Fēru salas (Føroyar) — ģeogrāfija, vēsture un pārvalde
Atklāj Fēru salas (Føroyar) — dramatiskas Atlantijas salas: ģeogrāfija, bagātīgā vēsture, vietējā pārvalde un attiecības ar Dāniju. Kultūra, daba un politika vienuviet.
Fēru salas jeb Føroyar (burtiski "Aitu salas") ir astoņpadsmit salu grupa Atlantijas okeāna ziemeļu daļā, starp Skotiju, Norvēģiju un Islandi. Salas ir kalnainas, ar stāvām piekrastēm, plašiem fjordiem un daudzām līcēm; ainavu raksturo zālāji, purvi un jūras piekraste, kurā pārsvarā notiek ganība un zveja.
Fēru salas ir Dānijas Karalistes sastāvdaļa, taču kopš 1948. gada tām ir plaša pašpārvalde (autonomija). Lielāko daļu iekšpolitikas jautājumu kontrolē Fēru salu pašvaldības institūcijas, tai skaitā pašu likumdošana un budžets, savukārt Dānija atbild par ārējo politiku, militāro aizsardzību un daļēji arī tieslietu sistēmu. Salu iedzīvotājiem ir savs parlaments — Løgting (Løgtingið) — un valdība ar premjerministra (løgmaður) amatu. Fēru salas ir kulturāli un ģeogrāfiski līdzīgas Islandei, Šetlendai, Orkneju salām, Ārējiem Hebridu salām un Grenlandei. Arhipelāgs kopš 1814./1815. gada pieder Dānijai — to laika gaitā atdalījās no Norvēģijas pēc Napoleona karu iznākuma.
Ģeogrāfija un dabas apstākļi
Fēru salas sastāv no 18 galvenajām salām, no kurām daudzas ir apdzīvotas. Lielākās salas ir Streymoy (kur atrodas galvaspilsēta), Eysturoy, Vágar, Suðuroy un Sandoy. Galvaspilsēta ir Tórshavn.
- Platība: aptuveni 1 400 km².
- Iedzīvotāju skaits: ap 53 000 (skaitlis mainās — skat. jaunākos datus).
- Reljefs: kalni, plato, stāvas klintis un līcīši; jūra ieskauj visu arhipelāgu.
Klimats
Klimats ir subpolāri okeānisks — mēreni vēss vasarā un salīdzinoši maigs ziemā, ko nosaka Golfstrauma ietekme. Bieži pūš stiprs vējš, ir daudz mākoņu un bagātīgas nokrišņu sezonas; laika apstākļi var mainīties ātri.
Vēsture īsumā
Salas sākotnēji, iespējams, apmetušies kristīgi mūki no Īrijas, bet 9.—10. gadsimtā tās kolonizēja norvēģu zvejnieki un lopkopji. Løgting tiek uzskatīts par vienu no Eiropas vecākajām parlamentārām institūcijām (ar agrīnām sapulcēm jau vikingu laikmetā). 19. gadsimtā, pēc Napoleona karu sekām un līguma izmaiņām 1814.—1815. g., Fēru salas juridiski palika Dānijas sastāvā. Otrā pasaules kara laikā salās atradās britu karaspēks (1940–1945), un šis periods ievērojami ietekmēja vietējo ekonomiku un infrastruktūru. 1948. gadā stājās spēkā Fēru salu pašpārvaldes akts (Home Rule Act), kas deva plašāku autonomiju.
Pārvalde un politika
Fēru salas pārvalda Løgting — vietējais parlaments — un valdība, kas vada ikdienas lietas, tostarp izglītību, veselības aprūpi, sociālos pakalpojumus, iekšējo ekonomiku un zvejas politiku. Dānija saglabā atbildību par ārējo politiku, aizsardzību un dažiem tiesiskajiem jautājumiem. Salām ir savi pārstāvji Ziemeļvalstu Padomē, un tās aktīvi sadarbojas ar citām Ziemeļvalstu teritorijām.
Valoda un kultūra
Oficiālās valodas ir fēru (Føroyskt) un dāņu. Fēru valoda ir tuva seno norvēģu valodas formām un tiek plaši izmantota ikdienā, skolās un medijos. Kultūra ietver piekrastes lauksaimniecības tradīcijas (īpaši aitu audzēšanu), zvejniecību, bagātu folkloru, dziesmas un dejas (piem., tradicionālā ķēžu deja). Raksturīgas ēdienreizes: žāvēts vai fermentēts jēra gaļas produkts (skerpikjøt), dažādas zivju dzeres un putnu izstrādājumi. Amatniecībā izplatīta adīšana (rakstainas vilnas zeķes, džemperi).
