopelniem zinātnē" - bruņiniekiem, kas ieguvuši nopelnus zinātnē, ar pēcnosaukuma burtiem KMS - un ordenis "Par nopelniem mākslā" - bruņiniekiem, kas ieguvuši nopelnus mākslā, ar pēcnosaukuma burtiem KMA. Tomēr Karaliskās akadēmijas prezidents sers Frederiks Leitons ieteica nepiešķirt jauno ordeni, galvenokārt tā atlases procesa dēļ.
Tieši Viktorijas dēls Edvards VII 1902. gada 26. jūnijā - dienā, kad sākotnēji bija plānota viņa kronēšana, - dibināja ordeni "Par nopelniem", lai apbalvotu "īpaši nopelniem bagātus darbiniekus mūsu flotē un armijā vai arī tos, kuri ir īpaši nopelniem bagāti mākslas, literatūras un zinātnes attīstībā"; viņa vadībā tika izveidoti visi mūsdienu ordeņa aspekti, tostarp militārpersonu nodaļa. Jau no paša sākuma premjerministri centās izvirzīt kandidātus vai lobēja, lai ietekmētu monarha lēmumu par iecelšanu amatā, taču karaļnama vadība stingri sargāja informāciju par potenciālajiem kandidātiem. Pēc 1931. gada, kad izveidojās Nāciju Sadraudzība un bijušie Britu impērijas dominioni kļuva par neatkarīgām valstīm, kas pēc statusa bija līdzvērtīgas Apvienotajai Karalistei, Nopelnu ordenis palika apbalvojums, kas bija pieejams visām karaļa valdībām; tādējādi ordenis, tāpat kā monarhs, kas to piešķīra, pārstāja būt tikai britu.
Jau no pašiem pirmsākumiem ordenis ir bijis pieejams sievietēm, un Florence Nightingale bija pirmā sieviete, kas saņēma šo godu 1907. gadā. Vairāki cilvēki, piemēram, Rūdjards Kiplings, A. E. Hūzmens un Džordžs Bernards Šovs, šo godu nav saņēmuši. Līdz šim Edinburgas hercogs princis Filips joprojām ir jaunākā persona, kas jebkad saņēmusi ordeni "Par nopelniem", jo karaliene Elizabete II viņu pieņēma 1968. gadā, kad viņam bija 47 gadi.
Karalis Edvards VII, Ordeņa par nopelniem dibinātājs
Atbilstība un iecelšana amatā
Visi Sadraudzības valstību pilsoņi var saņemt ordeni "Par nopelniem". Vienmēr ordenī var būt tikai 24 dzīvas personas, neskaitot goda nominantus, un jaunos locekļus personīgi izvēlas 16 valstu valdošais monarhs, pašlaik karaliene Elizabete II, ar savu privāto sekretāru palīdzību; tādēļ ordenis tiek raksturots kā "iespējams, visprestižākais apbalvojums, kādu var saņemt uz planētas Zeme". Ierobežotā skaitā ir noteikta militārā divīzija ar savu unikālu emblēmu; lai gan tā nav atcelta, pašlaik tā netiek izmantota, jo Birmas grāfs Mountbatens bija pēdējā persona, kas saņēma šādu godu. Vēl viena grupa ir goda locekļi, kuru skaits nav ierobežots, tomēr šādi iecelšanas gadījumi ir reti; personas no valstīm, kas ietilpst Nāciju Sadraudzībā un kuras nav Elizabetes II vadībā, tiek uzskatītas par ārvalstniekiem, un tādējādi tām tiek piešķirta tikai goda uzņemšana, piemēram, Nelson Mandela (Dienvidāfrika) un Māte Terēze (Indija).
