Stephen Hawking
Stīvens Viljams Hokings (Stephen William Hawking CH CBE FRS FRSA, 1942. gada 8. janvāris - 2018. gada 14. marts) bija britu teorētiskais fiziķis un matemātiķis. Viņš dzimis Oksfordā. 1950. gadā viņš pārcēlās uz St. Albans, Hertfordšīrā. Viņš bija viens no pasaules vadošajiem teorētiskās fizikas teorētiķiem. Hokings ir sarakstījis daudzas zinātniskas grāmatas cilvēkiem, kuri nav zinātnieki.
Hokings bija matemātikas profesors Kembridžas universitātē (tāds pats amats savulaik bija arī Īzakam Ņūtonam). Viņš aizgāja pensijā 2009. gada 1. oktobrī.
Hokings sirga ar kustību neironu slimību, kas bija saistīta ar disleksiju, un tāpēc viņš nevarēja labi kustēties un runāt. Slimība gadu gaitā saasinājās, un viņš bija gandrīz pilnībā paralizēts. Lai pārvietotos, viņš izmantoja ratiņkrēslu un Intel datoru, kas runāja viņa vietā. Viņš nomira 2018. gada 14. martā.
Agrīnā dzīve un izglītība
Hokings mācījās St.Albansas skolā, vietējā valsts skolā Hertfordšīrā. 17 gadu vecumā viņš nokārtoja eksāmenu, lai varētu studēt Oksfordā. Tur viņš studēja fiziku un ķīmiju. Tā kā sākumā viņam tas šķita ļoti viegli, viņš daudz nemācījās, lai nokārtotu gala eksāmenus.
1962. gada oktobrī viņš sāka studijas Trīsvienības zālē. Šajā laikā viņam sākās slimība. Viņam bija grūtības airēt un pēc tam pat vienkārši staigāt. Tomēr viņš pabeidza doktorantūru un savā disertācijā rakstīja par melnajiem caurumiem. Pēc tam 1965. gadā viņš ieguva stipendiju (universitātes pasniedzēja darbu) Gonvila un Caius koledžā.
Karjera
Hokings bija kosmologs - cilvēks, kas pēta Visuma (zvaigžņu un telpas) struktūru. Viņš radīja svarīgas teorijas par Lielo sprādzienu (Visuma sākumu), melnajiem caurumiem un to darbību.
Stīvens Hokings prognozēja, ka melnie caurumi izmet zināmu starojumu (enerģiju), lai gan parasti tie visu norij. Šāda veida starojumu sauc par "Hokinga starojumu".
Hokings strādāja arī pie kvantu gravitācijas problēmas. Kvantu gravitācija mēģina izskaidrot, kā gravitācija darbojas ar kvantu mehānikas (sīku lietu fizikas) palīdzību. Tā ir sarežģīta problēma, ko zinātnieki vēl nav atrisinājuši.
Hokings rakstīja arī populāras grāmatas par zinātni cilvēkiem, kas nav zinātnieki. Viņa pirmā grāmata "Īsa laika vēsture" tika pārdota vairāk nekā desmit miljonos eksemplāru. Hokings strādāja arī daudzus citus darbus. Tās bija aktieris, matemātiķis u. c. Vairāk informācijas oficiālajā vietnē
Nāve
Hokings nomira 2018. gada 14. martā Kembridžšīrā, Kembridžšīras grāfistē, 76 gadu vecumā no komplikācijām, ko izraisīja kustību neironu slimība. Viņa pelni ir apglabāti Vestminsteras abatijā Londonā blakus Čārlzam Darvinam un Īzakam Ņūtonam.
Saistītās lapas
- Astrofiziķu saraksts