Ekonomika
Fēru salu ekonomika lielā mērā balstās uz zveju un zivju pārstrādi — ienākumus no eksporta nodrošina svaiga, saldēta un apstrādāta tuncis, lasis un citas jūras zivis. Pēdējās desmitgadēs nozīmīga kļuvusi arī akvakultūra (tvaikošanas lašu audzēšana). Turklāt attīstās tūrisms, mūsdienīga loģistika, lauksaimniecība (aitu ganības) un pakalpojumu sektors. Valūta: dāņu krona.
Transporta savienojumi
Salas savieno regulāri reisi ar prāmjiem un lidmašīnām. Lielākais lidlauks ir Vágar, no kura ir tiešie reisi uz Skandināviju un dažkārt uz citām Eiropas pilsētām. Iekšzemes satiksmi nodrošina ceļu tīkls, tuneles (tostarp pazemes un zemūdens tuneļi, kas savieno dažas salas) un regulāras prāmju līnijas. Starptautiski tiek izmantotas gan privātas, gan valsts kompānijas, piemēram, prāmju operators Smyril Line dažkārt nodrošina savienojumus uz kontinenta ostām.
Sadarbība un starptautiskais statuss
Fēru salas nav Eiropas Savienības dalībvalsts, un tām ir atsevišķas tirdzniecības un jūras tiesību sarunas salīdzinājumā ar Dāniju. Salas ir aktīvas Ziemeļvalstu sadarbībā un saglabā īpašas saiknes ar Skandināviju un lauksaimniecības–zvejas partneriem.
Praktiski fakti
- Galvaspilsēta: Tórshavn.
- Oficiālās valodas: fēru, dāņu.
- Valūta: dāņu krona (DKK).
- Galvenais darbības sektors: zvejniecība un akvakultūra, tūrisms.
Fēru salas piesaista apmeklētājus ar dramatisku dabas skaistumu, bagātu jūras tradīciju mantojumu un ciešu sabiedrību, kurā saglabājušās gan senas paražas, gan mūsdienīgas dzīves iespējas. Lai iegūtu precīzākus demogrāfiskus vai ekonomiskus datus, ieteicams skatīt jaunākos oficiālos statistikas avotus.
Fēru salu karte
Fēru salas NASA satelīta attēls.
Reģioni un pašvaldības
Administratīvi salas ir sadalītas 34 pašvaldībās, kurās ir aptuveni 120 pilsētu un ciemu. Tradicionāli ir arī seši sýslur ("reģioni"; Norðoyar, Eysturoy, Streymoy, Vágar, Sandoy un Suðuroy).
Ģeogrāfija
Fēru salas ir astoņpadsmit salas Ziemeļeiropas piekrastē starp Norvēģijas jūru un Atlantijas okeāna ziemeļiem. To platība ir 1399 kvadrātkilometri (540 kvadrātjūdžu), un tajās nav lielu ezeru vai upju. Piekrastes līnija ir 1117 km (694 jūdzes), un tās nav sauszemes robežas ar citām valstīm. Vienīgā sala, uz kuras neviens nedzīvo, ir Lítla Dímun.
Attālumi līdz tuvākajām valstīm un salām
- Sula Sgeira (neapdzīvota, Skotija): 240 km (149 jūdzes)
- Šetlendas (Skotija): 280 km (174 jūdzes)
- Skotija (Lielbritānijas kontinentālā daļa): 310 km (193 jūdzes)
- Islande: 450 km (280 jūdzes)
- Norvēģija: 675 km (419 jūdzes)
- Īrija: 678 km (421 jūdzes)
Neapdzīvota sala Lítla Dímun.
Ekonomika
Zivsaimniecība, aitkopība un tūrisms ir svarīgas Farēru salu ekonomikas daļas. Ap 1990. gadu ekonomika piedzīvoja grūtības. Bezdarbs samazinājās 90. gadu beigās. Tā 1998. gada beigās bija samazinājusies līdz aptuveni 6 %. Līdz 2008. gada jūnijam bezdarbs samazinājās līdz 1,1 %, bet 2009. gada sākumā pieauga līdz 3,4 %. Tomēr, tā kā zvejniecība ir tik svarīga tautsaimniecībai, ja rodas problēmas ar zvejniecību, ekonomika var nonākt grūtībās Kopš 2000. gada Fēru salās ir izveidoti jauni uzņēmējdarbības projekti, lai piesaistītu jaunas investīcijas. Plaši izskanēja informācija par Burger King ienākšanu Toršavnā, taču neviens nezina, kā veiksies ar šo uzņēmumu. Tirdzniecību salās atvieglo tilti vai tuneļi, kas savieno 80 % salu iedzīvotāju.
