Viktorijas laikmets Apvienotajā Karalistē bija karalienes Viktorijas valdīšanas laiks no 1837. līdz 1901. gadam. Šis laiks britu tautai bija ļoti pārticīgs. Tirdzniecība attīstījās visspožāk. Valstī un Britu impērijā valdīja labi izglītota vidusšķira. Arī citas valstis uzplauka, bet Lielbritānija kļuva par lielāko lielvaru.

Rūpnieciskā revolūcija turpināja palielināt ražīgumu un labklājību, īpaši Viktorijas valdīšanas vidusposmā un vēlākos gados. Dzelzs un tērauda ražošana bija pamatnozare. Krāsnis kurināja ar oglēm. Kuģu būve bija nozīmīga rūpniecības nozare. Kanāli un tvaika dzelzceļi savienoja visas valsts teritorijas, un britu tvaikoņi savienoja pasauli. No kokvilnas un vilnas izgatavoja audumus un eksportēja. Keramika arī bija nozīmīga rūpniecības nozare.

Viktorijas laikmeta nozīmīga pārmaiņa bija kanalizācijas sistēmas izveide Londonā. 1829. gadā tika izgudrota fotogrāfija. Svarīgs bija arī gāzes apgaismojums. Vispirms ieviesās ielu apgaismojums, tam sekoja apgaismojums sabiedriskās ēkās un mājās. 1880. gados sāka ražot elektrostacijas un sadales sistēmas jauno elektrisko spuldžu barošanai.

Sabiedrība un politiskās pārmaiņas

Viktorijas laikmets iezīmējas ar lielām sociālām un politiskām pārmaiņām. Valsts modernizējās, bet pārmaiņas nereti notika pakāpeniski un ar spēcīgām pretreakcijām. Pie svarīgākajām politiskajām izmaiņām pieder vairāki vēlēšanu tiesību paplašinājumi un sociālie likumi:

  • Reformas vēlēšanu tiesībās: 19. gadsimta otrajā pusē notika vairākas reformas, kas paplašināja balsstiesības — īpaši 1867. un 1884. gada likumi, kas palielināja rūpniecisko un lauksaimnieku strādnieku tiesības piedalīties vēlēšanās.
  • Sociālie likumi: tika pieņemti rūpnīcu un raktuves likumi, kas ierobežoja bērnu strādāšanu un uzlaboja darba apstākļus, kā arī pieauga valsts iejaukšanās sabiedrības veselības un izglītības jomā.
  • Sieviešu tiesību kustība: parādījās organizētas kustības par sieviešu politiskajām un civiltiesiskajām tiesībām — sākotnēji cīņa par īpašuma tiesībām (piem., Married Women's Property Acts) un vēlāk par vēlētājas tiesībām.

Ekonomika, rūpniecība un transports

Rūpniecības paplašināšanās veicināja strauju pilsētu izaugsmi un ekonomisko dinamiku. Galvenie aspekti:

  • Dzelzceļu tīkls — milzīgs būvniecības uzplaukums ļāva pārvadāt cilvēkus un preces daudz ātrāk; vilcieni saīsina ceļojumu laiku un savieno ražošanas centru ar ostām.
  • Tirdzniecība un finanšu centri — Londonas loma kā pasaules finanšu centra nostiprināšanās; britu bankas un apdrošināšanas kompānijas atbalstīja globalizējošu tirdzniecību.
  • Pamata rūpniecības: ogles, kokvilna, tekstilizstrādājumi, tērauds un kuģu būve; īpaši nozīmīgas bija tekstila rūpnīcas Anglijas ziemeļos (Lancashire u. c.) un ogļu raktuves rietumos.

