Fēru Salas

Reģioni un pašvaldības

Administratīvi salas ir sadalītas 34 pašvaldībās, kurās ir aptuveni 120 pilsētu un ciemu. Tradicionāli ir arī seši sýslur ("reģioni"; Norðoyar, Eysturoy, Streymoy, Vágar, Sandoy un Suðuroy).

Ģeogrāfija

Fēru salas ir astoņpadsmit salas Ziemeļeiropas piekrastē starp Norvēģijas jūru un Atlantijas okeāna ziemeļiem. To platība ir 1399 kvadrātkilometri (540 kvadrātjūdžu), un tajās nav lielu ezeru vai upju. Piekrastes līnija ir 1117 km (694 jūdzes), un tās nav sauszemes robežas ar citām valstīm. Vienīgā sala, uz kuras neviens nedzīvo, ir Lítla Dímun.

Attālumi līdz tuvākajām valstīm un salām

• Sula Sgeira (neapdzīvota, Skotija): 240 km (149 jūdzes)
• Šetlendas (Skotija): 280 km (174 jūdzes)
• Skotija (Lielbritānijas kontinentālā daļa): 310 km (193 jūdzes)
• Islande: 450 km (280 jūdzes)
• Norvēģija: 675 km (419 jūdzes)
• Īrija: 678 km (421 jūdzes)

Neapdzīvota sala Lítla Dímun.

Ekonomika

Zivsaimniecība, aitkopība un tūrisms ir svarīgas Farēru salu ekonomikas daļas. Ap 1990. gadu ekonomika piedzīvoja grūtības. Bezdarbs samazinājās 90. gadu beigās. Tā 1998. gada beigās bija samazinājusies līdz aptuveni 6 %. Līdz 2008. gada jūnijam bezdarbs samazinājās līdz 1,1 %, bet 2009. gada sākumā pieauga līdz 3,4 %. Tomēr, tā kā zvejniecība ir tik svarīga tautsaimniecībai, ja rodas problēmas ar zvejniecību, ekonomika var nonākt grūtībās Kopš 2000. gada Fēru salās ir izveidoti jauni uzņēmējdarbības projekti, lai piesaistītu jaunas investīcijas. Plaši izskanēja informācija par Burger King ienākšanu Toršavnā, taču neviens nezina, kā veiksies ar šo uzņēmumu. Tirdzniecību salās atvieglo tilti vai tuneļi, kas savieno 80 % salu iedzīvotāju.

Iedzīvotāju skaits (1327-2004)

Gads Iedzīvotāji 1327 aptuveni. 4,000 1350 aptuveni. 2,000 1769 4,773 1801 5,255 1834 6,928 1840 7,314 1845 7,782 1850 8,137 1855 8,651 1880 11,220 1900 15,230 1911 aptuveni. 18,800 1925 22,835 1950 31,781

Gads Iedzīvotāji 1970 aptuveni. 38,000 1975 40,441 1985 45,749 1989 47,787 1995 43,358 1996 43,784 1997 44,262 1998 44,817 1999 45,409 2000 46,196 2001 46,996 2002 47,704 2003 48,214 2004 48,353

Jaunais prāmis Smyril iebrauc Fēru salās


Fēru salu aitas, Hvalba.

Kultūra

Ólavsøka

Valsts svētki Ólavsøka ir 29. jūlijā. Tā ir svētā Olafa nāves piemiņas diena. Svinības notiek Toršavnā. Tās sākas 28. jūlija vakarā un ilgst līdz 31. jūlijam.

Svētku oficiālā daļa sāksies 29. jūlijā, kad tiks atklāts Fēru salu parlaments. Dienā notiek procesija, kurā piedalās daudzi cilvēki no salu baznīcām.

Ziemeļvalstu māja Fēru salās

Ziemeļvalstu nams Fēru salās (fēru salu valodā: Norðurlandahúsið) ir svarīgākā kultūras iestāde Fēru salās. Tā atbalsta Ziemeļvalstu un Fēru salu kultūru vietējā mērogā un Ziemeļvalstu reģionā. Namu vada direktors, kuru nomaina ik pēc četriem gadiem.

Mūzika

Salās ir daudz mākslinieku un mūziķu, no kuriem slavenākie ir uzskaitīti turpmāk:

Mūziķi:

• Eivora (Eivør Pálsdóttir)
• Lena (Lena Andersena)
• Teitur (Teitur Lassen)
• Høgni Lisberg
• Brandur Enni

Grupas:

• Týr
• Gestir
• 200
• Klikšķiniet uz klikšķi.

Salās notiek mūzikas festivāli, kuros piedalās starptautiski mūziķi, piemēram.

• Summartónar,katru vasaru.
• G! festivāls Gøta jūlijā.
• Summarfestivalurin Klaksvīkā augustā.

Pārtika

Fēru salu tradicionālo ēdienu pamatā galvenokārt ir gaļa un kartupeļi, un tajos tiek izmantoti tikai daži svaigi dārzeņi. Ļoti svarīga salās ir jēra gaļa, kas ir daudzu ēdienu pirmā sastāvdaļa. Citi tipiski salām raksturīgi ēdieni ir svaigas zivis, taukus, vaļu, jūras putnu, kā arī Fēru salu pūkas un to olas.

Ikgadējā ólavsøka parāde 28. jūlijā

Klimats

Klimats tiek raksturots kā piejūras subarktiskais klimats ar ne pārāk karstām vasarām un aukstām ziemām. Parasti ir migla vai stiprs vējš, kas rada gaisa satiksmes problēmas.

Salu dzīvnieki un veģetācija

Salās dažkārt dzīvo daudzas putnu sugas, piemēram, jūras gārnis, strazds, vējbrāļi, gundega un melnā gundega. Fēru salās mūsdienās dzīvo tikai dažas savvaļas sauszemes roņu sugas - pelēkie roņi. Dažkārt tūristi var redzēt vaļus ūdeņos netālu no salām. Pelēkie roņi ir ļoti bieži sastopami Fēru salu piekrastē. Fēru salu dabiskā veģetācija ir tāda pati kā Skotijas salās vai Īrijā. Tā galvenokārt ir savvaļas puķes, zāles, sūnas un ķērpji.