Iedzīvotāju skaits (1327-2004)
|
|
Jaunais prāmis Smyril iebrauc Fēru salās
Fēru salu aitas, Hvalba.
Kultūra
Ólavsøka
Valsts svētki Ólavsøka ir 29. jūlijā. Tā ir svētā Olafa nāves piemiņas diena. Svinības notiek Toršavnā. Tās sākas 28. jūlija vakarā un ilgst līdz 31. jūlijam.
Svētku oficiālā daļa sāksies 29. jūlijā, kad tiks atklāts Fēru salu parlaments. Dienā notiek procesija, kurā piedalās daudzi cilvēki no salu baznīcām.
Ziemeļvalstu māja Fēru salās
Ziemeļvalstu nams Fēru salās (fēru salu valodā: Norðurlandahúsið) ir svarīgākā kultūras iestāde Fēru salās. Tā atbalsta Ziemeļvalstu un Fēru salu kultūru vietējā mērogā un Ziemeļvalstu reģionā. Namu vada direktors, kuru nomaina ik pēc četriem gadiem.
Mūzika
Salās ir daudz mākslinieku un mūziķu, no kuriem slavenākie ir uzskaitīti turpmāk:
Mūziķi:
- Eivora (Eivør Pálsdóttir)
- Lena (Lena Andersena)
- Teitur (Teitur Lassen)
- Høgni Lisberg
- Brandur Enni
Grupas:
- Týr
- Gestir
- 200
- Klikšķiniet uz klikšķi.
Salās notiek mūzikas festivāli, kuros piedalās starptautiski mūziķi, piemēram.
- Summartónar,katru vasaru.
- G! festivāls Gøta jūlijā.
- Summarfestivalurin Klaksvīkā augustā.
Pārtika
Fēru salu tradicionālo ēdienu pamatā galvenokārt ir gaļa un kartupeļi, un tajos tiek izmantoti tikai daži svaigi dārzeņi. Ļoti svarīga salās ir jēra gaļa, kas ir daudzu ēdienu pirmā sastāvdaļa. Citi tipiski salām raksturīgi ēdieni ir svaigas zivis, taukus, vaļu, jūras putnu, kā arī Fēru salu pūkas un to olas.
Ikgadējā ólavsøka parāde 28. jūlijā
Klimats
Klimats tiek raksturots kā piejūras subarktiskais klimats ar ne pārāk karstām vasarām un aukstām ziemām. Parasti ir migla vai stiprs vējš, kas rada gaisa satiksmes problēmas.
Salu dzīvnieki un veģetācija
Salās dažkārt dzīvo daudzas putnu sugas, piemēram, jūras gārnis, strazds, vējbrāļi, gundega un melnā gundega. Fēru salās mūsdienās dzīvo tikai dažas savvaļas sauszemes roņu sugas - pelēkie roņi. Dažkārt tūristi var redzēt vaļus ūdeņos netālu no salām. Pelēkie roņi ir ļoti bieži sastopami Fēru salu piekrastē. Fēru salu dabiskā veģetācija ir tāda pati kā Skotijas salās vai Īrijā. Tā galvenokārt ir savvaļas puķes, zāles, sūnas un ķērpji.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Fēru salas?
A: Fēru salas ir astoņpadsmit salu grupa Atlantijas okeāna ziemeļu daļā starp Skotiju, Norvēģiju un Islandi.
Q: Kam ir vietējās varas vara pār Farēru salām?
A: Kopš 1948. gada Fēru salās valda vietējā (autokrātiskā) pārvalde.
J: Kad Farēru salu iedzīvotāji ieguva tiesības veikt darījumus ar cilvēkiem no visām valstīm?
A: Kopš 1856. gada Farēru salu iedzīvotājiem ir tiesības veikt darījumus ar visu valstu iedzīvotājiem.
J: Kas kontrolē lielāko daļu valsts pārvaldes jautājumu Fēru salās?
A.: Lielāko daļu valdības lietu kontrolē Fēru salu valdība, izņemot militāro aizsardzību.
J: Kā salu grupa ir salīdzināma ar citām teritorijām?
A: Fēru salas ir līdzīgas Islandei, Šetlendai, Orkneju salām, Ārējiem Hebridu salām un Grenlandei.
J: Kad viņi pameta Norvēģiju?
A: Salu grupa pameta Norvēģiju 1815. gadā.
Vai tām ir pārstāvji kādā padomē vai organizācijā?
A: Jā, viņiem ir savi pārstāvji Ziemeļvalstu padomē.
Meklēt