Harald Hardrada
Haralds Sigurdsons bija pazīstams arī kā Haralds Norvēģijas (sennorvēģu: Haraldr Sigurðarson; ap 1015. gadu - 1066. gada 25. septembris). Viņu sauca arī par Hardradu (sennorvēģu: harðráði, mūsdienu norvēģu: Harðráði, mūsdienu norvēģu: Hardrada: Hardråde ("bargais padomdevējs" vai "bargais valdnieks") sāgās).
Haralds bija Norvēģijas karalis (kā Haralds III) no 1046. līdz 1066. gadam. Viņš arī neveiksmīgi pretendēja uz Dānijas troni līdz 1064. gadam un uz Anglijas troni 1066. gadā. Pirms kļūšanas par karali Haralds aptuveni piecpadsmit gadus bija pavadījis trimdā kā algotnis un karavadonis Kijevas Krievzemē un Varangasgvardes karaspēkā Bizantijas impērijā.
Piecpadsmit gadu vecumā, 1030. gadā, Haralds kopā ar savu pusbrāli Olafu cīnījās pret Knutu (Kanutu). Olafs centās atgūt Norvēģijas troni, ko divus gadus iepriekš bija zaudējis Dānijas karalim Knutam Lielajam. Kaujā Olafu un Haraldu sakāva Knutam lojālie spēki. Haralds bija spiests doties trimdā uz Kijevas Krievzemi (agrīnā Krievijas forma). Kādu laiku pavadījis lielkņaza Jaroslava Gudrā armijā, viņš kopā ar saviem biedriem ap 1034. gadu devās uz Konstantinopoli. Konstantinopolē viņš komandēja Bizantijas Varanģijas gvardi.
Haralds kļuva bagāts, atrodoties Bizantijas impērijā. Viņš nosūtīja naudu glabāšanai uz Jaroslavu Kijevas Krievzemē. Galu galā viņš pameta Bizantiju 1042. gadā. Viņš atgriezās Kijevas Krievzemē, lai sagatavotos Norvēģijas troņa atgūšanas kampaņai. Viņa prombūtnes laikā troni bija ieguvis Olafa ārlaulības dēls Magnuss Labais. Magnuss bija kļuvis arī par Dānijas karali.
1046. gadā Haralds apvienoja spēkus ar Magnusa sāncensi Dānijā, pretendentu uz Dānijas godu Svinu II, un sāka uzbrukumus Dānijas piekrastē. Magnuss, nevēlēdamies cīnīties ar savu tēvoci, piekrita dalīties ar Haraldu karaļa amatā, jo Haralds, savukārt, dalītos ar viņu savās bagātībās. Nākamajā gadā kopvaldība pēkšņi beidzās, jo Magnuss nomira, un Haralds kļuva par vienīgo Norvēģijas valdnieku.
Iekšpolitiski Haralds apspieda visu opozīciju un iezīmēja Norvēģijas apvienošanos zem nacionālas varas. Haralda valdīšanas laikā, iespējams, valdīja relatīvs miers un stabilitāte, un viņš izveidoja dzīvotspējīgu monētu ekonomiku un ārējo tirdzniecību. Iespējams, cenšoties atjaunot Knuta "Ziemeļjūras impēriju", Haralds pretendēja arī uz Dānijas troni un gandrīz katru gadu līdz 1064. gadam pavadīja, uzbrūkot Dānijas piekrastei un cīnoties pret savu bijušo sabiedroto Svinu. Lai gan šīs kampaņas bija veiksmīgas, viņam tā arī neizdevās iekarot Dāniju.
Neilgi pēc tam, kad Haralds bija atteicies no savām pretenzijām uz Dāniju, bijušais Nortumbrijas grāfs Tostigs Godvinsons, Anglijas karaļa Harolda Godvinsona brālis, apsolīja Haraldam savu uzticību un aicināja viņu pretendēt uz Anglijas troni. Haralds 1066. gada septembrī iebruka Ziemeļanglijā ar 10 000 karavīru un 300 tālkuģiem, iebruka piekrastē un Fulfordas kaujā pie Jorkas sakāva angļu reģionālos spēkus no Nortumbrijas un Mercijas. Lai gan sākotnēji Haralds guva panākumus, viņš tika sakauts un nogalināts Harolda Godvinsona spēku uzbrukumā Stamfordas tilta kaujā, kurā tika iznīcināta gandrīz visa viņa armija. Mūsdienu vēsturnieki Haralda nāvi, kas izbeidza viņa iebrukumu, bieži uzskata par vikingu laikmeta beigām. Slavenajā anglosakšu hronikā ir aprakstīti šie notikumi.
13. gadsimta Haralda Hardrada portrets no angļu hronista Metjū Parisa (Matthew Paris, ap 1200-1259) grāmatas "Karaļa Edvarda Konfesora dzīve".
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Haralds Sigurdsons?
A: Haralds Sigurdsons bija Norvēģijas karalis no 1046. līdz 1066. gadam, pazīstams arī kā Haralds Norvēģijas un Hardrada.
J: Ko Haralds darīja, pirms kļuva par karali?
A: Pirms kļūšanas par karali Haralds bija pavadījis aptuveni piecpadsmit gadus trimdā kā algotnis un karavadonis Kijevas Krievzemē un Varanģijas gvardē Bizantijas impērijā.
J: Kā viņš ieguva bagātību, atrodoties Bizantijas impērijā?
A: Laikā, ko Haralds pavadīja Bizantijas impērijā, viņš kļuva bagāts, sūtot naudu uz Jaroslavu Kijevas Krievzemē glabāšanai.
J: Kas bija Magnuss Labais?
A: Magnuss Labais bija Olafa ārlaulības dēls, kurš Haralda prombūtnes laikā kļuva par Dānijas karali.
J: Par ko Magnuss un Haralds vienojās, apvienojot spēkus?
A: Kad Magnuss un Haralds apvienoja spēkus, viņi vienojās, ka Magnuss dalīsies ar Haraldu karaļa amatā, ja Haralds dalīsies ar viņu savā bagātībā.
J: Kas notika pēc Magnusa nāves? A: Pēc Magnusa nāves Haralds kļuva par vienīgo Norvēģijas valdnieku. Viņš sagrāva visu iekšzemes opozīciju un izveidoja dzīvotspējīgu monētu ekonomiku un ārējo tirdzniecību.
Jautājums: Kā Haralds nomira? A: Harolds mira, iebrūkot Ziemeļanglijā ar 10 000 karavīru armiju un 300 tālkuģiem, bet Stamfordbridža kaujā, kurā tika iznīcināta gandrīz visa viņa armija, viņu sakāva Harolda Godvinsona spēki.
