RSA — Karaliskā mākslas, ražošanas un tirdzniecības biedrība: vēsture un misija
RSA — Karaliskā mākslas, ražošanas un tirdzniecības biedrība: uzzini par tās 1754. gada izcelsmi, slavenajiem biedriem un misiju veicināt mākslu, zinātni, ražošanu un tirdzniecību.
Karaliskā mākslas, ražošanas un tirdzniecības veicināšanas biedrība (The Royal Society for the encouragement of Arts, Manufactures and Commerce, RSA) ir Lielbritānijas daudznozaru institūcija, kas atrodas Londonā. Tā bieži tiek saukta par Karalisko mākslas biedrību, nevis par tās garo oficiālo nosaukumu. Arī ēkas fasādē tiek izmantots īsais nosaukums - sk. fotoattēlu. Tā tika dibināta 1754. gadā, un 1847. gadā tai tika piešķirta Karaliskā harta. Starp ievērojamākajiem biedrības biedriem bijuši Bendžamins Franklins, Kārlis Markss, Ādams Smits, Viljams Hogārts, Džons Dīfenbeikers, Stīvens Hokings un Čārlzs Dikenss.
RSA tika izveidota, lai "iedrošinātu uzņēmējdarbību, paplašinātu zinātni, pilnveidotu mākslu, uzlabotu mūsu ražošanu un paplašinātu tirdzniecību", kā arī lai mazinātu nabadzību un nodrošinātu pilnīgu nodarbinātību.
Vēstures kopsavilkums
Biedrību 1754. gadā dibināja William Shipley, un tās pamatideja bija veicināt radošumu, amatniecību un ražošanu caur konkursiem, prēmijām un apmaiņu starp māksliniekiem, amatniekiem un zinātniekiem. 18. un 19. gadsimtā RSA aktīvi darbojās, lai atbalstītu praktiskus risinājumus industriālās revolūcijas laikmetā — piemēram, veicinot uzlabojumus ražošanas procesā, dizainā un izglītībā. Karaliskās hartas piešķiršana 1847. gadā nostiprināja organizācijas vietu sabiedriskajā telpā un ļāva tai paplašināt darbību.
Mūsdienu misija un darbība
Šodien RSA sevi definē kā publisku domu namu un sabiedrisku organizāciju, kas strādā pie sociālās inovācijas, izglītības, labākas darba tirgus politikas un ilgtspējīgas attīstības. Biedrības mērķis ir ne tikai radīt idejas, bet arī tās īstenot praksē — “idejas, kas tiek nopietni pielietotas”. RSA rīko lekcijas, debatēs, pētījumus, darbseminārus un publiskus pasākumus, kuros piedalās zinoši praktiķi, akadēmiķi un nozares pārstāvji. Tā uztur arī plašu biedru — Fellows — tīklu, kas savieno tūkstošiem cilvēku dažādās valstīs.
Galvenās programmas un iniciatīvas
- RSA Fellowship — biedru tīkls, kas apvieno cilvēkus ar interesi par sabiedrības uzlabošanu, inovācijām un radošumu.
- Pētniecība un politikas ieteikumi — RSA veicina pētījumus izglītības, darba tirgus, sociālās aizsardzības un vides jomā, publicējot ziņojumus un ieteikumus lēmumu pieņēmējiem.
- Izglītības iniciatīvas — projekti, kas vērsti uz skolēnu prasmju attīstīšanu, radošo domāšanu un dizaina pieejām mācībās.
- Prēmijas un grantprogrammas — RSA iesaistās projektu atbalstīšanā, piešķirot stipendijas, balvas un atbalstu jauniem risinājumiem.
- Publiskās lekcijas un pasākumi — regulāras diskusijas, izstādes un konferences, kas veicina sabiedrisku dialogu par būtiskiem jautājumiem.
- Komunikācijas iniciatīvas — pazīstamas publiskas kampaņas un multimediālas prezentācijas (piem., animācijas sērijas), kas izskaidro sarežģītas idejas plašai auditorijai.
Ietekme un nozīmība
RSA ir bijusi nozīmīgs impulss radošajām un tehniskajām inovācijām kopš 18. gadsimta. Tā savienojusi mākslas, amatniecības, zinātnes un komercijas pārstāvjus, radot vidi, kurā idejas var pārvērsties praktiskos risinājumos. Mūsdienās RSA saglabā lomu kā domnīca un tīklojuma platforma, kas veicina sabiedrisku pārmaiņu iniciatīvas un atbalsta cilvēkus, kuri strādā pie ilgtspējīgākas, taisnīgākas un radošākas sabiedrības izveides.
