Karaliene Viktorija — Lielbritānijas karaliene (1819–1901)

Karaliene Viktorija (1819–1901) — Lielbritānijas monarhe, kas veidoja Viktorijas laikmetu: princis Alberts, industriālā izaugsme, Dimanta jubileja un viņas ietekme uz Eiropu.

Karaliene Viktorija (dzimusi Aleksandrīna Viktorija; 1819. gada 24. maijs - 1901. gada 22. janvāris) bija Lielbritānijas un ĪrijasApvienotāsKaralistes karaliene no 1837. līdz 1901. gadam. Viņa piedzima Londonā kā prinča Edvarda, Kenta hercoga, un vācu princeses Viktorijas no Saksijas-Koburgas-Saalfeldas meita. Pēc sava tēvoča Vilhelma IV nāves Viktorija kļuva par karalieni 18 gadu vecumā, un viņas valdīšana ietekmēja gan iekšpolitiku, gan Lielbritānijas starptautisko prestižu.

Agrā izglītība un pirmie gadi tronī

Viņu izglītoja guvernante Luīze Lehcena un reverends Džordžs Deiviss; mācības bija stingras un orientētas uz morāli, valodām un reliģiju. Viktorija prata labi runāt un lasīt vācu un franču valodā, kā arī ieguva zināšanas par literatūru, vēsturi un konvencijām, kas bija svarīgas karaliskajai dzīvei. Kā jauna karaliene viņa sadarbojās ar premjerministriem — sākot ar lorda Melburnu — un ātri apguva konstitucionālās monarhijas ierobežoto, tomēr ietekmīgo lomu.

Ģimene, Alberts un sociālā ietekme

1840. gadā Viktorija apprecējās ar savu pirmo pusbrāli, princi Albertu no Saksijas-Koburgas-Gotas. Alberts aktīvi veicināja zinātni, rūpniecību, izglītību, mākslu un sociālās reformas. Pāris dzīvoja salīdzinoši privātu, bet sabiedriski ietekmīgu ģimenes dzīvi; viņi skaidri pauda, ka laba ģimenes dzīve un kristietība ir ļoti svarīga, un šis uzskats ietekmēja viktoriāņu morāli un sabiedrības normas.

Viktorijai un Albertam piedzima deviņi bērni, no kuriem daudzi apprecējās ar Eiropas monarhu vai prinču ģimenēm, tādējādi iegūstot Viktorijai iesauku "Eiropas vecmāmiņa". Bērnu vidū bija:

• Viktorija, princesse (Viktorijas pirmdzimtā);
• Alberts Edoards (vēlāk — ķēniņš Edvards VII);
• Alice, Alfreds, Helena, Luīze, Artūrs, Leopolds, Beatrise.

Publicitāte, sabiedriskais darbs un industrijas izstāde

1851. gadā Alberta iniciatīvā un atbalstā tika atklāta Kristāla pilī notikusī Lielā izstāde, kurā demonstrēja Viktorijas laikmeta britu tautas tehniskos un mākslas sasniegumus. Izstāde nostiprināja Lielbritānijas tēlu kā rūpnieciskas un tehnoloģiskas līderes un veicināja valsts tirdzniecību un kultūras apmaiņu.

Zaudējums, atsvešināšanās un vēlākā valdīšana

1861. gadā nomira princis Alberts. Viņa nāve dziļi satricināja Viktoriju; tā rezultātā viņa vairākus gadus atturējās no sabiedriskā dzīves intensīvas vadīšanas, kas īslaicīgi samazināja viņas popularitāti. Tomēr laika gaitā viņa atkal sāka publiski pildīt pienākumus, un viņas autoritāte saglabājās nozīmīga. Lielbritānija šajā periodā piedzīvoja impērijas paplašināšanos un rūpniecisku progresu.

1876. gadā Viktorijai tika piešķirts Indijas imperatores tituls — oficiālā titula piešķiršana notika 1876. gadā, un 1877. gada Delhi Durbar to publiski atzīmēja. Šis tituls simbolizēja Lielbritānijas varu Indijā un Viktorijas lomu impērijas galvā. 1897. gadā viņas Dimanta jubileja atzīmēja 60 gadus tronī un tika svinēta visā impērijā, kas atjaunoja viņas tautas simpātijas.

Intereses, personīgā dzīve un mantojums

Karaliene Viktorija bija daudzpusīga — viņai patika dejot, skicēt, jāšana, dziedāšana un mūzika; bērnībā viņai mācības pasniedza slavenais operdziedātājs Luidži LaBlašs. Viņa gleznoja akvareļus, spēlēja klavieres un visu mūžu regulāri rakstīja dienasgrāmatas, kas vēlāk kļuva par nozīmīgu vēsturisku avotu. Lai gan viņa ļoti interesējās par Indiju, lai gan nekad tur nebija devusies, viņas lēmumi un simboliskā autoritāte ietekmēja impērijas politiku.

Viktorijas valdīšana ilga vairāk nekā 63 gadus — tās ilgums padarīja viņu par vienu no garāk valdījušajiem Apvienotās Karalistes monarhiem. Viņas laikmets (viktoriāniskais periods) ir saistīts ar plašu sociālo, rūpniecisko un kultūras pārmaiņu laikmetu, kuras daudzos aspektos nosaka mūsdienu Lielbritānijas un Rietumu pasaules attīstību.

Viktorija mira 1901. gada 22. janvārī Osborne House, Vaita salā. Viņas nāve iezīmēja vienu vēstures posma beigšanu un jauna — 20. gadsimta sākuma — sākumu gan Lielbritānijā, gan visā Eiropā.

Priekšteči

Apvienotās Karalistes senči Viktorija trīs paaudzēs
Apvienotās Karalistes Viktorija	Tēvs: Edvards Augusts, Kentas un Stratērnashercogs	Vectēvs no tēva puses: Džordžs III Apvienotās Karalistes	Vecvectēvs no tēva puses: Velsas princis Frederiks
			Vecvecmāmiņa no tēva puses: Saksijas-Gotas princese Augusta
		Vecmāmiņa no tēva puses: Šarlote no Meklenburgas-Štrelicas	Vecvectēvs no tēva puses: Kārlis Ludvigs Frederiks, Meklenburgas-Mirovas hercogs.
			Vecvecmāmiņa no tēva puses: Magdalēna Augusta no Anhaltes-Zerbstas
	Māte: Saksijas-Koburgas-Zālfeldes princese Viktorija	Vectēvs no mātes puses: Francisks, Saksijas-Koburgas-Zālfeldes hercogs	Vecvecvectēvs no mātes puses: Ernests Frederiks, Sakses-Koburgas-Zālfeldes hercogs
			Vecmāmiņa no mātes puses: Brunsvikas-Volfenbitelles hercogiene Sofija Antonija.
		Vecmāmiņa no mātes puses: Ebersdorfas princese Augusta Reuss	Mātes vecvectēvs: Saksijas-Hildburghauzenes hercogs Ernests Frederiks I, Saksijas-Hildburghauzenes hercogs.
			Vecmāmiņa no mātes puses: Sophia Albertine of Erbach-Erbach

Jaunā karaliene Viktorija

Jautājumi un atbildes

J: Kas bija karaliene Viktorija?

J: Cik veca viņa bija, kad kļuva par karalieni?

J: Ko viņa mācījās bērnībā?

J: Par ko viņa apprecējās?

J: Kāds notikums daļēji notika, pateicoties Alberta smagajam darbam?

J: Kādu titulu viņa saņēma 1877. gadā?

Meklēt pēc burta