Lielā izstāde (Kristāla pils), 1851 — pirmā pasaules izstāde

Lielā izstāde, pazīstama arī kā Kristāla pils izstāde, bija starptautiska izstāde, kas notika Haidparkā, Londonā, Anglijā, no 1851. gada 1. maija līdz 15. oktobrim, un tā bija pirmā no Pasaules kultūras un rūpniecības izstāžu sērijas, kas kļuva populāra 19. gadsimtā. Izstāde piesaistīja milzīgu interesi gan no Apvienotās Karalistes iedzīvotājiem, gan no ārzemju viesiem — apmeklētāju skaits pārsniedza vairākus miljonus (aptuveni 6 miljonus), un tajā piedalījās tūkstošiem ekspozitoru no dažādām pasaules daļām.

Organizācija un mērķi

Lielā visu tautu rūpniecības darbu izstāde (pilnais nosaukums) tika organizēta prinča Alberta un Prinča Alberta un Karaliskās mākslas, ražošanas un tirdzniecības veicināšanas biedrības (Royal Society for the Encouragement of Arts, Manufactures and Commerce) biedru vadībā. Galvenais motīvs bija "Lielbritānijai skaidri parādīt pasaulei savu industriālā līdera lomu". Izstāde bija pašfinansējoša un iedibināta kā vitrīna rūpnieciskajām sasniegumiem, tehnoloģijām un dizainam. Princis Alberts, karalienes Viktorijas dzīvesbiedrs, bija izstādes entuziastisks atbalstītājs; karaliene un viņas ģimene izstādi apmeklēja vairākas reizes.

Ēka un dizains

Izstādei tika uzcelta īpaša ēka — tā saucamā Kristāla pils — pēc Džozefa Pekstona (Joseph Paxton) projekta. Tā bija neparasti liela prefabrikēta konstrukcija no stikla un lēkta dzelzs, kas ļāva radīt plašu, gaišu iekšējo telpu, kur izvietot iekārtas un eksponātus. Šāds modulārs, ātri montējams risinājums bija tehnoloģisks sasniegums savā laikā un iedvesmoja nākamās izstādes un industriālās būves.

Eksponāti un izstādes saturs

Izstāde demonstrēja plašu tehnisko, rūpniecisko un māksliniecisko priekšmetu klāstu. Īpaša uzmanība tika pievērsta tehnoloģijām un pārvietojamajām iekārtām, īpaši darba iekārtu eksponātiem — apmeklētāji varēja redzēt visu kokvilnas apstrādes procesu no vērpšanas līdz gatavam audumam. Starp parādītajiem zinātniskajiem instrumentiem bija elektriskie telegrāfi, mikroskopi, gaisa sūkņi, barometri, kā arī mūzikas instrumenti, horoloģijas ierīces un ķirurģijas tehnika. Izstāde apkopoja plašu preču un materiālu klāstu no Eiropas, Amerikas, Indijas, Āfrikas un citām vietām, demonstrējot gan rūpnieciskos sasniegumus, gan impērijas resursus.

Apmeklētāji, dalībnieki un apbalvojumi

Izstādē piedalījās tūkstošiem ekspozitoru (plaši minēts skaits ir aptuveni 13–14 tūkstoši) no dažādām valstīm un koloniālajām teritorijām. Eksponātus bieži sakārtoja gan pēc nozares (piem., tekstilrūpniecība, metālapstrāde, mašīnbūve), gan pēc valsts vai reģiona. Apmeklētāji varēja iepazīties ar jaunākajām tehnoloģijām, iegādāties katalogus un piedalīties demonstrācijās. Izstādē tika piešķirtas medaļas un balvas izcilākajiem izgudrojumiem un izstrādājumiem, kas veicināja tehnisko inovāciju atzīšanu un izplatīšanos.

Sabiedriskā nozīme un kritika

Lielā izstāde simbolizēja industriālās revolūcijas spēku un Rietumu tehnoloģisko pārākumu, taču tai bija arī politiska un kultūras dimensija — tajā skaitā tika izstādītas preces un materiāli no kolonijām, kas veicināja impērijas tēla veidošanu. Izstāde popularizēja rūpniecisko dizainu un masveida ražošanu, taču daži mūsdienu pētnieki norāda uz imperiālās izstādes kritiskajām pusēm, piemēram, koloniālo attēlojumu un nevienlīdzību starp dalībniekiem.

Ietekme un mantojums

Izstādes peļņa tika izmantota, lai atbalstītu izglītību, pētniecību un muzeju izveidi — līdzekļi daļēji novirzīti projektiem Dienvidkenzingtonā, kas vēlāk kļuva par tā saukto "Albertopoli" (vietu, kur izveidojās institūcijas kā Victoria and Albert Museum, Science Museum un Natural History Museum). Lielā izstāde atstāja paliekošu ietekmi: tā iedibināja pasaules izstāžu tradīciju, popularizēja industrijas un dizaina idejas un veicināja starptautisku tehnoloģiju apmaiņu.

Pēcdzīve

Pēc izstādes Kristāla pili demontēja un pārcēla uz Sydenham (dienvidu Londonā), kur tā bija pazīstama kā "Crystal Palace" līdz brīdim, kad 1936. gadā ēka noslēgusi savu vēsturi postošā ugunsgrēkā. Tomēr izstādes idejas un tās radītās institūcijas turpināja ietekmēt kultūru, zinātni un rūpniecību.

Šī pirmā pasaules izstāde ir nozīmīgs 19. gadsimta pagrieziena punkts, kas apkopoja industriālās jaunrades, imperiālo ambīciju un publiskās izglītības elementus vienā daudzpusīgā notikumā.

Jautājumi un atbildes

J: Kas bija Lielā visu tautu rūpniecības darbu izstāde?

J: Kas organizēja Lielo izstādi?

J: Kāds bija galvenais Lielās izstādes motīvs?

J: Kas bija princis Alberts?

J: Vai Lielā izstāde bija pašfinansējoša?

J: Kādi tehnoloģiskie eksponāti bija populāri Lielajā izstādē?

Vai karaliene Viktorija un viņas ģimene apmeklēja Lielo izstādi?

Meklēt pēc burta