Ja vēlaties uzzināt vairāk par konkrētām RSA programmām, pētniecību vai publiskajiem pasākumiem, ieteicams apmeklēt biedrības oficiālos resursus vai piesaistīties RSA Fellow tīklam, lai saņemtu jaunākās ziņas un iespējas iesaistei.
Karaliskā mākslas biedrība, Londona
Vēsture
RSA 1754. gadā dibināja Viljams Šiplijs (William Shipley) kā Mākslas, manufaktūras un tirdzniecības veicināšanas biedrību, kas veidota pēc Dublinas biedrības parauga, lai uzlabotu lopkopību, manufaktūru un citas noderīgas mākslas. Tā 1774. gadā pārcēlās uz jaunu ēku netālu no Strand Londonas centrālajā daļā, ko projektēja brāļi Adami (Džeimss Adams un Roberts Adams) kā daļu no viņu Adelphi projekta. Tās adrese bija Džona iela 8 (tagad Džona Ādama iela 8). RSA joprojām atrodas šajā ēkā, bet tā aizņem arī blakus esošās ēkas (John Adam Street 2-6 un Adam Street 18). Sākotnējā ēkā atrodas Lielā zāle, kurā ir izvietota īru mākslinieka Džeimsa Barija (James Barry) gleznu krāšņa sērija: Barija gleznas "Cilvēces zināšanu un kultūras attīstība". Adam Street 18 pirmais iemītnieks bija Adelphi Tavern, kas minēts Dikensa grāmatā The Pickwick Papers. Tavernas kādreizējā privātajā ēdamistabā ir grezni Ādama griesti ar Kaufmana un Cučī skolas gleznotiem apaļgriezumiem.
Pirmajos darbības gados biedrība piedāvāja balvas, ko tā sauca par "prēmijām", tiem, kas veiksmīgi izpildīja kādu no vairākiem publicētajiem uzdevumiem. Kapteinis Viljams Blighs cieta Bounty nemierā, mēģinot iegūt prēmiju par maizes augļu transportēšanu no Austrumiem uz Rietumindiju. Viņš mēģināja vēlreiz, un šoreiz viņam tas izdevās, un biedrība viņam piešķīra prēmiju. Biedrība piedāvāja prēmijas par ļoti dažādiem uzdevumiem, tostarp par jaunu mašīnu izgudrošanu un lauksaimniecības uzlabojumiem (tostarp meklēja veidus, kā uzlabot opija magoņu audzēšanu).
RSA notika Lielbritānijas pirmā laikmetīgās mākslas izstāde, kas guva lielus panākumus. Tā rezultātā 1768. gadā sers Tomass Geinsboro un sers Džošua Reinoldss - divi pirmie RSA biedri - izveidoja Karalisko Mākslas akadēmiju kā atvasinātu organizāciju.
1847. gadā tai tika piešķirta Karaliskā harta. 1908. gadā karalis Edvards VII piešķīra tai tiesības savā nosaukumā lietot vārdu "Royal".
1876. gadā biedrība Londonā nodibināja Nacionālo mūzikas skolu. Vēlāk to pārņēma Karaliskā mūzikas koledža.
RSA, iespējams, ir vislabāk pazīstama ar RSA eksaminācijas padomes izveidi, kas tagad ir daļa no atsevišķas OCR (Oksfordas, Kembridžas un RSA eksāmenu) padomes, pēc tam, kad biedrība 1882. gadā sāka organizēt mūsdienu pasaulē pirmos publiskos eksāmenus.
Tā izstrādāja shēmu, kā pieminēt saikni starp slaveniem cilvēkiem un ēkām, pie sienām piestiprinot plāksnītes, kas arī mūsdienās tiek izmantotas kā "zilās plāksnītes", kuras pārvalda dažādas valsts iestādes. Pirmā no šīm plāksnēm bija sarkanā terakota plāksne, kas tika novietota uz kādreizējās lorda Bairona mājas (kas tagad ir nojaukta). Biedrība uzstādīja 36 plāksnes, līdz 1901. gadā atbildība par tām tika nodota Londonas grāfistes padomei (kas nomainīja plāksņu krāsu uz pašreizējo zilo), vēlāk - Londonas Lielajai padomei un visjaunākajā laikā - angļu mantojumam. Līdzīgas shēmas tagad darbojas visās Apvienotās Karalistes sastāvā esošajās valstīs.
Biedrībai bija liela nozīme West Wycombe saglabāšanā, iegādājoties visu ciematu un nododot to National Trust.
