Norvēģu valoda

Norvēģu valodas vēsture

Vecā norvēģu valoda

Sennorvēģu valoda ir valoda, kurā pirms vairākiem simtiem gadu runāja Skandināvijā vikingu laikā. Tā ir ļoti līdzīga mūsdienu islandiešu valodai. Tas ir tāpēc, ka daudzi vikingi no Norvēģijas kuģoja uz Islandi, lai izvairītos no Norvēģijas karaļu varas, kuri lika cilvēkiem maksāt lielus nodokļus.

Bokmål

13. gadsimtā melnā nāve iznīcināja divas trešdaļas Norvēģijas iedzīvotāju. Dānijas karaļi un karalienes pamanīja, ka Norvēģija ir vāja un neaizsargāta, tāpēc anektēja Norvēģiju (padarīja to par Dānijas sastāvdaļu). Gadu simtiem Norvēģijā valdīja dāņi. Visi valdnieki, priesteri, muižnieki un muižnieki bija dāņi. Daudzi no viņiem apmetās uz dzīvi Norvēģijā. Tāpēc mūsdienu norvēģu valodas standarts (Bokmål) ir līdzīgs dāņu valodai. Norvēģi nedrīkstēja drukāt grāmatas norvēģu valodā. Ikvienam, kas vēlējās studēt, bija jādodas uz Dāniju vai Vāciju.

1814. gadā Dānija zaudēja karā un bija spiesta atdot Norvēģiju Zviedrijai. Tad norvēģiem tika atļauts izveidot savu universitāti. Pamazām dāņu valoda sajaucās ar norvēģu dialektiem un kļuva par mūsdienu norvēģu valodu. Norvēģu un dāņu valodas rakstībā izskatās ļoti līdzīgas, taču, runājot tās skan atšķirīgi. Dāņu valodā daudzas skaņas tiek norītas.

Nynorsk

19. gadsimtā norvēģu valodas nedaudz atšķirīgu formu izveidoja vairāki cilvēki. Tā galu galā kļuva pazīstama kā "nynorsk". Tās pamatā bija vecās norvēģu valodas formas un dialekti. 20. gadsimtā tika veikti daži mēģinājumi apvienot bokmål un nynorsk vienā valodā, taču tie nebija veiksmīgi. Mūsdienās Norvēģijā aptuveni katrs devītais vai desmitais iedzīvotājs raksta nynorsk. Bērniem skolā jāapgūst abas valodas formas.

Norvēģu alfabēts

Norvēģu alfabētā ir 29 burti. Tie ir tie paši burti, kas angļu alfabētā, un trīs papildu patskaņi: [æ ø ø å] kļūda: {{lang}}: tekstā ir slīpraksts (palīdzība)

Burti c, q, w, x un z tiek lietoti tikai vārdos, kas aizgūti no citām valodām.