Vestminsteras abatija — Londonas vēsturiskā monarhu abatija un kronēšanas vieta
Vestminsteras abatija ir liela un slavena anglikāņu baznīca Vestminsterā, Londonā. Tā ir Edvarda Pieteicēja svētnīca un daudzu karaļu un karalienes apbedījumu vieta. Kopš tās uzcelšanas tajā ir notikušas Anglijas karaļu un karalienes kronēšanas ceremonijas. Pašreizējā celtne sākta būvēt 1245. gadā uz valdīšanas laiku Henrijam III, kurš centās atjaunot un paplašināt abatiju gotiskā stilā. Tomēr abatijas saknes sniedzas vēl agrāk — Edvards Pieteicējs uzcēla koka un vēlāk akmens baznīcu 11. gadsimtā, un tā tika iesvētīta ap 1065. gadu.
Vēsture un statuss
Abatija ir karaļa īpašums. Tas nozīmē, ka tā ir kulta vieta, kas atrodas tiešā britu monarha, nevis bīskapa jurisdikcijā — tā saucamais "royal peculiar". Šis jēdziens radies anglosakšu laikos, kad baznīca varēja apvienoties ar monarhu un tādējādi nebūt pakļauta attiecīgās teritorijas bīskapam. No tehniskā viedokļa tā nav katedrāle, lai gan praksē bieži tiek uzskatīta par tādu, jo tā ir viena no svarīgākajām reliģiskajām ēkām valstī.
Arhitektūra un māksla
Vestminsteras abatija galvenokārt attiecināma pie gotikas arhitektūras; tās galvenie elementi — garais nams (nave), kori, transepti un izgreznotā Henry VII jeb Lēdijas kapelas (Henry VII Chapel) — piesaista uzmanību ar smalku akmens mežģīņu darbu, vitrāžām un kapelu krustiem. Liela daļa nesošo konstrukciju un detaļu celtas viduslaikos, bet ēkā ir redzami arī vēlāk laiku papildinājumi un restaurācijas. Abatijas interjerā atrodas daudzi mākslinieciskie memoriāli un kapenes ar izsmalcinātām marmora un akmens kazuālam dizainam.
Kronēšanas un apbedījumi
Vestminsterā kopš 1066. gada notiek Anglijas un vēlāk Apvienotās Karalistes monarhu kronēšanas ceremonijas; pirmais šādais notikums bija Viljama I (Viljama I kronēšana 1066. gadā). Kopš tā laika lielākā daļa britu monarhu kronēti tieši šajā abatijā, un arī 2023. gadā tajā notika karaļa Čārlza III kronēšana. Abatija ir arī izcila apbedījumu vieta: te atrodas daudzu karaļu, karalieni, valdnieku ģimeņu locekļu, kā arī izcilu valsts darbinieku, zinātnieku, dzejnieku un mākslinieku kapenes.
- Šeit atrodas svēto Edvarda Pieteicēja svētnīca — abatijas pirmsākumu centrālā vieta.
- Abatijā apglabāti un pieminēti ievērojami cilvēki no dažādām jomām — literatūras, zinātnes un politikas.
Nezināmā kareivja kapenes un Poets' Corner
Viens no slavenākajiem Vestminsteras abatijas kapiem ir Nezināmā kareivja kapenes — memoriāls Lielā kara kritušajiem, kas tika izveidots pēc Pirmā pasaules kara. Nezināmā kareivja bojāejas pelnos tika apbedīts 1920. gada novembrī, un viņa kapa vieta kļuvusi par nacionālu sērošanas un piemiņas vietu.
Abatijas rietumu daļā atrodas slavens memoriālu laukums, kas bieži dēvēts par "Poets' Corner" — šeit ir atzīmēti un daļēji apbedīti daudzi britu dzejnieki un rakstnieki, piemēram, Džefrijs Čaučers (Geoffrey Chaucer) un daudzi citi literāti, kuru piemiņa un darbi tiek godināti ar plāksnēm, statujām un kapenēm.
UNESCO un sabiedriskā nozīme
Vestminsteras abatija un tās mazā draudzes baznīca Svētās Margaretas baznīca ir iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā kopā ar Vestminsteras pili. Šī iekļaušana apliecina vietas izcilu kultūrvēsturisko un arhitektonisko vērtību, kā arī tās lomu Lielbritānijas politiskajā un kultūras dzīvē.
Mūsdienu loma
Vestminsteras abatija šodien ir gan aktīva dievkalpojumu un reliģisku ceremoniju vieta, gan populārs tūrisma objekts, ko apmeklē ceļotāji no visas pasaules. Tā turpina pildīt ceremonālās funkcijas — kronēšanas, piemiņas pasākumus, valsts nozīmes dievkalpojumus — un darbojas kā kultūras memoriāls. Abatijā darbojas zēnu koru skola (The Choir School), un regulāri notiek koru koncerti un liturģiski pasākumi.
