Karaliene Viktorija

Karaliene Viktorija (dzimusi Aleksandrīna Viktorija; 1819. gada 24. maijs - 1901. gada 22. janvāris) bija Lielbritānijas un ĪrijasApvienotāsKaralistes karaliene no 1837. līdz 1901. gadam. Viņa piedzima 1819. gadā Londonā vācu princeses un angļu prinča ģimenē. Viņa kļuva par karalieni 18 gadu vecumā pēc sava tēvoča Vilhelma IV nāves.

Viņu izglītoja guvernante Luīze Lehcena un reverends Džordžs Deiviss. Viņa iemācījās labi runāt un lasīt vācu un franču valodā.

1840. gadā Viktorija apprecējās ar savu pirmo pusbrāli, princi Albertu, kurš veicināja zinātni, tirdzniecību un mākslu. Viņiem piedzima deviņi bērni, un viņi skaidri pauda, ka laba ģimenes dzīve un kristietība ir ļoti svarīga. Kopumā angļi sekoja viņu piemēram. 1851. gadā Kristāla pilī tika atklāta Lielā izstāde. Daļēji tas notika, pateicoties Albertam, kurš ieguldīja lielu darbu. Izstādē bija aplūkojami Viktorijas laikmeta britu tautas sasniegumi.

1861. gadā nomira princis Alberts, un Viktorija sāka atturēties no sabiedriskās dzīves; tas padarīja viņu mazāk populāru. Turpmākajos gados Lielbritānija kļuva varenāka, un 1877. gadā Viktorijai tika piešķirts Indijas imperatores tituls. Viņa kļuva populārāka tautā. 1897. gadā viņai bija Dimanta jubileja, lai atzīmētu 60 gadus, kopš viņa ir tronī.

Daudzi Viktorijas bērni kļuva par citu valstu monarhiem, prinčiem un princesēm, un mūža nogalē viņu dēvēja par "Eiropas vecmāmiņu". Karaliene Viktorija vienmēr ļoti interesējās par Indiju, lai gan nekad tur nebija devusies. Karalienei Viktorijai patika dejot, skicēt, jāt un dziedāt; bērnībā viņai mācības pasniedza slavenais operdziedātājs Luidži LaBlašs. Viņai patika gleznot un spēlēt klavieres. Visu mūžu viņa regulāri rakstīja dienasgrāmatu.

Priekšteči

Apvienotās Karalistes senči Viktorija trīs paaudzēs
Apvienotās Karalistes Viktorija	Tēvs: Edvards Augusts, Kentas un Stratērnashercogs	Vectēvs no tēva puses: Džordžs III Apvienotās Karalistes	Vecvectēvs no tēva puses: Velsas princis Frederiks
			Vecvecmāmiņa no tēva puses: Saksijas-Gotas princese Augusta
		Vecmāmiņa no tēva puses: Šarlote no Meklenburgas-Štrelicas	Vecvectēvs no tēva puses: Kārlis Ludvigs Frederiks, Meklenburgas-Mirovas hercogs.
			Vecvecmāmiņa no tēva puses: Magdalēna Augusta no Anhaltes-Zerbstas
	Māte: Saksijas-Koburgas-Zālfeldes princese Viktorija	Vectēvs no mātes puses: Francisks, Saksijas-Koburgas-Zālfeldes hercogs	Vecvecvectēvs no mātes puses: Ernests Frederiks, Sakses-Koburgas-Zālfeldes hercogs
			Vecmāmiņa no mātes puses: Brunsvikas-Volfenbitelles hercogiene Sofija Antonija.
		Vecmāmiņa no mātes puses: Ebersdorfas princese Augusta Reuss	Mātes vecvectēvs: Saksijas-Hildburghauzenes hercogs Ernests Frederiks I, Saksijas-Hildburghauzenes hercogs.
			Vecmāmiņa no mātes puses: Sophia Albertine of Erbach-Erbach

Jaunā karaliene Viktorija

Jautājumi un atbildes

J: Kas bija karaliene Viktorija?

A: Karaliene Viktorija (dzimusi Aleksandrīna Viktorija) bija Lielbritānijas un Īrijas Apvienotās Karalistes karaliene no 1837. līdz 1901. gadam. Viņa piedzima vācu princeses un angļu prinča ģimenē.

J: Cik veca viņa bija, kad kļuva par karalieni?

A: Karaliene Viktorija kļuva par Lielbritānijas Apvienotās Karalistes karalieni 18 gadu vecumā pēc sava tēvoča karaļa Vilhelma IV nāves.

J: Ko viņa mācījās bērnībā?

A: Bērnībā karalieni Viktoriju mācīja viņas guvernante Luīze Lehcena un priesteris Džordžs Deiviss. Viņa iemācījās labi runāt un lasīt vācu un franču valodā. Viņai bija arī slavenā operdziedātāja Luidži LaBlaša nodarbības, un viņa labprāt dejoja, zīmēja, jājēja un dziedāja. Viņa prata spēlēt klavieres un viņai patika gleznot.

J: Par ko viņa apprecējās?

A: 1840. gadā karaliene Viktorija apprecējās ar savu pirmo brālēnu princi Albertu. Viņš Lielbritānijā atbalstīja zinātni, tirdzniecību un mākslu. Viņiem kopā bija deviņi bērni, kuru audzināšanā ļoti svarīga bija laba ģimenes dzīve un kristietība.

J: Kāds notikums daļēji notika, pateicoties Alberta smagajam darbam?

A: Lielā izstāde Kristāla pilī tika atklāta 1851. gadā, daļēji pateicoties Alberta smagajam darbam, kas liecināja par Lielbritānijas iedzīvotāju panākumiem Viktorijas laikos.

J: Kādu titulu viņa saņēma 1877. gadā?

A: 1877. gadā karaliene Viktorija saņēma titulu "Indijas imperatore". Lai gan viņa ļoti interesējās par Indiju, viņa nekad nebija devusies uz Indiju, lai apmeklētu subkontinentu; viņas vietā viņas vārdā uz turieni devās viņas dēls.

J: Cik ilgi viņa valdīja? A:Karaliene Viktorija valdīja 63 gadus - septiņus mēnešus ilgāk nekā jebkurš cits karalis vai karaliene pirms viņas - līdz savai nāvei no smadzeņu asinsizplūduma 1901. gadā, kad viņas dēls Edvards VII kļuva par Apvienotās Karalistes karali un Indijas imperatoru līdz savai nāvei 1910. gada 6. maijā.