Fēru salas jeb Føroyar (burtiski "Aitu salas") ir astoņpadsmit salu grupa Atlantijas okeāna ziemeļu daļā, starp Skotiju, Norvēģiju un Islandi. Salas ir kalnainas, ar stāvām piekrastēm, plašiem fjordiem un daudzām līcēm; ainavu raksturo zālāji, purvi un jūras piekraste, kurā pārsvarā notiek ganība un zveja.

Fēru salas ir Dānijas Karalistes sastāvdaļa, taču kopš 1948. gada tām ir plaša pašpārvalde (autonomija). Lielāko daļu iekšpolitikas jautājumu kontrolē Fēru salu pašvaldības institūcijas, tai skaitā pašu likumdošana un budžets, savukārt Dānija atbild par ārējo politiku, militāro aizsardzību un daļēji arī tieslietu sistēmu. Salu iedzīvotājiem ir savs parlaments — Løgting (Løgtingið) — un valdība ar premjerministra (løgmaður) amatu. Fēru salas ir kulturāli un ģeogrāfiski līdzīgas Islandei, Šetlendai, Orkneju salām, Ārējiem Hebridu salām un Grenlandei. Arhipelāgs kopš 1814./1815. gada pieder Dānijai — to laika gaitā atdalījās no Norvēģijas pēc Napoleona karu iznākuma.

Ģeogrāfija un dabas apstākļi

Fēru salas sastāv no 18 galvenajām salām, no kurām daudzas ir apdzīvotas. Lielākās salas ir Streymoy (kur atrodas galvaspilsēta), Eysturoy, Vágar, Suðuroy un Sandoy. Galvaspilsēta ir Tórshavn.

  • Platība: aptuveni 1 400 km².
  • Iedzīvotāju skaits: ap 53 000 (skaitlis mainās — skat. jaunākos datus).
  • Reljefs: kalni, plato, stāvas klintis un līcīši; jūra ieskauj visu arhipelāgu.

Klimats

Klimats ir subpolāri okeānisks — mēreni vēss vasarā un salīdzinoši maigs ziemā, ko nosaka Golfstrauma ietekme. Bieži pūš stiprs vējš, ir daudz mākoņu un bagātīgas nokrišņu sezonas; laika apstākļi var mainīties ātri.

Vēsture īsumā

Salas sākotnēji, iespējams, apmetušies kristīgi mūki no Īrijas, bet 9.—10. gadsimtā tās kolonizēja norvēģu zvejnieki un lopkopji. Løgting tiek uzskatīts par vienu no Eiropas vecākajām parlamentārām institūcijām (ar agrīnām sapulcēm jau vikingu laikmetā). 19. gadsimtā, pēc Napoleona karu sekām un līguma izmaiņām 1814.—1815. g., Fēru salas juridiski palika Dānijas sastāvā. Otrā pasaules kara laikā salās atradās britu karaspēks (1940–1945), un šis periods ievērojami ietekmēja vietējo ekonomiku un infrastruktūru. 1948. gadā stājās spēkā Fēru salu pašpārvaldes akts (Home Rule Act), kas deva plašāku autonomiju.

Pārvalde un politika

Fēru salas pārvalda Løgting — vietējais parlaments — un valdība, kas vada ikdienas lietas, tostarp izglītību, veselības aprūpi, sociālos pakalpojumus, iekšējo ekonomiku un zvejas politiku. Dānija saglabā atbildību par ārējo politiku, aizsardzību un dažiem tiesiskajiem jautājumiem. Salām ir savi pārstāvji Ziemeļvalstu Padomē, un tās aktīvi sadarbojas ar citām Ziemeļvalstu teritorijām.

Valoda un kultūra

Oficiālās valodas ir fēru (Føroyskt) un dāņu. Fēru valoda ir tuva seno norvēģu valodas formām un tiek plaši izmantota ikdienā, skolās un medijos. Kultūra ietver piekrastes lauksaimniecības tradīcijas (īpaši aitu audzēšanu), zvejniecību, bagātu folkloru, dziesmas un dejas (piem., tradicionālā ķēžu deja). Raksturīgas ēdienreizes: žāvēts vai fermentēts jēra gaļas produkts (skerpikjøt), dažādas zivju dzeres un putnu izstrādājumi. Amatniecībā izplatīta adīšana (rakstainas vilnas zeķes, džemperi).

Ekonomika

Fēru salu ekonomika lielā mērā balstās uz zveju un zivju pārstrādi — ienākumus no eksporta nodrošina svaiga, saldēta un apstrādāta tuncis, lasis un citas jūras zivis. Pēdējās desmitgadēs nozīmīga kļuvusi arī akvakultūra (tvaikošanas lašu audzēšana). Turklāt attīstās tūrisms, mūsdienīga loģistika, lauksaimniecība (aitu ganības) un pakalpojumu sektors. Valūta: dāņu krona.

Transporta savienojumi

Salas savieno regulāri reisi ar prāmjiem un lidmašīnām. Lielākais lidlauks ir Vágar, no kura ir tiešie reisi uz Skandināviju un dažkārt uz citām Eiropas pilsētām. Iekšzemes satiksmi nodrošina ceļu tīkls, tuneles (tostarp pazemes un zemūdens tuneļi, kas savieno dažas salas) un regulāras prāmju līnijas. Starptautiski tiek izmantotas gan privātas, gan valsts kompānijas, piemēram, prāmju operators Smyril Line dažkārt nodrošina savienojumus uz kontinenta ostām.

Sadarbība un starptautiskais statuss

Fēru salas nav Eiropas Savienības dalībvalsts, un tām ir atsevišķas tirdzniecības un jūras tiesību sarunas salīdzinājumā ar Dāniju. Salas ir aktīvas Ziemeļvalstu sadarbībā un saglabā īpašas saiknes ar Skandināviju un lauksaimniecības–zvejas partneriem.

Praktiski fakti

  • Galvaspilsēta: Tórshavn.
  • Oficiālās valodas: fēru, dāņu.
  • Valūta: dāņu krona (DKK).
  • Galvenais darbības sektors: zvejniecība un akvakultūra, tūrisms.

Fēru salas piesaista apmeklētājus ar dramatisku dabas skaistumu, bagātu jūras tradīciju mantojumu un ciešu sabiedrību, kurā saglabājušās gan senas paražas, gan mūsdienīgas dzīves iespējas. Lai iegūtu precīzākus demogrāfiskus vai ekonomiskus datus, ieteicams skatīt jaunākos oficiālos statistikas avotus.