Edvards Atzinis

Edvards Atzinis (ap 1003. gadu - 1066. gada 4. janvāris) bija Anglijas karalis no 1042. gada 8. jūnija līdz 1066. gada 4. janvārim. Pēc viņa nāves uz troni pretendēja četras personas. Edvards katram no viņiem bija apsolījis, ka viņi kļūs par karaļiem.

Edvards daudzus gadus pavadīja Normandijā. 1041. gadā anglosakšu dižciltīgie aicināja Edvardu atgriezties Anglijā. Viņš kļuva par sava pusbrāļa Harthacnuta mājsaimniecības locekli. Saskaņā ar anglosakšu hroniku abi kopā nodeva zvērestu kā karaļi.

Pēc Hartaknūta nāves 1042. gada 8. jūnijā Edvards ieņēma troni. Anglosakšu hronika norāda uz popularitāti, ar kādu viņš guva ieņemšanas brīdī - "pirms viņš [Harthacnuts] tika apglabāts, visa tauta Londonā ievēlēja Edvardu par karali". Edvards tika kronēts Vinčesteras katedrālē, Rietumsakšu karaliskajā rezidencē, 1043. gada 3. aprīlī.

Mantošana

Pēc Edvarda nāves Anglija palika bez skaidra pēcteča. Harolds Godinsons 1063. gadā vadīja veiksmīgus iebrukumus Velsā. Viņš 1065. gadā risināja sarunas ar saviem mantotajiem sāncenšiem Nortumbrijā, un 1066. gada janvārī pēc Edvarda nāves viņš kļuva par karali Harolds II.

Normandiešu nostāja bija tāda, ka Viljams iekarotājs tika iecelts par mantinieku un ka Harolds tika publiski nosūtīts pie viņa kā Edvarda sūtnis, lai informētu viņu par Edvarda lēmumu. Tomēr Vilhelma biogrāfs Vilhelms no Puatjē atzina, ka vecais karalis bija uzdāvinājis kroni Haroldam uz nāves gultas. Pēc Edvarda nāves Haroldu apstiprināja Witenagemot, kam saskaņā ar anglosakšu likumiem piederēja galīgā vara nodot karaļa titulu.

Edvards par savu mantinieku padarīja arī savu brāļadēlu Edgaru Æthelingu. Tomēr Edgaram nebija sekotāju grāfu vidū: viņš dzīvoja Ungārijā un bija piecpadsmitgadīgs zēns. Tas pavēra ceļu Harolda kronēšanai un divu pretendentu uz troni iebrukumiem - neveiksmīgajam Haralda Hardrada iebrukumam ziemeļos un veiksmīgajam Vilhelma Normandijas iebrukumam.

1161. gadā pāvests Aleksandrs III Edvardu kanonizēja (pasludināja par svēto), un tā piemiņa tiek pieminēta 13. oktobrī.

Saistītās lapas

Jautājumi un atbildes

Jautājums: Kas bija svētais Edvards Pestītājs?

A: Svētais Edvards Atzinis bija Anglijas karalis no 1042. gada 8. jūnija līdz 1066. gada 4. janvārim.

J: Cik cilvēku pretendēja uz troni pēc Edvarda nāves?

A: Pēc Edvarda nāves uz troni pretendēja četri cilvēki.

J: Kādu solījumu Edvards deva katram no pretendentiem uz troni?

A: Edvards apsolīja katram no viņiem, ka viņi kļūs par karaļiem.

J: Kur Edvards pavadīja daudzus gadus, pirms 1041. gadā viņu uzaicināja atgriezties Anglijā?

A: Pirms uzaicinājuma atgriezties Anglijā 1041. gadā Edvards daudzus gadus pavadīja Normandijā.

Jautājums: Kam Edvards kļuva par mājkalpotāju, kad viņš atgriezās Anglijā?

A: Edvards kļuva par sava pusbrāļa Harthacnuta mājsaimniecības locekli.

J: Kad Edvards tika kronēts par Anglijas karali?

A: Edvards tika kronēts par Anglijas karali Vinčesteras katedrālē 1043. gada 3. aprīlī.

J: Kā tauta reaģēja, kad Edvards tika kronēts par karali?

A: Saskaņā ar anglosakšu hroniku tauta Londonā ievēlēja Edvardu par karali, vēl pirms Harthacnuts tika apglabāts, kas liecina par popularitāti, kāda viņam bija ieņemšanas brīdī.