Vilhelms I Uzkarotājs (ap 1027–1087), pazīstams arī kā Vilhelms I Anglijas karalis, bija pirmais normāņu Anglijas karalis (1066–1087). No 1035. gada līdz savai nāvei viņš bija arī Normandijas hercogs. Dzimis ap 1027.–1028. gadu Falezā (Falaise) Normandijā, viņš bija neprecīzi reģistrētas izcelsmes — Vilhelma tēvs bija Normandijas dižciltīgais Roberts I (Roberts Dižais), bet māte, pēc laikmetīgiem avotiem saukta Arleta vai Herleva, nāca no zemākas šķiras. Būdams nepilngadīgs, Vilhelms mantoja hercogistes tronī, un viņa agrīnās valdīšanas gadus iezīmēja iekšējas nesaskaņas, sazvērestības un baronu sacelšanās, no kurām nācās izkopt stingru un pragmatiski centralizētu varas stilu.

Agrīnā dzīve un Normandijas konsolidācija

Kā jaunam hercogam Vilhelmam bija jāiztur virkni atentātu un sacelšanos no vietējiem baroniem. Tikai 1047. gadā, pēc Val-ēz-Dēnas kaujas (Battle of Val-ès-Dunes), kurā viņam palīdzēja Francijas karalis Henrijs I, viņš nostiprināja savu varu Normandijā. Viņš prasmīgi izmantoja laulības politiku — ap 1050.–1053. gados apprecējās ar Matildi no Flandrijas, kas pastiprināja viņa starptautisko stāvokli, un ar laiku izveidoja uzticamu bruņinieku un vietnieku tīklu.

Priekšnoteikumi Anglijas iekarošanai

Vilhelma prasība uz Anglijas troni balstījās vairākos apgalvojumos: viņš apgalvoja, ka viņam to ir solījis bezbērnu angļu karalis Edvards (Edward the Confessor), un, pēc normāņu versijas, Harolds Godvinsonu bija devis zvērestu atbalstīt Vilhelma tiesības. 1066. gadā, pēc tam kad Harolds bija kronēts un kļuva par pēdējo anglosakšu Anglijas karali, Vilhelms sarīkoja iebrukumu. Hastingsas kaujā Viljams sakāva Harolds Godvinsonu, pēdējo anglosakšu Anglijas karali. Šis notikums ir attēlots Bejē gobelēnā.

Valdīšana Anglijā (1066–1087)

Pēc uzvaras Vilhelms ātri vērsa uzmanību uz Anglijas konsolidāciju: 25. decembrī 1066. gadā viņš kronējās par Anglijas karali Vestminsteras abatijā. Lai stiprinātu kontroli, viņš iecēla franciski runājošus normāņu baronus pie svarīgākajiem angļu īpašumiem, uzcēla virkni akmens pili — t.sk. Tower of London — un ieviesa feodālas saistības, kas pārveidoja īpašumā balstītu varu. Pretinieku sacelšanās turpinājās vairākus gadus; vienu no skarbākajām represijām pret nemierniekiem 1069.–1070. gadā dēvē par „ziemeļu izpostīšanu” (Harrying of the North), kad tika iznīcinātas lauki un ciemati, lai iznīcinātu rezistenci.

Administrācija, likumi un Domesdeja

Vilhelma valdīšana ieviesa stingru valsts pārvaldības sistēmu un lielu domēnu pārskatu. 1085.–1086. gadā viņa pasūtījums noveda pie plašā zemju un ienākumu revīzijas — Domesdejas (Domesday Book) sastādīšanas —, kuras mērķis bija noteikt nodokļu bāzi un nostiprināt karaliskos ienākumus. Viņš arī paplašināja kancelejas praksi, tiesu sistēmu un vāca lojālus ierēdņus gan Anglijā, gan Normandijā.

Personīgā dzīve un mantinieki

Vilhelms un Matilde no Flandrijas audzināja vairākus bērnus, no kuriem svarīgākie bija Roberts Kurtozs (Robert Curthose), Vilhelms II (slavens kā Vilhelms Rūsais), Henrijs I un meita Adela, kura apprecējās ar Blois grāfu un kļuva par ietekmīgu figūru. Vilhelms mantoja sarežģītu attiecību tīklu gan ar kontinentālajiem valdniekiem, gan ar vietējām aristokrātiskajām ģimenēm, ko izmantoja, lai nostiprinātu savas pozīcijas.

Vilhelms nomira 1087. gada 9. septembrī, pēc tam, kad cieta ievainojumus militāra kampaņā Francijā (daļēji saistībā ar sacelšanos pie varas un konfliktu ar Francijas karali). Pēc nāves viņa valstība tika sadalīta: Vilhelms II saņēma Angliju, bet Roberts Kurtozs — Normandiju, kas vēlāk radīja jaunas intrigas un konfliktus. Vilhelma kaps atrodas Kaena abatē (Abbaye aux Hommes).

Vilhelms I Uzkarotājs bija pārejas laikmeta persona, kura mainīja gan normāņu, gan angļu vēstures gaitu: viņa iekarošana radīja Anglo‑Normandijas eliti, kas vairākus gadsimtus formēja politiku, valodu un kultūru. Domesdeja, ierīcība ar pilsēm un feodālās ģimenes nostiprināšana — tās ir tikai dažas no viņa valdīšanas ilgtermiņa sekām.