Norvēģu valoda: definīcija un pārskats par bokmål un nynorsk

Norvēģu valoda: definīcija un pārskats par bokmål un nynorsk — atklāj vēsturi, atšķirības, lietojumu un praktiskus mācību padomus vienuviet.

Norvēģu valoda ir Norvēģijas oficiālā valoda. Tajā runā vairāk nekā četrarpus miljoni cilvēku, un tā pieder pie ziemeļģermāņu valodu grupas, kurās runā Skandināvijā. Pie tām pieder arī zviedru, dāņu, islandiešu un fēru valoda.

Pastāv divas valodas formas: bokmål (kas nozīmē "grāmatu valoda") un nynorsk (kas nozīmē "jaunā norvēģu valoda").

Īss pārskats un vēsture

Norvēģu valodas rakstītās formas veidojušās sarežģītā vēsturiskā procesā. Pēc gadsimtiem ilgas dāņu varas (no 16. līdz 19. gadsimtam) oficiālā rakstītā valoda Norvēģijā bija ļoti līdzīga dāņu valodai. 19. gadsimtā norvēģu valodniecības un nacionālās atdzimšanas iespaidā radās centieni izveidot rakstības standartus, kas atspoguļotu vietējos dialektus un norvēģu identitāti. Tā rezultātā izveidojās divas oficiāli atzītas rakstības formas:

• bokmål — attīstījies no dāņu ietekmētā rakstītā standarta; šodien to lieto vairums iedzīvotāju un lielākā daļa mediju, izdevumu un dokumentu.
• nynorsk — izstrādāts, apvienojot vairākus norvēģu dialektus, īpaši rietumu un centrālās Norvēģijas izrunas iezīmes; to izmanto īpaši rietumos un kultūras/izglītības kontekstos.

Galvenās atšķirības starp bokmål un nynorsk

• Ortogrāfija un leksika: daudz vārdu rakstība un dažas pamata leksikas izvēles atšķiras. Piemēram:
  • Bokmål: Jeg heter / Nynorsk: Eg heiter (es saucos).
  • Bokmål: Jeg skriver på bokmål. / Nynorsk: Eg skriv på nynorsk. (Es rakstu/lietojot bokmål/nynorsk.)
• Gramatika: dažas locījumu formas un vārdšķiru galotnes var atšķirties (salīdzinoši nelielas morfoloģiskas atšķirības).
• Izplatība: bokmål lieto lielākā daļa iedzīvotāju un tas dominē masu medijos; nynorsk ir reģionāli spēcīgāks rietumu Norvēģijā un saglabā nozīmīgu lomu literatūrā, izglītībā un vietējā administrācijā.
• Attiecības ar runātajiem dialektiem: runātie norvēģu dialekti ir ļoti daudzveidīgi un bieži neatbilst tieši nevienai no rakstības formām — daudzi norvēģi runā dialektā, bet raksta bokmål vai nynorsk.

Oficiālais statuss un izglītība

Abas rakstības formas ir oficiāli atzītas. Valsts institūcijas, skolas un pašvaldības var noteikt, kuru formu lietos administrācijā, un skolēniem parasti mācās gan vienas, gan otras rakstības pamatus. Jo īpaši skolās skolēni parasti apgūst vienu galveno rakstības stilu, bet zina arī pamatus otras formas.

Dialekti un izruna

Norvēģijā ir ļoti daudz dialektu, kas atšķiras gan izrunā, gan intonācijā. Lai gan rakstība nodrošina noteiktu vienotību, runātā valoda var būt ievērojami atšķirīga no standarta formām. Norvēģu valoda izmanto arī tonālos akcents (divi toni dažām vārdu kombinācijām), kas var mainīt vārda nozīmi atkarībā no skanējuma.

Mutuāla saprotamība ar zviedru un dāņu

Norvēģu valoda ir tuvi saistīta ar zviedru un dāņu, un sarunvalodā (īpaši rakstītā formā) pastāv salīdzinoši liela saprotamība starp šīm valodām. Tomēr ražena runa, akcenti un dialekti var sarežģīt saprašanos, īpaši starp dāņu runātājiem un citiem skandināviem, jo dāņu izruna var šķist mazāk skaidra.

Kā izvēlēties, kuru formu mācīties?

• Ja mācāties valodu praktiskiem iemesliem (darbs, mediji, plaši pieejami mācību resursi), bieži ieteicams sākt ar bokmål.
• Ja plānojat dzīvi vai darbu Rietumnorvēģijā, nodarbības kultūrā vai literatūrā, vai interesējaties par valodas vēsturi, var būt lietderīgi apgūt arī nynorsk.
• Labākais risinājums ir klausīties daudz runātas valodas (podkāsti, filmas), lasīt tekstus abās rakstības formās un praksē izmantot dialektus, lai attīstītu sapratni.

Kur meklēt resursus

Veidi, kā mācīties: valodu kursi, tiešsaistes mācību platformas, norvēģu mediji (ziņas, raidījumi), literatūra un valodas padomes resursi. Praktiska lasīšana un klausīšanās abās formās ātri palīdz izprast atšķirības un nostiprināt prasmi.

Norvēģu valoda ir bagāta un daudzveidīga, ar spēcīgu reģionālo raksturu un divām oficiālajām rakstības tradīcijām. Izvēle starp bokmål un nynorsk bieži ir praktiska un kultūras jautājuma kombinācija — abās formās var veiksmīgi komunicēt un piedalīties norvēģu sabiedrības dzīvē.

Meklēt pēc burta