Skandināvija
Skandināvija ir Ziemeļeiropas valstu grupa. Skandināvijā ietilpst Dānija, Norvēģija un Zviedrija. Daži cilvēki uzskata, ka arī Somija ir Skandināvijas daļa. Citi uzskata, ka arī Islandei un Fēru salām būtu jāpieskaita Skandināvija. Lielākoties ar "Skandināviju" apzīmē vietas, kur cilvēki runā skandināvu valodās (sauktas arī par ziemeļģermāņu valodām). Skandināvu valodas (zviedru, norvēģu, dāņu) ir ļoti līdzīgas viena otrai, un daudzi skandināvi saprot dažas no citām valodām.
Tas, ko cilvēki domā, sakot "Skandināvija", ir atkarīgs no tā, kas viņiem attiecīgajā brīdī šķiet svarīgs. Lielākoties, kad cilvēki vēlas runāt par kartēm, dabas veidojumiem un ekonomikas darbību, viņi saka, ka Somija ir Skandināvijas daļa, bet Islande nav. Kad cilvēki vēlas runāt par vēsturi un par to, kādās valodās cilvēki runā, viņi saka, ka Islande ir Skandināvijas daļa, bet Somija nav.
Skandināvijas pussala ir liela pussala, kas stiepjas uz rietumiem no Ziemeļeiropas pāri Baltijas jūras ziemeļu pusei. Norvēģija, Zviedrija un daļa Somijas atrodas šajā pussalā. Tomēr Dānija etniskā nozīmē tiek uzskatīta par Skandināvijas daļu biežāk nekā Somija. Tas ir tāpēc, ka dāņu valoda ir skandināvu valoda, bet somu valoda nav skandināvu valoda.
Dažiem cilvēkiem patīk teikt "Ziemeļvalstis", nevis "Skandināvija", jo, viņuprāt, tas ir ģeogrāfiski pareizāk, taču Ziemeļvalstis ir Norvēģija, Zviedrija, Dānija (ieskaitot Fēru salas), Somija un Islande. Šīs piecas valstis izmanto Ziemeļvalstu Padomi, lai kopīgi strādātu politiskos un kultūras pasākumos. Dānija, Zviedrija un Somija ir arī Eiropas Savienības dalībvalstis, bet tikai Somija ir daļa no euro zonas, kas nozīmē, ka tā izmanto euro kā savu naudu. Pārējās Ziemeļvalstis joprojām izmanto savu naudu, ko sauc par kronu vai kronu (no vārda "krona"). Norvēģija un Islande, kas nav ES dalībvalstis, ir NATO un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) dalībnieces. Tikai Dānija ir gan ES, gan NATO dalībvalsts.
Skandināvijas satelīta foto, 2003. gada februāris
Visizplatītākais lietojums: trīs monarhijas - Dānija, Norvēģija un Zviedrija Paplašinātais lietojums, tostarp Somija, Svalbāra, Islande, Grenlande un Fēru salas.
Ģeogrāfija
Lielākajā Skandināvijas pussalas daļā dzīvo tikai daži cilvēki. Tajā ir plaši priežu, bērzu un egļu meži. Rietumu un ziemeļu daļa ir kalnaina; Skandināvijas kalni ir vieni no vecākajiem pasaulē. Augstākais kalns ir Galdhøpiggen Norvēģijā. Dānija (43 098 km2) ir mazākā no Skandināvijas valstīm. Tā ir blīvāk apdzīvota, un lielākā daļa zemes ir lauksaimniecības zeme. Zviedrija (449 964 km2) ir lielākā no Skandināvijas valstīm. Tajā ir visvairāk ezeru, un ainava svārstās no līdzenumiem dienvidos līdz kalniem rietumos (gar robežu ar Norvēģiju) un tundrai ziemeļos. Skandināvijas un Somijas galējos ziemeļus sauc par Lapzemi, kur dzīvo sāmu tauta. Daži no viņiem joprojām ganās ziemeļbriežus, bet lielākā daļa sāmu dzīvo modernās mājās un strādā modernus darbus, tāpat kā citi skandināvi.
Vikingi
Slavenākā skandināvu grupa ir viduslaiku vikingi. Vikingi uzbruka un veica uzbrukumus, bet viņi bija arī tirgotāji, ceļoja uz Ukrainu un sāka tirdzniecības ceļus uz Tuvajiem Austrumiem.
Vikingi no Norvēģijas bija pētnieki, kas ar saviem tālbraucējiem šķērsoja Atlantijas okeāna ziemeļu daļu. Viņi ieradās Islandē un Grenlandē un tur uzcēla pilsētas un saimniecības. Norvēģu pētnieki ieradās arī Kanādas austrumu piekrastē, kur izveidoja vismaz vienu apmetni, taču tā līdz mūsdienām neizsīka.
Vikingi no Dānijas ieradās Anglijā, kur ietekmēja vēsturi, politiku un pat angļu valodu. Dāņu uzbrucēji Anglijai uzbruka daudzas reizes ar lielu vardarbību. Dažkārt dāņi pieprasīja, lai angļi viņiem maksā, lai viņi aiziet. Šos maksājumus sauca par "Danegeld" (dāņu zeltu). Anglijas austrumu piekrastes baznīcu priesteri un bīskapi uzrakstīja slavenu lūgšanu: "Kungs, izglāb mūs no norvēģu dusmām!" "Norvēģi" ir cits veids, kā pateikt "cilvēki no ziemeļiem" jeb dāņi.