Pēc uzņemšanas Nopelnu ordenī tā locekļi var lietot pēcnosaukuma burtus OM, un viņiem ir ordeņa emblēma, ko veido zelta kronis, no kura ir piekārts sarkans emaljēts krusts, kura centrā ir zilas emaljas disks, kuru ieskauj zelta lauru vainags un uz kura zelta burtiem ir uzraksts FOR MERIT (par nopelniem); militārās grupas emblēma aiz centrālā diska ir krustotu zobenu pāris. Ordeņa par nopelniem lentīte ir sadalīta divās sarkanās un zilās joslās; vīrieši nēsā nozīmīti uz kakla lentītes, bet sievietes - uz lentītes, kas piesprausta pie kreisā pleca, un dienesta palīgi var nēsāt zīmi uz aiguillettes. Kopš 1991. gada atšķirības zīmi atdod atpakaļ pēc saņēmēja nāves.
Pašreizējie dalībnieki
- Suverēns: Karaliene Elizabete II
Locekļi
Edinburgas hercogs KG KT OM GCVO GBE AK ONZ QSO CC PC iecelts 1968. gada 10. jūnijā- Lords Foster of Thames Bank OM iecelts 1997. gada 25. novembrī
- Sir Roger Penrose OM FRS iecelts amatā 2000. gada 9. maijā
- Sers Tom Stoppard OM CBE FRSL iecelts 2000. gada 9. maijā
- Velsas princis KG KG KT GCB OM AK CC QSO iecelts 2002. gada 27. jūnijā
.svg.png)
Lord May of Oxford OM AC FRS iecelts amatā 2002. gada 28. oktobrī- Lord Rothschild OM GBE iecelts amatā 2002. gada 28. oktobrī
- Sers Deivids Atenboro OM CH CVO CBE FRS FSA iecelts 2005. gada 10. jūnijā
- Baronese Boothroyd OM PC iecelta 2005. gada 10. jūnijā
- Sers Maikls Hovards OM CH CBE iecelts 2005. gada 10. jūnijā
- Lord Eames OM iecelts 2007. gada 13. jūnijā
- Sers Tim Berners-Lee OM KBE FRS FREng iecelts 2007. gada 13. jūnijā.
- Lord Rees of Ludlow OM FRS FMedSci FREng iecelts 2007. gada 13. jūnijā.
.svg.png)
Jean Chrétien OM CC PC QC iecelts amatā 2009. gada 13. jūlijā- Neil MacGregor OM AO FSA iecelts 2010. gada 4. novembrī
- David Hockney OM CH iecelts 2012. gada 1. janvārī
- John Howard OM AC iecelts 2012. gada 1. janvārī
- Sir Simon Rattle OM CBE iecelts 2014. gada 1. janvārī
- Sers Magdi Yacoub OM FRS iecelts 2014. gada 1. janvārī
- Lord Darzi of Denham OM KBE PC FRS FMedSci FRCS FREng iecelts 2015. gada 31. decembrī.
- Dame Ann Dowling OM DBE FRS FREng iecelta 2015. gada 31. decembrī
- Sers James Dyson OM CBE FRS FREng iecelts 2015. gada 31. decembrī
Goda biedri
(nav)
Priekšroka katrā sfērā
Tā kā ordeni "Par nopelniem" var saņemt sešpadsmit dažādu valstu pilsoņi, no kurām katrai ir sava ordeņu, apbalvojumu un medaļu sistēma, ordeņa prioritāte dažādās valstīs ir atšķirīga. Lai gan Apvienotajā Karalistē ordeņa locekļi ierindojas zemāk par Bātas ordeņa Lielā krusta kavalieriem un dāmām, Stenlijs Martins (Stanley Martin) savā grāmatā The Order of Merit 1902-2002: (2002), ka ordenis "Par nopelniem" faktiski ir britu apbalvojumu sistēmas virsotne. Līdzīgi, lai gan līdz 2010. gada decembrim tas nebija iekļauts Kanādas apbalvojumu, apbalvojumu un medaļu prioritāšu sarakstā, izņemot attiecībā uz tiem, kas ordenī iecelti pirms 1972. gada 1. jūnija, gan Kanādas apbalvojumu eksperts un Jaunskotijas gubernatora leitnanta sekretārs Kristofers Makkrīrijs (Christopher McCreery), gan Burke's Peerage redaktors Rafals Heidels-Mankoo (Rafal Heydel-Mankoo) apgalvoja, ka Orden of Merit ir augstākais civilais apbalvojums par nopelniem, ko var saņemt kanādieši.
