Skandināvija — kas tā ir: valstis, valodas un atšķirības no Ziemeļvalstīm
Uzzini, kas ir Skandināvija — Dānija, Norvēģija, Zviedrija, skandināvu valodas un atšķirības no Ziemeļvalstīm. Īss salīdzinājums, vēsture, ģeogrāfija un kultūra.
Skandināvija parasti nozīmē Ziemeļeiropas valstu grupu, kuru kodolu veido Dānija, Norvēģija un Zviedrija. Tomēr atkarībā no konteksta un definīcijas tur dažkārt iekļauj arī Somiju, kā arī Islandei un Fēru salām piešķir kultūrvēsturisku saistību ar Skandināviju. Lielākoties ar "Skandināviju" apzīmē reģionu, kur runā skandināvu valodās (tās mēdz dēvēt arī par ziemeļģermāņu valodām).
Valodas un to savstarpējā saprotamība
Skandināvu valodas — galvenokārt zviedru, norvēģu un dāņu — ir cieši saistītas un daļēji tomēr saprotamas viena otrai. Taču ir svarīgi saprast atšķirības:
- Dāņu, norvēģu un zviedru pieder pie ziemeļģermāņu (skandināvu) valodu grupas; runātāji bieži spēj saprast cita valodas rakstītu formu un daļu runātās valodas, īpaši ja runātāji pielāgo valodu.
- Islande un Fēru salu valodas (islēnu un fēru valoda) arī cēlušās no senās norvēģu (Old Norse), taču tās saglabājušas vairāk arhaismu — to saprašana pretēji kontinentālajām skandināvu valodām ir ierobežotāka.
- Somu valoda (un somugru grupā esošās valodas kā igauņu vai arī sāmiskās valodas) nav skandināvu valoda; tā pieder pie cita valodnieciskā atzara (urālu valodas), tāpēc tā nav savietojama ar ziemeļģermāņu valodām.
Ģeogrāfija un kultūras vēsture
Skandināvijas pussala ir liela pussala, kas stiepjas uz rietumiem no Ziemeļeiropas pāri Baltijas jūras ziemeļu pusei. Norvēģija, Zviedrija un liela daļa Somijas atrodas šajā pussalā. Dānija ģeogrāfiski sastāv no datiem un salām dienvidos un bieži netiek saukta par pussalas daļu, tomēr etniskā un valodiskā ziņā tā ilgu laiku tiek uzskatīta par Skandināvijas valsti. Vēsturiskos un kultūras kontekstos Skandināviju bieži saista kopīgas saknes vikingu laikmetā un Old Norse (senās norvēģu/izlases) ietekme.
Kā atšķiras "Skandināvija" un "Ziemeļvalstis"
Dažkārt lieto terminu Ziemeļvalstis, lai ietvertu plašāku valstu loku un uzsvērtu gan ģeogrāfisko, gan politisko sadarbību. Par Ziemeļvalstīm parasti uzskata:
- Norvēģiju
- Zviedriju
- Dāniju (ieskaitot Fēru salas)
- Somiju
- Islandei
Šīs valstis sadarbojas caur Ziemeļvalstu Padomi (Nordic Council) un citām institūcijām, lai koordinētu politiku, kultūru un sociālās programmas. Ziemeļvalstu sadarbība ietver arī jautājumus par izglītību, vides aizsardzību, darba tirgu un brīvāku robežšķērsošanu reģionā.
Politiski un ekonomiski aspekti
- Eiropas Savienība: Dānija, Zviedrija un Somija ir ES dalībvalstis. Starp tām tikai Somija izmanto euro un ir daļa no euro zonas. Dānija ir ES dalībvalsts ar īpašu labojumu (opt‑out) attiecībā uz eiro, tāpēc tā turpina izmantot dāņu kronu. Zviedrija arī, praktiski, nav ieviesusi eiro un lieto zviedru kronu.
- Valūtas: reģionā tradicionāli izmanto dažādas "kronas" versijas — dāņu krona, zviedru krona, norvēģu krona; Islande un Fēru salas lieto savas valūtas vai tirdzniecības risinājumus (Fēru salām cieša saistība ar Dānijas kronu).
- Starptautiskās organizācijas: Ziemeļvalstis dalās dažādās starptautiskajās organizācijās — dažas ir ES dalībvalstis, citas nav; vairākas ir NATO dalībvalstis, citas ne. (Konkrētas dalības statuss var mainīties, tāpēc par aktuālo informāciju vērts skatīt valstu oficiālos avotus.)
