Sāmi ir etniskā grupa, kas dzīvo Eiropas tālajos ziemeļos esošajā apgabalā Sāpmi. Šī teritorija ietver daļas no Norvēģijas, Zviedrijas, Somijas un Krievijas. Pasaulē dzīvo aptuveni 80 000 līdz 135 000 sāmu. Dažkārt sāmus dēvē par laponiem, taču tas tiek uzskatīts par apvainojošu un tam ir negatīva nozīme; angļu valodā šai teritorijai joprojām dažkārt lieto nosaukumu Lapzemi, tomēr pašiem sāmiem biežāk izmanto nosaukumu Sápmi.
Vēsture un arheoloģija
Arheoloģiskie pētījumi liecina, ka Skandināvijas pussalā laikā no 1500 līdz 1000 gadiem pirms mūsu ēras radās kultūra, ko dēvē par sāmu kultūru. Laika gaitā sāmi izveidoja savas dzīves paražas, materiālo kultūru un sociālās struktūras, pielāgojoties skarbajam ziemeļu klimatam. Vēsturiskie avoti un mutvārdu tradīcijas rāda gan migrācijas, gan mijiedarbību ar kaimiņtautām — gan sadarbības, gan konfliktiem par resursiem un teritorijām.
Valodas
Sāmu kopienā runā vairākas valodas — kopumā aptuveni 10 dažādas sāmu valodas. No tām lielākā un visplašāk izmantotā ir ziemeļu (Northern Sámi), bet pastāv arī tādas kā lūļu (Lule Sámi), dienvidu (Southern Sámi), pitu, ume, skoltu (Skolt Sámi), inari (Inari Sámi), kildinu (Kildin Sámi) un citas. Aptuveni sešas no šīm valodām ir izstrādātas rakstītā formā un tiek mācītas skolās vai izmantotas oficiālai saziņai; kopumā ir centieni saglabāt un padziļināt rakstīt un runāt sāmu valodās arī jaunajās paaudzēs.
Kultūra un tradīcijas
Sāmu kultūra ir daudzveidīga un cieši saistīta ar dabu. Tradicionālie dzīvesveidi ietver tīru zveju, medības, zvejniecību un īpaši pazīstamo ziemeļbriežu ganāmpulkvedību (reindeer herding), kas daudziem sāmiem joprojām ir gan iztikas avots, gan kultūras stūrakmens. Raksturīgi elementi:
- Gákti — tradicionālie sāmu apģērbi, kas atšķiras krāsu, rakstu un detaļu ziņā pēc reģiona;
- Joik — tradicionāla vokālā izteiksme (dziedāšanas veids), kas bieži ir saistīta ar cilvēku, vietu vai dzīvnieku atainojumu;
- Duodji — lietišķās mākslas un amatniecības priekšmeti (piemēram, ādas izstrādājumi, koka priekšmeti, rotas), kas apvieno estētiku un praktisku pielietojumu;
- Gadskārtu rituāli, sezonālas pārvietošanās tradīcijas un īpašas zināšanas par dabu, medikamentiem un izdzīvošanu ziemeļu apstākļos.
Politika, tiesības un mūsdienu dzīve
20. un 21. gadsimtā sāmu kopienas ir cīnījušās par atzīšanu, politiskajām tiesībām un zemes izmantošanas tiesībām. Dažās valstīs ir izveidotas sāmu parlamentārās institūcijas (piemēram, Norvēģijā, Zviedrijā un Somijā), kas strādā pie kultūras saglabāšanas, valodu veicināšanas un konsultācijām par politikas jautājumiem. Tomēr problēmas, piemēram, zemes tiesību konflikti, rūpnieciskā attīstība, klimata pārmaiņas un diskriminācija, joprojām ietekmē sāmu dzīvi.
Ir notikuši intensīvi centieni revitalizēt sāmu valodas, izglītību un tradicionālās prasmes, kā arī attīstīt tūrisma, kultūras un zinātnes projektus, kas ievēro sāmu tiesības un intereses. Lai cienītu sāmu cilvēkus un to mantojumu, ir svarīgi lietot terminoloģiju, ko paši sāmi atzīst (piemēram, Sāmi, Sápmi) un izvairīties no aizvainojošiem nosaukumiem.
Šis raksts sniedz pārskatu par sāmu tautu galvenajiem aspektiem — vēsturi, valodām, kultūru un mūsdienu izaicinājumiem. Lai iegūtu dziļāku informāciju, ieteicams meklēt avotus no pašiem sāmu institūtiem, akadēmiskām publikācijām un oficiālajām dokumentācijām.