Dažas prioritārās secības ir šādas:
| Valsts | Iepriekšējais | Pēc | |
|
| Goda Bātas ordeņa (GCB) Lielais krusts (Knight/Dame Grand Cross of the Most Honourable Order of the Bath) | Austrālijas ordeņa kavalieris/ dāma (AK/AD) | |
|
| Varonības krusts (CV) | Kanādas ordeņa biedrs (CC) | |
|
| Goda Bātas ordeņa (GCB) Lielais krusts (Knight/Dame Grand Cross of the Most Honourable Order of the Bath) | Jaunzēlandes ordeņa (ONZ) biedrs | |
| Goda Bātas ordeņa (GCB) Lielais krusts (Knight/Dame Grand Cross of the Most Honourable Order of the Bath) | Goda Bātas ordeņa kavalieris/dāma komandieris (KCB/DCB) | ||
.svg.png){kind=small}
Būtiskie locekļi
| Valstis | Nosaukums | Iecelšanas datums | Nāves datums | |
| 1. |
| 1902. gada 26. jūnijs | 1914. gada 14. novembris | |
| 2. |
| Vikonts Volselijs | 1902. gada 26. jūnijs | 1913. gada 25. marts |
| 3. |
| 1902. gada 26. jūnijs | 1916. gada 5. jūnijs | |
| 4. |
| Lord Rayleigh | 1902. gada 26. jūnijs | 1919. gada 30. jūnijs |
| 5. |
| 1902. gada 26. jūnijs | 1907. gada 17. decembris | |
| 6. |
| 1902. gada 26. jūnijs | 1912. gada 10. februāris | |
| 7. |
| Sers Henrijs Ķepels | 1902. gada 26. jūnijs | 1904. gada 17. janvāris |
| 8. |
| Blekbernas vikonts Morlijs (Morley of Blackburn) | 1902. gada 26. jūnijs | 1923. gada 23. septembris |
| 9. |
| William Edward Hartpole Lecky | 1902. gada 26. jūnijs | 1903. gada 22. oktobris |
| 10. |
| Sers Edvards Hobarts Seimūrs | 1902. gada 26. jūnijs | 1929. gada 2. marts |
| 11. |
| Sers Viljams Huginss | 1902. gada 26. jūnijs | 1910. gada 12. maijs |
| 12. |
| Džordžs Frederiks Votss | 1902. gada 26. jūnijs | 1904. gada 1. jūlijs |
| 13. |
| Sers Džordžs Stjuarts Vaits | 1905. gada 30. jūnijs | 1912. gada 24. jūnijs |
| 14. |
| Kungs Fišers | 1905. gada 30. jūnijs | 1920. gada 10. jūlijs |
| 15. |
| Sers Richard Claverhouse Jebb | 1905. gada 30. jūnijs | 1905. gada 9. decembris |
| 16. |
| Sers Lorenss Alma-Tadema | 1905. gada 30. jūnijs | 1912. gada 25. jūnijs |
| 17. |
| Džordžs Meredits | 1905. gada 30. jūnijs | 1909. gada 18. maijs |
| 18. |
| 1905. gada 30. jūnijs | 1910. gada 7. septembris | |
| 22. |
| Kromera grāfs | 1906. gada 29. jūnijs | 1917. gada 29. janvāris |
| 23. |
| Vikonts Braiss | 1907. gada 11. februāris | 1922. gada 22. janvāris |
| 24. |
| 1907. gada 30. jūnijs | 1911. gada 10. decembris | |
| 25. |
| 1907. gada 12. maijs | 1910. gada 13. augusts | |
| 26. |
| Henrijs Džeksons | 1908. gada 26. jūnijs | 1921. gada 25. septembris |
| 27. |
| 1908. gada 26. jūnijs | 1913. gada 7. novembris | |
| 28. |
| Sers Viljams Krūkss | 1910. gada 8. jūlijs | 1919. gada 4. aprīlis |
| 29. |