1936. gadā RSA piešķīra pirmos apbalvojumus "Royal Designers for Industry" (RDI jeb HonRDI). Apbalvojums 1936. gadā ieguva karaļa apstiprinājumu, un 1937. gadā tika nodibināta "Karalisko rūpniecisko dizaineru fakultāte" kā asociācija, lai "veicinātu izcilību dizainā un tā pielietošanu rūpnieciskiem mērķiem": dalība fakultātē ir automātiska (un ekskluzīva) visiem RDI un HonRDI piešķīrējiem. Pašlaik fakultātē ir 120 Karaliskie dizaineri (RDI) un 45 Goda karaliskie dizaineri (HonRDI var būt arī dizaineri, kas nav Apvienotās Karalistes pilsoņi): to dizaineru skaits, kuriem vienlaicīgi var piešķirt RDI nosaukumu, ir stingri ierobežots. Fakultātē ir pasaules vadošie praktizējošie dizaineri no tik atšķirīgām jomām kā inženierzinātnes, mēbeles, mode un tekstils, grafika, teātra un filmu dizains. Starp pirmajiem locekļiem ir Ēriks Gils, Enida Marksa, sers Frenks Vitls un daudzi citi pazīstami vārdi.
Kā piemēru biedrības panākumiem var minēt Oksfordas Angļu valodas vārdnīcu, kurā minēts, ka vārds "ilgtspējība" vides nozīmē pirmo reizi tika lietots RSA žurnālā 1980. gadā.
Biedri
Biedrība norāda, ka "stipendiāti aiz sava vārda lieto FRSA burtus". Dalība biedrībā tiek uzskatīta par godu.
Tomēr tas tā nebija vienmēr. Kā 2003. gadā rakstīja Sutherland Lyall, "Karaliskā mākslas biedrība agrāk lūdza nelietot [piedēkli FRSA], jo ikviens, kas maksā pieticīgo maksu, kļūst par biedru". Pašlaik par stipendiātu var kļūt tikai tad, ja ir sasniegts (vai pierādīts potenciāls sasniegt) sabiedrībai nozīmīgs ieguldījums kultūras vai ar mākslu saistītā jomā.
RSA šodien
Organizācija ir dibināta ar karaļa hartu, ir reģistrēta kā labdarības organizācija Anglijā, un tai ir vairāk nekā 27 000 biedru, kas dzīvo aptuveni 70 valstīs, atbalsta biedrības mērķus un ir sasnieguši vai kuriem ir potenciāls sasniegt izcilību savā profesijā vai profesijā. Patrons pašlaik ir Viņas Karaliene Elizabete II, prezidente ir Viņas Augstība Karaliskā princese (2011. gadā nomainīja savu tēvu, Viņas Augstību princi Filipu), priekšsēdētājs ir Lūks Džonsons (uzņēmējs), bet izpilddirektors - Metjū Teilors.
Katru gadu tiek piešķirtas vairākas medaļas, tostarp Alberta medaļa, Bendžamina Franklina medaļa un Divsimtgades medaļa. Starp medaļu laureātiem ir Nelsons Mandela, sers Frenks Vitls un profesors Stīvens Hokings.
Lielbritānijā un Īrijā RSA ir piedāvājusi dažus reģionālus pasākumus, lai mudinātu stipendiātus sadarboties savā reģionā un risināt vietējās interesējošās tēmas. Apvienotās Karalistes reģioni ir šādi: Austrumanglija, Austrummidlenda, Londona, Ziemeļaustrumi, Ziemeļrietumi, Skotija, Dienvidaustrumi, Dienvidrietumi, Velsa, Rietumi, Vestmidlenda un Jorkšīra; Ziemeļīrija, kas ir Apvienotās Karalistes daļa, vēsturisku iemeslu dēļ tiek uzskatīta par vienu visas Īrijas reģionu - "Īrija", kas ietver arī Īrijas Republiku. RSA ir pārstāvēta arī Beļģijā (lai palielinātu savu ietekmi Briselē) un tālāk - Austrālijā, Indijā, Dienvidāfrikā un ASV.
Notikumi
Biedrība īsteno bezmaksas publisko pasākumu programmu, kuras mērķis ir iepazīstināt ar jaunām un izaicinošām idejām. Pēc pasākuma tie ir brīvi pieejami tās tīmekļa vietnē mp3 audio failu un video formātā. Starp nesenajiem lektoriem ir Michael Sandel, Nassim Nicholas Taleb, Sir Ken Robinson, Don Tapscott, Alain de Botton, Al Gore, Anthony Grayling, Zarine Kharas (Justgiving dibinātājs), Amir Aczel un Chris Anderson.