Skandināvi daiļliteratūrā un teātrī
Daudz vēlāk, 19. gadsimtā (1800. gados), Rihards Vāgners un citi romantisma perioda mākslinieki radīja operas un citus mākslas darbus par seno ģermāņu kultūru. Viņiem patika vikingi, jo viņi nebija grieķi vai romieši. Viņi pirmie radīja ideju par vikingiem, kas valkā ķiveres ar spārniem vai ragiem un dzer no izurbtiem dzīvnieku ragiem. Daži senie vācieši valkāja ķiveres ar ragiem, bet īstie vikingi to nedarīja. Vāgners un viņa partneri apzināti tērpa operas "Nībelungu gredzens" aktierus tā, lai viņi izskatītos kā senie vācieši un lai skatītājiem rastos sajūta, ka mūsdienu vācieši ir cēlušies no viduslaiku vikingiem.
Vēsture
10.-13. gadsimtā, kad Skandināvijā izplatījās kristīgā reliģija, tur sāka veidoties modernas valstis. Tās apvienojās trīs karalistēs:
- Dānija
- Zviedrija
- Norvēģija
Šīs trīs Skandināvijas karalistes 1387. gadā Dānijas karalienes Margaretas I vadībā noslēdza Kalmāras ūniju. Tomēr 1523. gadā Zviedrija no savienības izstājās. Tā rezultātā Dānijā un Norvēģijā sākās pilsoņu karš. Pēc tam notika protestantu reformācija, un katoļu un protestantu kristieši cīnījās savā starpā. Pēc tam, kad situācija sakārtojās, Norvēģijas slepenā padome tika atcelta: pēdējo reizi tā sanāca kopā 1537. gadā. Dānija un Norvēģija 1536. gadā izveidoja jaunu savienību, un tā pastāvēja līdz 1814. gadam. No tās izveidojās trīs mūsdienu valstis - Dānija, Norvēģija un Islande.
Robežas starp Dāniju, Zviedriju un Norvēģiju izveidojās tādas, kādas tās ir šodien, 17. gadsimta vidū: Ar 1645. gada Brömsebro līgumu Dānija un Norvēģija atdeva Zviedrijai dažas teritorijas: Norvēģijas provinces Jämtland, Härjedalen un Idre & Särna, kā arī Baltijas jūras salas Gotlandi un Ösel (Igaunijā). Ar 1658. gada Roskildes līgumu Dānija un Norvēģija bija spiesta Zviedrijai atdot Dānijas provinces Skāniju, Blekiņģi, Hallandi, Bornholmu un Norvēģijas provinces Bēhuslenu un Trēndelagu. Kopenhāgenas līgums 1660. gadā piespieda Zviedriju atdot Bornholmu un Trēndelagu Dānijai un Norvēģijai.
Somija viduslaikos bija Zviedrijas sastāvdaļa. Napoleona karu laikā tā kļuva par Krievijas sastāvdaļu.
Jautājumi un atbildes
J: Kādas valstis ietilpst Skandināvijā?
A: Skandināvijā ietilpst Dānija, Norvēģija un Zviedrija. Daži uzskata, ka arī Somija, Islande un Fēru salas ir daļa no Skandināvijas.
J: Kādās valodās runā Skandināvijā?
A: Skandināvijā runā skandināvu valodās, ko dēvē arī par ziemeļģermāņu valodām vai ziemeļu valodām. Tās ir zviedru, norvēģu, dāņu, islandiešu un farēru valodas. Somu valodu neuzskata par skandināvu valodu.
Vai Somija tiek uzskatīta par Skandināvijas daļu?
Atbilde: Tas, vai Somija tiek uzskatīta par Skandināvijas daļu, ir atkarīgs no konteksta, kādā par to tiek runāts. Runājot par kartēm, dabas veidojumiem un ekonomiku, Somiju var iekļaut, bet, runājot par vēsturi un valodu, to var neiekļaut.
Jautājums: Kādā pussalā atrodas lielākā daļa Skandināvijas?
A: Lielākā daļa Skandināvijas atrodas Skandināvijas pussalā, kas stiepjas uz rietumiem no Ziemeļeiropas pāri Baltijas jūras ziemeļu pusei. Norvēģija, Zviedrija un dažas Somijas daļas atrodas šajā pussalā.
Vai visas Skandināvijas valstis ir Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis?
A: Dānija, Zviedrija un Somija ir ES dalībvalstis, bet tikai Somija ir tās valūtas zonas dalībvalsts, kas nozīmē, ka tā kā naudu izmanto eiro, bet pārējās Ziemeļvalstis joprojām izmanto savu naudu, ko sauc par kronu vai kronu (no vārda "kronas").
Vai Skandināvijas valstis, kas nav ES dalībvalstis, ir NATO vai EBTA dalībvalstis?
A: Norvēģija un Islande, kas nav ES dalībvalstis, ir gan NATO, gan Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) dalībvalstis. Tikai Dānija ir gan ES, gan NATO dalībvalsts.