| Tomass Hārdijs | 1910. gada 8. jūlijs | 1928. gada 11. janvāris |
| 30. |
| Sers Džordžs Otto Treveljans | 1911. gada 19. jūnijs | 1928. gada 17. augusts |
| 31. |
| Sers Edvards Viljams Elgars | 1911. gada 19. jūnijs | 1934. gada 23. februāris |
| 32. |
| Sers Artūrs Knivets Vilsons | 1912. gada 8. marts | 1921. gada 25. maijs |
| 33. |
| Sers Džozefs Džons Džons Tomsons | 1912. gada 15. marts | 1940. gada 30. augusts |
| 34. |
| Sers Arčibalds Geikijs | 1914. gada 1. janvāris | 1924. gada 10. novembris |
| 35. |
| Ipras grāfs | 1914. gada 3. decembris | 1925. gada 22. maijs |
| 36. |
| Vikonts Haldāns | 1915. gada 26. maijs | 1928. gada 19. augusts |
| 37. |
| 1916. gada 1. janvāris | 1916. gada 28. februāris | |
| 38. |
| The Earl Jellicoe | 1916. gada 31. maijs | 1935. gada 20. novembris |
| 39. |
| Balfūra grāfs | 1916. gada 3. jūnijs | 1930. gada 19. marts |
| 41. |
| The Earl Beatty | 1919. gada 3. jūnijs | 1936. gada 11. marts |
| 42. |
| 1919. gada 3. jūnijs | 1928. gada 29. janvāris | |
| 44. |
| Grāfs Loids-Džordžs | 1919. gada 5. augusts | 1945. gada 26. marts |
| 45. |
| Sers James Matthew Barrie | 1922. gada 2. janvāris | 1937. gada 19. jūnijs |
| 46. |
| Francis Herbert Bradley | 1924. gada 3. jūnijs | 1924. gada 18. septembris |
| 47. |
| Sir Charles Scott Sherrington | 1924. gada 3. jūnijs | 1952. gada 4. marts |
| 48. |
| Sir James George Frazer | 1925. gada 1. janvāris | 1941. gada 7. maijs |
| 49. |
| 1925. gada 1. janvāris | 1937. gada 19. oktobris | |
| 50. |
| Sers Čārlzs Algernons Pārsonss | 1927. gada 3. jūnijs | 1931. gada 11. februāris |
| 51. |
| Sers Džordžs Abrahams Griersons | 1928. gada 4. jūnijs | 1941. gada 9. marts |
| 52. |
| Roberts Seimūrs Bridžs | 1929. gada 3. jūnijs | 1930. gada 21. aprīlis |
| 53. |
| Džons Galsvortijs | 1929. gada 3. jūnijs | 1933. gada 31. janvāris |
| 54. |
| Samuels Aleksandrs | 1930. gada 3. jūnijs | 1938. gada 13. septembris |
| 55. |
| Montague Rhodes James | 1930. gada 3. jūnijs | 1936. gada 12. jūnijs |
| 56. |
| George Macaulay Trevelyan | 1930. gada 3. jūnijs | 1962. gada 21. jūlijs |
| 57. |
| Sers Čārlzs Edvards Maddens | 1931. gada 1. janvāris | 1935. gada 5. jūnijs |
| 58. |
| Philip Wilson Steer | 1931. gada 1. janvāris | 1942. gada 18. marts |
| 59. |
| Sir William Henry Bragg | 1931. gada 3. jūnijs | 1942. gada 10. marts |
| 60. |
| John William Mackail | 1935. gada 1. janvāris | 1945. gada 13. decembris |
| 61. |
| Džons Edvards Masefīlds | 1935. gada 3. jūnijs | 1967. gada 12. maijs |
| 62. |
| 1935. gada 3. jūnijs | 1958. gada 26. augusts | |
| 63. |
| Sir Frederick Gowland Hopkins | 1935. gada 3. jūnijs | 1947. gada 16. maijs |