Nesen notikušās ikgadējās prezidenta lekcijas lektora izvēle ir izraisījusi interesi presē. Tika izvēlēts dāņu profesors Bjorns Lomborgs (Björn Lomborg), kura jaunākajā grāmatā Cool It (Atdzist) pausts viedoklis, ka polārlāču nenovēršamā izmiršana ir mīts. Kā RSA prezidents princis Filips vispirms izvēlējās Adelaides Universitātes minerālģeoloģijas profesoru Ianu Plimeru, taču tas tika noraidīts kā pārāk pretrunīgs, jo Plimers apgalvo, ka antropogēnās globālās sasilšanas teorija nav pierādīta.
2010. gada 14. janvārī RSA sadarbībā ar Anglijas Mākslas padomi Londonā rīkoja vienas dienas konferenci "Mākslas stāvoklis". Vairāki lektori no dažādām nozarēm, sākot no mākslas un beidzot ar valdību, pulcējās, lai runātu par mākslas nozares stāvokli Apvienotajā Karalistē. Ievērojamu runātāju vidū bija deputāts Džeremijs Hants (Jeremy Hunt), kultūras, plašsaziņas līdzekļu un sporta ministrs, un viņa kolēģis Bens Bredšovs (Ben Bradshaw), kurš tobrīd ieņēma kultūras, plašsaziņas līdzekļu un sporta ministra amatu. Džeremijs Hants paziņoja, ka gadījumā, ja nākamajās vēlēšanās uzvarēs Konservatīvā partija, valsts finansējums mākslai tiks samazināts.
RSA namu var iznomāt arī ārējie klienti, nodrošinot viesmīlības telpas konferencēm, vakariņām, ballītēm un kāzām. Apbrīnojamās krātuves ir ļoti interesantas un nodrošina unikālu telpu izklaidēm.
Projekti
2008. gada jūlijā RSA kļuva par Tiptonas akadēmijas (The RSA Academy), kas tika atvērta 2008. gada septembrī, sponsoru. Pašlaik tiek būvētas jaunas ēkas pēc John McAslan and Partners projekta.
Pašlaik tiek īstenoti šādi projekti: "Māksla un ekoloģija", "Pilsoņu vara", "Saistītās kopienas", "Dizains un sabiedrība", "Izglītība", "Sabiedriskie pakalpojumi", "Sociālās smadzenes" un "Tehnoloģijas aukstā klimatā".
Iepriekšējos projektos tika īstenoti tādi projekti kā svaigā dzeramā ūdens piegāde jaunattīstības valstīm, intelektuālā īpašuma pārdomāšana, pamatojoties uz pirmajiem principiem, lai izstrādātu hartu (publicēta kā Adelphi harta), starptautiskās migrācijas pārvaldības shēmu izpēte un Apvienotās Karalistes mēroga personīgās oglekļa tirdzniecības sistēmas īstenošanas iespēju izpēte. Tā joprojām veicina iekļaujoša dizaina praksi un sadarbojas ar māksliniekiem, lai izplatītu idejas par vides ilgtspēju (piemēram, izmantojot vienu no RSA iepriekšējiem projektiem WEEE Man un pašlaik - projektu Arts and Ecology).
Saistītās lapas
- Karalisko biedrību saraksts
- Karaliskā biedrība
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Karaliskā mākslas, ražošanas un tirdzniecības veicināšanas biedrība?
A: The Royal Society for the encouragement of Arts, Manufactures and Commerce (Karaliskā mākslas, ražošanas un tirdzniecības veicināšanas biedrība) ir daudznozaru institūcija, kas atrodas Londonā un ko bieži dēvē par Karalisko mākslas biedrību.
J: Kad tika dibināta RSA?
A: RSA tika dibināta 1754. gadā.
J: Kad RSA tika piešķirta Karaliskā harta?
A: Karalisko hartu RSA piešķīra 1847. gadā.
J: Kas ir daži ievērojami RSA locekļi?
A: Daži ievērojami RSA biedri ir Bendžamins Franklins, Kārlis Markss, Ādams Smits, Viljams Hogārts, Džons Dīfenbeikers, Stīvens Hokings un Čārlzs Dikenss.
J: Kādiem mērķiem tika izveidota RSA?
A: RSA tika izveidota, lai veicinātu uzņēmējdarbību, paplašinātu zinātni, pilnveidotu mākslu, uzlabotu mūsu rūpniecību un paplašinātu tirdzniecību, kā arī lai mazinātu nabadzību un nodrošinātu pilnīgu nodarbinātību.
J: Ko nozīmē RSA saīsinātais nosaukums?
A: RSA saīsinātais nosaukums ir Royal Society of Arts (Karaliskā mākslas biedrība).
J: Vai saīsinātais nosaukums ir redzams uz RSA ēkas fasādes?
A: Jā, saīsinātais nosaukums ir redzams uz RSA ēkas fasādes.
Meklēt