Sociālās un kultūras līdzības
Ziemeļvalstis bieži tiek saistītas ar līdzīgiem sociālās labklājības modeļiem — spēcīgām valsts sociālajām programmām, augstu dzīves līmeni, labu pieeju veselības aprūpei un izglītībai. Dabas ainavas reģionā ir raksturīgas plašas mežu platības, ezeri, fjordi (īpaši Norvēģijā), kalnaini apvidi un iespējas novērot ziemeļblāzmu ziemeļos.
Kopsavilkums
Skandināvija ir gan valodu, gan vēsturisku saišu balstīta jēdziena kodols — parasti Dānija, Norvēģija un Zviedrija. Ziemeļvalstis ir plašāks politiski‑ģeogrāfisks jēdziens, kurā ietilpst arī Somija un Islande. Precīza to robeža un tā, ko kurš iekļauj, atkarīga no tā, vai runa ir par valodām, ģeogrāfiju, vēsturi vai mūsdienu politisko sadarbību.
Skandināvijas satelīta foto, 2003. gada februāris
Visizplatītākais lietojums: trīs monarhijas - Dānija, Norvēģija un Zviedrija Paplašinātais lietojums, tostarp Somija, Svalbāra, Islande, Grenlande un Fēru salas.
Ģeogrāfija
Lielākajā Skandināvijas pussalas daļā dzīvo tikai daži cilvēki. Tajā ir plaši priežu, bērzu un egļu meži. Rietumu un ziemeļu daļa ir kalnaina; Skandināvijas kalni ir vieni no vecākajiem pasaulē. Augstākais kalns ir Galdhøpiggen Norvēģijā. Dānija (43 098 km2) ir mazākā no Skandināvijas valstīm. Tā ir blīvāk apdzīvota, un lielākā daļa zemes ir lauksaimniecības zeme. Zviedrija (449 964 km2) ir lielākā no Skandināvijas valstīm. Tajā ir visvairāk ezeru, un ainava svārstās no līdzenumiem dienvidos līdz kalniem rietumos (gar robežu ar Norvēģiju) un tundrai ziemeļos. Skandināvijas un Somijas galējos ziemeļus sauc par Lapzemi, kur dzīvo sāmu tauta. Daži no viņiem joprojām ganās ziemeļbriežus, bet lielākā daļa sāmu dzīvo modernās mājās un strādā modernus darbus, tāpat kā citi skandināvi.
Vikingi
Slavenākā skandināvu grupa ir viduslaiku vikingi. Vikingi uzbruka un veica uzbrukumus, bet viņi bija arī tirgotāji, ceļoja uz Ukrainu un sāka tirdzniecības ceļus uz Tuvajiem Austrumiem.
Vikingi no Norvēģijas bija pētnieki, kas ar saviem tālbraucējiem šķērsoja Atlantijas okeāna ziemeļu daļu. Viņi ieradās Islandē un Grenlandē un tur uzcēla pilsētas un saimniecības. Norvēģu pētnieki ieradās arī Kanādas austrumu piekrastē, kur izveidoja vismaz vienu apmetni, taču tā līdz mūsdienām neizsīka.
Vikingi no Dānijas ieradās Anglijā, kur ietekmēja vēsturi, politiku un pat angļu valodu. Dāņu uzbrucēji Anglijai uzbruka daudzas reizes ar lielu vardarbību. Dažkārt dāņi pieprasīja, lai angļi viņiem maksā, lai viņi aiziet. Šos maksājumus sauca par "Danegeld" (dāņu zeltu). Anglijas austrumu piekrastes baznīcu priesteri un bīskapi uzrakstīja slavenu lūgšanu: "Kungs, izglāb mūs no norvēģu dusmām!" "Norvēģi" ir cits veids, kā pateikt "cilvēki no ziemeļiem" jeb dāņi.
Skandināvi daiļliteratūrā un teātrī
Daudz vēlāk, 19. gadsimtā (1800. gados), Rihards Vāgners un citi romantisma perioda mākslinieki radīja operas un citus mākslas darbus par seno ģermāņu kultūru. Viņiem patika vikingi, jo viņi nebija grieķi vai romieši. Viņi pirmie radīja ideju par vikingiem, kas valkā ķiveres ar spārniem vai ragiem un dzer no izurbtiem dzīvnieku ragiem. Daži senie vācieši valkāja ķiveres ar ragiem, bet īstie vikingi to nedarīja. Vāgners un viņa partneri apzināti tērpa operas "Nībelungu gredzens" aktierus tā, lai viņi izskatītos kā senie vācieši un lai skatītājiem rastos sajūta, ka mūsdienu vācieši ir cēlušies no viduslaiku vikingiem.