| 64. |
| Lord Chetwode | 1936. gada 1. janvāris | 1950. gada 6. jūlijs |
| 65. |
| Herberts Alberts Laurenss Fišers | 1937. gada 1. februāris | 1940. gada 18. aprīlis |
| 66. |
| Lord Baden-Powell | 1937. gada 11. maijs | 1941. gada 8. janvāris |
| 67. |
| Sers Artūrs Stenlijs Eddingtons | 1938. gada 9. jūnijs | 1944. gada 22. novembris |
| 68. |
| Kungs Čatfīlds | 1939. gada 2. janvāris | 1967. gada 15. novembris |
| 69. |
| Sers James Hopwood Jeans | 1939. gada 2. janvāris | 1946. gada 16. septembris |
| 70. |
| Lord Newall | 1940. gada 29. oktobris | 1963. gada 30. novembris |
| 71. |
| Džordžs Gilberts Eimē Murejs (George Gilbert Aimé Murray) | 1941. gada 1. janvāris | 1957. gada 20. maijs |
| 72. |
| Sers Edvīns Landzers Lutjenss | 1942. gada 1. janvāris | 1944. gada 1. janvāris |
| 73. |
| Augusts Edvīns Džons (Augustus Edwin John) | 1942. gada 11. jūnijs | 1961. gada 31. oktobris |
| 74. |
| Kungs Adrians | 1942. gada 11. jūnijs | 1977. gada 4. augusts |
| 75. |
| Sers Viljams Sērls Holdsvorts | 1943. gada 1. janvāris | 1944. gada 2. janvāris |
| 76. |
| Sers Alfrēds Dūdlijs Pikmens Rodžerss Pounds (Sir Alfred Dudley Pickman Rogers Pound) | 1943. gada 3. septembris | 1943. gada 21. oktobris |
| 77. |
| Kungs Passfīlds | 1944. gada 8. jūnijs | 1947. gada 13. oktobris |
| 78. |
| Sir Henry Hallett Dale | 1944. gada 8. jūnijs | 1968. gada 23. jūlijs |
| 79. |
| Sers Džilzs Gilberts Skots | 1944. gada 8. jūnijs | 1960. gada 8. februāris |
| 80. |
| Alfrēds Nords Vaitheds | 1945. gada 1. janvāris | 1947. gada 30. decembris |
| 82. |
| 1946. gada 1. janvāris | 1965. gada 24. janvāris | |
| 83. |
| Hungerfordas vikonts Portāls | 1946. gada 1. janvāris | 1971. gada 22. aprīlis |
| 84. |
| Vikonts Alanbruks | 1946. gada 13. jūnijs | 1963. gada 17. jūnijs |
| 85. |
| Hindhopas vikonts Kaningems (Cunningham of Hyndhope) | 1946. gada 13. jūnijs | 1963. gada 12. jūnijs |
| 86. |
| Halifaksas grāfs | 1946. gada 13. jūnijs | 1959. gada 23. decembris |
| 87. |
| Jans Kristjans Smutss (Jan Christiaan Smuts) | 1947. gada 1. janvāris | 1950. gada 11. septembris |
| 89. |
| Viljams Lions Makenzijs Kings | 1947. gada 17. novembris | 1950. gada 22. jūlijs |
| 90. |
| Tomass Stērnss Eliots | 1948. gada 1. janvāris | 1965. gada 4. janvāris |
| 91. |
| Sers Roberts Robinsons | 1949. gada 9. jūnijs | 1975. gada 8. februāris |
| 92. |
| 1949. gada 9. jūnijs | 1970. gada 2. februāris | |
| 93. |
| Sir Alexander George Montagu Cadogan | 1951. gada 1. janvāris | 1968. gada 9. jūlijs |
| 94. |
| 1951. gada 1. janvāris | 1956. gada 10. februāris | |
| 95. |
| Džordžs Edvards Mūrs | 1951. gada 7. jūnijs | 1958. gada 24. oktobris |