Britu impērija un ārpolitika

Viktorijas laikmets bija arī impērijas laiks. Lielbritānija paplašināja savu ietekmi visā pasaulē — gan politiski, gan ekonomiski. Nozīmīgi notikumi un tendences:

  • Indijas pārvaldības maiņa — pēc 1857. gada sacelšanās Indijā britu pārvaldību pārņēma tieši Kronis (British Raj), kas mainīja koloniālās administrācijas struktūru un politiku.
  • Koloniālā paplašināšanās Āfrikā un citur — 19. gadsimta beigās notika “Afrikas sadalīšana” starp lielvarām; Lielbritānija nostiprināja savas pozīcijas Ēģiptē, Dienvidāfrikā, Austrālijā un citās teritorijās.
  • Transporta un sakaru savienojumi ar pasauli — tvaikoņi, jūras ceļi, transatlantiskās telegrāfa līnijas un kanāli (piem., Suecas kanāls 1869) padarīja impēriju tuvāku.

Kultūra, zinātne un izglītība

Viktorijas laikmetā ziedoja literatūra, māksla un zinātne. Dažas no ievērojamām norisēm:

  • Literatūra — Čārlzs Dikenss (Charles Dickens), Brontē māsu darbi, Lorda Alfrēda Tenisona dzeja un citi autoru darbi atspoguļoja gan sociālās traģēdijas, gan morāles ideālus.
  • Zinātne — Čārlzs Darvins ar darbu Species (1859) mainīja dabaszinātņu skatījumu; medicīnā un ķīmijā parādījās jaunas atziņas, kas vēlāk uzlaboja sabiedrības veselību.
  • Izglītība — 1870. gada Izglītības likums (Forster’s Education Act) deva pamatus vispārējai pamatizglītībai, kas pakāpeniski palielināja lasītprasmi un profesionālo kvalifikāciju.
  • Radošās izstādes — 1851. gada Lielā izstāde (Great Exhibition) Londonā demonstrēja rūpniecisko sasniegumu un impērijas preču pārpilnību.

Ikdienas dzīve: bagātība un nabadzība

Viktorijas sabiedrība bija pilna kontrastu. No vienas puses, bija augošā vidusšķira, labiekārtotas mājas, jaunas tehnoloģijas un kultūras iespējas; no otras — blīvi apdzīvotas pilsētas ar slumiem, slikti sanitārie apstākļi un hroniskas slimības:

  • Urbanizācija radīja problēmas ar dzīvojamo platību, kanalizāciju un veselības aprūpi — bundanājas holēras epidēmijas lika izveidot modernākas kanalizācijas sistēmas un uzlabot publisko higiēnu.
  • Darba apstākļi rūpnīcās un raktuvēs bieži bija bīstami; bērnu darbs un gari darba laiki pakāpeniski tika ierobežoti ar likumiem un uzraudzību.

Svarīgākie notikumi un likumdošana (piemēri)

  • 1833: Abolicionisma likumi un vergu tirdzniecības slēgšana (svarīgi pieminēt impērijas kontekstā, lai gan daļa izmaiņu priekš Viktorijas laikmeta sakrita ar laika periodu).
  • 1846: Corn Laws atcelšana — svarīgs solis brīvākas tirdzniecības virzienā.
  • 1851: Lielā izstāde (Great Exhibition) — industrijas un tehnoloģiju izrādīšana.
  • 1853–56: Krimas karš — militārs konflikts, kas ietekmēja valsts ārpolitiku un karaspēka reformu.
  • 1867, 1884: vēlēšanu tiesību paplašināšana.
  • 1870, 1875: izglītības un sabiedrības veselības likumi, kas stabilizēja institūcijas un uzlaboja dzīves kvalitāti.

Secinājums

Viktorijas laikmets ir laiks, kad Lielbritānija kļuva par rūpniecisku un politisku supervaru: pieauga ražošana, tirdzniecība un ietekme pasaulē, attīstījās zinātne un kultūra, bet vienlaikus sabiedrību raksturoja spēcīgi sociālie kontrasti. Šī ēra atstāja ilgstošas pēdas politiskajās institūcijās, pilsētu plānošanā, izglītībā un starptautiskajās attiecībās, un tās ietekme ir jūtama vēl gadsimtu pēc Viktorijas valdīšanas beigām.