Apmeklētājiem iesakām pirms došanās pārbaudīt abatijas oficiālo informāciju par atvēršanas laikiem, ieejas maksu un īpašiem pasākumiem, jo dažkārt notiek slēgšanas ceremonijas vai restaurācijas darbi.
Karaļa Edvarda krēsls
Kronēšana
Kopš 1066. gada, kad tika kronēts gan karalis Harolds, gan ViljamsAizkarotājs, abatijā notika Anglijas un Lielbritānijas monarhu kronēšanas. Kad Henrijs III pirmo reizi ieņēma troni, viņu nevarēja kronēt Londonā, jo pilsētu bija pārņēmis Francijas princis Luijs (vēlāk Luijs VIII). Tāpēc karalis tika kronēts Glosteras katedrālē, taču pāvests šo kronēšanu uzskatīja par nepiedienīgu, un 1220. gada 17. maijā abatijā notika vēl viena kronēšana. Kenterberijas arhibīskaps ir garīdznieks kronēšanas ceremonijā.
Karaļa Edvarda krēsls (jeb Svētā Edvarda krēsls) ir tronis, uz kura sēž britu karaļi, kad viņu galvās tiek uzlikts kronis. Tas tiek glabāts abatijā, un kopš 1308. gada to izmanto katrā kronēšanā. No 1301. līdz 1996. gadam (izņemot 1950. gadu, kad to uz īsu brīdi nozaga skotu nacionālisti) krēslā atradās arī Scone akmens, uz kura tiek kronēti Skotijas karaļi. Lai gan akmens tagad tiek glabāts Skotijā, turpmākajās kronēšanas reizēs akmens uz īsu brīdi tiks atgriezts Svētā Edvarda krēslā, kur notiks kronēšana.
Mācību centrs
Līdz 19. gadsimtam Vestminstera bija trešā mācību vieta Oksfordā un Kembridžā. Tieši šeit tika tulkota pirmā trešdaļa Karaļa Džeimsa Bībeles Vecās Derības un pēdējā puse Jaunās Derības. Šeit 20. gadsimtā tika sastādīta arī Jaunā angļu Bībele.
Ievērības cienīgs
- Abatijā atrodas Vestminsteras retabuls, kas ir senākais zināmais Anglijas altārgleznas gleznojums ar paneļiem. To 1270. gados gleznojis kāds no Plantagenetu galma gleznotājiem, iespējams, Lielajam altārim. Iespējams, to dāvināja Anglijas ķēniņš Henrijs III kā daļu no viņa veiktās abatijas gotiskās pārbūves. Glezna saglabājusies tikai tāpēc, ka no 16. līdz 19. gadsimtam tā tika iestrādāta mēbelēs, un liela daļa no tās ir bojāta tā, ka to vairs nevar restaurēt. Pēc kāda speciālista domām, "Vestminsteras retebs, neraugoties uz tā ievainoto stāvokli, ir vislabākā sava laika paneļglezniecība Rietumeiropā".
- Abatijā ir "vecākās durvis Lielbritānijā".
Piecu tūkstošu pabarošana ; viena no labāk saglabātajām altārgleznas daļām.
Saistītās lapas
- Pasaules mantojuma vietu saraksts Apvienotajā Karalistē
- Dzejnieku stūrītis
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Vestminsteras abatija?
A: Vestminsteras abatija ir liela un slavena anglikāņu baznīca Vestminsterā, Londonā.
J: Kas ir apglabāts Vestminsteras abatijā?
A: Vestminsteras abatijā ir apglabāti daudzi karaļi un karalienes, tostarp tur atrodas Edvarda Atznotāja svētnīca.
J: Kāda ir Vestminsteras abatijas nozīme?
A: Vestminsteras abatija ir vieta, kur kopš tās uzcelšanas ir notikušas Anglijas karaļu un karalienes kronēšanas ceremonijas.
J: Kad tika uzcelta Vestminsteras abatija?
A: Pašreizējo Vestminsteras abatijas celtniecību sāka Henrijs III 1245. gadā.
J: Kāds ir Vestminsteras abatijas statuss?
A: Vestminsteras abatijas statuss ir karaliskais īpašais statuss, kas nozīmē, ka tā ir pielūgsmes vieta, kas atrodas tiešā britu monarha, nevis bīskapa jurisdikcijā.
J: Vai Vestminsteras abatija ir katedrāle?
A: Tehniski raugoties, Vestminsteras abatija nav katedrāle, lai gan praksē tā par tādu tiek uzskatīta.
J: Kas ir iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, kura daļa ir Vestminsteras abatija?
A: Vestminsteras abatija un tās mazā draudzes baznīca Svētās Margaretes baznīca veido UNESCO Pasaules mantojuma objektu, kurā ietilpst arī Vestminsteras pils.