| 96. |
| Grāfs Attlee | 1951. gada 5. novembris | 1967. gada 8. oktobris |
| 97. |
| Wilder Graves Penfield | 1953. gada 1. janvāris | 1976. gada 5. aprīlis |
| 98. |
| Valters Džons de la Mare | 1953. gada 1. jūnijs | 1956. gada 22. jūnijs |
| 100. |
| Kungs Hailijs | 1956. gada 31. maijs | 1969. gada 1. jūnijs |
| 101. |
| Sers Džons Duglass Kokkrofts | 1957. gada 1. janvāris | 1967. gada 18. septembris |
| 102. |
| Viškonts Vaverlijs | 1957. gada 8. decembris | 1958. gada 4. janvāris |
| 103. |
| Sers Frenks Makfarleins Burnets (Sir Frank Macfarlane Burnet) | 1958. gada 12. jūnijs | 1985. gada 31. augusts |
| 104. |
| Vikonts Samuels | 1958. gada 21. novembris | 1963. gada 2. februāris |
| 105. |
| Tunisas grāfs Aleksandrs | 1960. gada 23. aprīlis | 1969. gada 16. jūnijs |
| 106. |
| Sir Cyril Norman Hinshelwood | 1960. gada 23. aprīlis | 1967. gada 9. oktobris |
| 107. |
| Graham Sutherland | 1960. gada 23. aprīlis | 1980. gada 17. februāris |
| 108. |
| Sers Džefrijs de Havilands | 1962. gada 23. novembris | 1965. gada 21. maijs |
| 109. |
| Sers Basil Urwin Spence | 1962. gada 23. novembris | 1976. gada 19. novembris |
| 110. |
| Sers Ouens Diksons | 1963. gada 29. maijs | 1972. gada 7. jūlijs |
| 112. |
| George Peabody Gooch | 1963. gada 16. augusts | 1968. gada 31. augusts |
| 113. |
| 1963. gada 16. augusts | 1986. gada 31. augusts | |
| 114. |
| 1965. gada 23. marts | 1976. gada 4. decembris | |
| 115. |
| Dorothy Mary Hodgkin | 1965. gada 23. marts | 1994. gada 29. jūlijs |
| 116. |
| Birmas grāfs Mountbatens | 1965. gada 15. jūlijs | 1979. gada 27. augusts |
| 117. |
| Lord Florey | 1965. gada 15. jūlijs | 1968. gada 21. februāris |
| 118. |
| Lord Blackett | 1967. gada 20. novembris | 1974. gada 13. jūlijs |
| 119. |
| 1967. gada 20. novembris | 1983. gada 8. marts | |
| 120. |
| Bendžamins Lauders Nikolsonsons | 1968. gada 23. aprīlis | 1982. gada 6. februāris |
| 121. |
| Kungs Cukermans | 1968. gada 23. aprīlis | 1993. gada 1. aprīlis |
| 123. |
| Edvards Morgans Forsters | 1969. gada 1. janvāris | 1970. gada 7. jūnijs |
| 124. |
| Malkolms Džons Makdonalds | 1969. gada 14. jūlijs | 1981. gada 11. janvāris |
| 125. |
| Lord Penney | 1969. gada 14. jūlijs | 1991. gada 3. marts |
| 126. |
| Sir Geoffrey Ingram Taylor | 1969. gada 14. jūlijs | 1975. gada 27. jūnijs |
| 127. |
| Dame Cicely Veronica Wedgwood | 1969. gada 14. jūlijs | 1997. gada 9. marts |
| 128. |
| John Cawte Beaglehole | 1970. gada 21. marts | 1971. gada 10. oktobris |
| 129. |
| Lester Bowles Pearson | 1971. gada 20. maijs | 1972. gada 27. decembris |
| 130. |
