Stīvens Viljams Hokings (Stephen William Hawking CH CBE FRS FRSA, 1942. gada 8. janvāris – 2018. gada 14. marts) bija britu teorētiskais fiziķis un matemātiķis. Viņš ir plaši pazīstams kā viens no kosmoloģijas un gravitācijas teorijas pionieriem. Hokings dzimis Oksfordā, un 1950. gadā viņa ģimene pārcēlās uz St. Albans, Hertfordšīrā. Viņa populārzinātniskie darbi tuvināja sarežģītas idejas plašai auditorijai — viņš ir sarakstījis vairākas grāmatas un rakstus cilvēkiem, kuri nav profesionāli zinātnieki (zinātniskas darba popularizēšana).
Zinātniskie sasniegumi
Hokings izcēlās ar fundamentāliem ieguldījumiem Visuma izcelsmes, melno caurumu fizikas un kvantu gravitācijas jomā. Viņa svarīgākie rezultāti ietver:
- kopā ar Roger Penrose izstrādātās singularitāšu teorēmas, kas parāda, ka Visuma modeļos ar vispārējo relativitāti rodas ģeometriskas singularitātes (piemēram, Lielā sprādziena sākotnējā singularitāte);
- slavenā prognoze, ka melnie caurumi izstaro termisku starojumu — tā saucamā Hokinga starojuma, kas sasaista kvantu lauku teoriju ar melno caurumu termodinamikas jēdzieniem;
- pētījumi par melno caurumu entropiju un Bekenšteina–Hokinga entropijas formulu, kas palīdz saprast informācijas un termodinamikas lomu gravitācijā;
- kopīgas idejas par kvantu kosmoloģiju, tostarp bezrobežu (no-boundary) pieskaitāma pie Viktorijas ar James Hartle, kas piedāvā skatu uz iespējamu Visuma kvantu stāvokli bez klasiskas sākotnējās robežas.
Hokings ilgstoši bija matemātikas profesors Kembridžas universitātē (tāds pats amats savulaik bija arī Īzakam Ņūtonam). Viņš bija aktīvs gan akadēmiskajā pētījumā, gan sabiedriskajā diskusijā par fizikas attīstību un nākotnes perspektīvām. Oficāli viņš aizgāja pensijā 2009. gada 1. oktobrī, taču turpināja piedalīties konferencēs, rakstīt un sniegt intervijas līdz vēlām dzīves dienām.
Personīgā dzīve, veselība un ietekme
Hokings sirga ar kustību neironu slimība, kas bija disleksiju, un tāpēc viņš nevarēja labi kustēties un runāt. Slimība — plašāk pazīstama kā amiotrofiskā laterālā skleroze (ALS) — gadu gaitā progresēja, un viņš kļuva gandrīz pilnībā paralizēts. Lai pārvietotos un komunicētu, Hokings izmantoja speciālu ratiņkrēslu un Intel datoru, kas runāja viņa vietā. Lai gan pastāvēja dažādi pārpratumi un neprecizitātes par viņa agrīnām mācīšanās grūtībām, nav medicisku pierādījumu, ka slimība, kas ietekmēja viņa kustības, būtu tieši saistīta ar disleksiju.
Hokings bija plaši pazīstams arī sabiedriskā telpā — viņš rakstīja populārzinātniskas grāmatas (piem., "A Brief History of Time"), uzstājās televīzijā, parādījās populārajā kultūrā un kļuva par simbolu tam, cik tālu intelekts var pacelties, neskatoties uz fiziskiem ierobežojumiem. Viņa darbi un atklājumi ietekmēja gan profesionālos fizikā, gan plašāku publiku visā pasaulē.
Stīvens Hokings nomira 2018. gada 14. martā. Viņa mantojums turpina iedvesmot pētniekus un daudzus cilvēkus, kas interesējas par Visuma izcelsmi, melnajiem caurumiem un fundamentālajiem fizikas jautājumiem.