Vēsture
10.-13. gadsimtā, kad Skandināvijā izplatījās kristīgā reliģija, tur sāka veidoties modernas valstis. Tās apvienojās trīs karalistēs:
- Dānija
- Zviedrija
- Norvēģija
Šīs trīs Skandināvijas karalistes 1387. gadā Dānijas karalienes Margaretas I vadībā noslēdza Kalmāras ūniju. Tomēr 1523. gadā Zviedrija no savienības izstājās. Tā rezultātā Dānijā un Norvēģijā sākās pilsoņu karš. Pēc tam notika protestantu reformācija, un katoļu un protestantu kristieši cīnījās savā starpā. Pēc tam, kad situācija sakārtojās, Norvēģijas slepenā padome tika atcelta: pēdējo reizi tā sanāca kopā 1537. gadā. Dānija un Norvēģija 1536. gadā izveidoja jaunu savienību, un tā pastāvēja līdz 1814. gadam. No tās izveidojās trīs mūsdienu valstis - Dānija, Norvēģija un Islande.
Robežas starp Dāniju, Zviedriju un Norvēģiju izveidojās tādas, kādas tās ir šodien, 17. gadsimta vidū: Ar 1645. gada Brömsebro līgumu Dānija un Norvēģija atdeva Zviedrijai dažas teritorijas: Norvēģijas provinces Jämtland, Härjedalen un Idre & Särna, kā arī Baltijas jūras salas Gotlandi un Ösel (Igaunijā). Ar 1658. gada Roskildes līgumu Dānija un Norvēģija bija spiesta Zviedrijai atdot Dānijas provinces Skāniju, Blekiņģi, Hallandi, Bornholmu un Norvēģijas provinces Bēhuslenu un Trēndelagu. Kopenhāgenas līgums 1660. gadā piespieda Zviedriju atdot Bornholmu un Trēndelagu Dānijai un Norvēģijai.
Somija viduslaikos bija Zviedrijas sastāvdaļa. Napoleona karu laikā tā kļuva par Krievijas sastāvdaļu.
Jautājumi un atbildes
J: Kādas valstis ietilpst Skandināvijā?
A: Skandināvijā ietilpst Dānija, Norvēģija un Zviedrija. Daži uzskata, ka arī Somija, Islande un Fēru salas ir daļa no Skandināvijas.
J: Kādās valodās runā Skandināvijā?
A: Skandināvijā runā skandināvu valodās, ko dēvē arī par ziemeļģermāņu valodām vai ziemeļu valodām. Tās ir zviedru, norvēģu, dāņu, islandiešu un farēru valodas. Somu valodu neuzskata par skandināvu valodu.
Vai Somija tiek uzskatīta par Skandināvijas daļu?
Atbilde: Tas, vai Somija tiek uzskatīta par Skandināvijas daļu, ir atkarīgs no konteksta, kādā par to tiek runāts. Runājot par kartēm, dabas veidojumiem un ekonomiku, Somiju var iekļaut, bet, runājot par vēsturi un valodu, to var neiekļaut.
Jautājums: Kādā pussalā atrodas lielākā daļa Skandināvijas?
A: Lielākā daļa Skandināvijas atrodas Skandināvijas pussalā, kas stiepjas uz rietumiem no Ziemeļeiropas pāri Baltijas jūras ziemeļu pusei. Norvēģija, Zviedrija un dažas Somijas daļas atrodas šajā pussalā.
Vai visas Skandināvijas valstis ir Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis?
A: Dānija, Zviedrija un Somija ir ES dalībvalstis, bet tikai Somija ir tās valūtas zonas dalībvalsts, kas nozīmē, ka tā kā naudu izmanto eiro, bet pārējās Ziemeļvalstis joprojām izmanto savu naudu, ko sauc par kronu vai kronu (no vārda "kronas").
Vai Skandināvijas valstis, kas nav ES dalībvalstis, ir NATO vai EBTA dalībvalstis?
A: Norvēģija un Islande, kas nav ES dalībvalstis, ir gan NATO, gan Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) dalībvalstis. Tikai Dānija ir gan ES, gan NATO dalībvalsts.
Meklēt