| Sers Jesaja Berlins | 1971. gada 20. maijs | 1997. gada 5. novembris |
| 131. |
| Sir George Robert Freeman Edwards | 1971. gada 20. maijs | 2003. gada 2. marts |
| 132. |
| 1973. gada 17. aprīlis | 1998. gada 20. decembris | |
| 133. |
| Pols Adriēns Moriss Diraks (Paul Adrien Maurice Dirac) | 1973. gada 17. aprīlis | 1984. gada 20. oktobris |
| 134. |
| 1976. gada 2. aprīlis | 1986. gada 29. decembris | |
| 135. |
| Banksaidas lords Hintons | 1976. gada 2. aprīlis | 1983. gada 22. jūnijs |
| 136. |
| Kungs Klārks | 1976. gada 2. aprīlis | 1983. gada 21. maijs |
| 137. |
| Sers Ronalds Sīms | 1976. gada 2. aprīlis | 1989. gada 4. septembris |
| 138. |
| Kungs Tods | 1977. gada 24. oktobris | 1997. gada 10. janvāris |
| 139. |
| Kungs Franks | 1977. gada 24. oktobris | 1992. gada 15. oktobris |
| 140. |
| Sir Frederick William Mallandaine Ashton | 1977. gada 24. oktobris | 1988. gada 18. oktobris |
| 141. |
| Džons Bointons Priestlijs | 1977. gada 24. oktobris | 1984. gada 14. augusts |
| 142. |
| Kungs Olivjē | 1981. gada 6. februāris | 1989. gada 11. jūlijs |
| 143. |
| 1981. gada 6. februāris | 1987. gada 2. oktobris | |
| 144. |
| Lord Cheshire | 1981. gada 6. februāris | 1992. gada 31. jūlijs |
| 147. |
| Sers Sidnijs Roberts Nolans | 1983. gada 11. novembris | 1992. gada 28. novembris |
| 148. |
| 1983. gada 11. novembris | 1998. gada 8. janvāris | |
| 150. |
| Henrijs Greiems Grīns | 1986. gada 11. februāris | 1991. gada 3. aprīlis |
| 152. |
| Sers Frenks Vitls | 1986. gada 11. februāris | 1996. gada 9. augusts |
| 153. |
| 1987. gada 25. februāris | 1999. gada 12. marts | |
| 154. |
| Sers Ernsts Hanss Jozefs Gombrihs | 1988. gada 15. februāris | 2001. gada 3. novembris |
| 155. |
| 1988. gada 15. februāris | 2002. gada 6. februāris | |
| 156. |
| Dame Cicely Mary Saunders | 1989. gada 30. novembris | gada 14. jūlijs 2005 |
| 157. |
| Luddenhemas lords Porteris | 1989. gada 30. novembris | 2002. gada 31. augusts |
| 159. |
| 1991. gada 29. novembris | 2010. gada 10. oktobris | |
| 160. |
| 1991. gada 27. novembris | gada 28. jūlijs 2004 | |
| 161. |
| 1992. gada 17. novembris | 2001. gada 8. marts | |
| 163. |
| Kungs Dženkinss no Hillhead | 1993. gada 6. decembris | 2003. gada 5. janvāris |
| 167. |
| Sers Artūrs Džons Geilguds | 1996. gada 9. decembris | 2000. gada 21. maijs |
| 168. |
| Kungs Denings | 1997. gada 25. novembris | 1999. gada 5. marts |
| 170. |
| Sir Denis Eric Rooke | 1997. gada 25. novembris | 2008. gada 2. septembris |
| 171. |
| Edvards Džeimss Hjūzs (Edward James Hughes) | 1998. gada 10. augusts | 1998. gada 28. oktobris |
| 172. |
| Džordžs Bazils Hjūms | 1999. gada 25. maijs | 1999. gada 17. jūnijs |
| 173. |
| Sers James Whyte Black | 2000. gada 9. maijs | 2010. gada 22. marts |
.svg.png){kind=small}
.svg.png){kind=small}
.svg.png){kind=small}
Goda biedri
| Valstis | Nosaukums | Iecelšanas datums | Nāves datums | |
| 19. |
| Princis Jamagata Aritomo | 1906. gada 21. februāris | 1922. gada 1. februāris |
| 20. |
| Princis Ōyama Iwao | 1906. gada 21. februāris | 1916. gada 10. decembris |
| 21. |
| Marķīze Tōgō Heihachirō | 1906. gada 21. februāris | 1934. gada 30. maijs |
| 40. |
| Ferdinands Fošs | 1918. gada 29. novembris | 1929. gada 20. marts |
| 43. |
| Žozefs Žaks Sezērs Žofrs | 1919. gada 26. jūnijs | 1931. gada 3. janvāris |
| 81. |
| Dvaits Deivids Eizenhauers | 1945. gada 12. jūnijs | 1969. gada 28. marts |
| 88. |
| Džons Gilberts Vinants (John Gilbert Winant) | 1947. gada 1. janvāris | 1947. gada 3. novembris |
| 99. |
| 1955. gada 25. februāris | 1965. gada 4. septembris | |
| 111. |
| Sers Sarvepalli Radhakrišnans | 1963. gada 12. jūnijs | 1975. gada 17. aprīlis |
| 149. |
| 1983. gada 18. novembris | 1997. gada 5. septembris |
Grāfs Robertss, pirmais Lielbritānijas Nopelnu ordeņa loceklis
Florence Nightingale, pirmā nopelnu ordeņa sieviete, iecelta 1907. gadā.
Lords Roterfords no Nelsona, pirmais nopelnu ordeņa loceklis Jaunzēlandē, iecelts 1925. gadā.
Samuels Aleksandrs, pirmais Austrālijas Nopelnu ordeņa loceklis, iecelts 1930. gadā.
Jans Smutss, pirmais Dienvidāfrikas nopelnu ordeņa loceklis, iecelts 1947. gadā.
Viljams Lions Makenzijs Kings (William Lyon Mackenzie King), pirmais Kanādas Nopelnu ordeņa loceklis, iecelts 1947. gadā.
Māte Terēze (Agnesë Bojaxhiu) tika iecelta par Nopelnu ordeņa kavalieri 1983. gadā.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir nopelnu ordenis?
A: Ordenis par nopelniem ir apbalvojums, ko piešķir personām par ievērojamiem nopelniem bruņotajos spēkos, zinātnē, mākslā, literatūrā vai kultūras veicināšanā.
J: Kas izveidoja Nopelnu ordeni?
A: Ordeņa par nopelniem ordeni 1902. gadā dibināja Edvards VII.
J: Kas izvēlas ordeņa locekļus?
A: Dalība ordenī ir personiska dāvana no tā suverēna (monarha).
J: Kas ir ordeņa suverēns?
A: Ordeņa suverēns pašlaik ir valdošais monarhs Sadraudzības valstīs.
Jautājums: Cik dzīvo saņēmēju var būt locekļi vienlaicīgi?
A: Vienā laikā ir ierobežots skaits - 24 dzīvie saņēmēji no Sadraudzības karalistēm un neliels skaits goda locekļu.
J: Ko dalībnieki saņem, iestājoties?
A.: Pēc iestāšanās biedri saņem pēcnosaukuma burtus OM un medaļu uz mūžu.
J: Vai Sadraudzības valstību starpā atšķiras prioritāte?
A: Jā, prioritāte starp citiem apbalvojumiem dažādās Sadraudzības valstībās atšķiras.
