Sāmi

Vēsture

Pirmo reizi sāmus rakstos piemin Tacits ap 98. gadu pēc mūsu ēras.

Vienu no 896. gada ziņojumiem (vai aprakstu) Alfrēdam Lielajam pastāstīja Ohtere no Hålogaland (norvēģu vadonis). Ohere bija saistīts ar Anglijas karaļa muižu.

Par sāmiem stāsta senās norvēģu vēstures, piemēram, islandiešu sāgas. "Olava Tryggvasona sāgā" teikts, ka "karalis nogalinājis lielu vīru, kurš bijis "troļļu gudrais", un "viņam sekojis liels skaits somu, kad vien viņam tie bijuši vajadzīgi". ("Somi" ir nosaukums, kas dažkārt nozīmēja "sāmu tauta".)

19. gadsimtā Krievija pārtrauca atļaut ziemeļbriežu audzētājiem un viņu ziemeļbriežu ganāmpulkiem ceļot pāri Norvēģijas un Krievijas robežai. Daži no sāmu ziemeļbriežu audzētājiem pārcēlās uz citu ziemeļu valsti un ieveda savus ziemeļbriežu ganāmpulkus Krievijā (bet ne caur Norvēģijas un Krievijas robežu); vēlāk citas valsts robeža ar Krieviju tika slēgta ziemeļbriežu audzēšanas ganāmpulkiem (ieceļošanai Krievijā).

Somija

16. gadsimtā Somijā palielinājās zemnieku apmetnes. Savonijas provinces zemnieki apdzīvoja plašos tuksnešainos apgabalus Somijas vidienē, un sākotnējiem sāmu tautības iedzīvotājiem bieži nācās doties prom.

Norvēģija

Kad karalis bija Haralds Hardrada, Dovrefjels guva peļņu no ziemeļbriežu ganāmpulku turēšanas, un šī nodarbošanās bija visintensīvākā.

Attiecībā uz sāmiem (Norvēģijā), kuriem bija ziemeļbriežu ganāmpulki; kad šie sāmi pārvietoja savus ganāmpulkus (katru gadu), viņi sadarbojās ar cilvēkiem, kas pastāvīgi dzīvoja piekrastē; mijiedarbība ietvēra arī verdde: draudzība pēc izdevības; piemēram, sāmiem vajadzēja pienu un zivis pēc tam, kad viņi dažas nedēļas bija pabijuši uz plato (vai augstienē); sāmiem varēja būt vajadzīgs aprīkojuma remonts; tika veikta tirdzniecība: Piekrastes iedzīvotāji mainīja zivis pret ziemeļbriežu gaļu.

Par sāmu reliģijas maiņu uz kristietību: 18. gadsimtā piētists Tomass fon Vestens vadīja misionāru darbu (starp sāmiem), kas tiek dēvēts par saskaņotu (vai īpašu) darbu. "Aptuveni gadsimtu vēlāk Nilss Vibe Štokflīts (Nils Vibe Stockfleth (Nē) strādāja sāmu vidū un pārtulkoja [Bībeles] Jauno Derību [vienā no sāmu valodām]" [vienā no sāmu valodām].

Ziemeļnorvēģijas piekrastē pastāvīgi dzīvojošie cilvēki [lielākoties] bija sāmji; šiem sāmjiem bija pastāvīgs mājoklis, un viņiem kļuva vieglāk pārstāt uzvesties kā sāmiem; dažās teritorijās nebija atļauts iegūt zemi, ja cilvēks bija sāmsalis; daži sāmji mainīja vārdus uz tādiem, kas varētu skanēt norvēģiski (un tādi dzimtas vārdi kā Sæter, Strømeng un Kalvemo kļuva par jauniem dzimtas vārdiem).

piekrastes sāmu vidū [lielā mērā] izzuda sāmu valoda. Sami, kas nodarbojās ar ziemeļbriežu audzēšanu, un piekrastes sami pamazām zaudēja ciešo kontaktu [starp abām grupām].

Sāmu "norvēģu valodas" politika

"Tika organizēti mēģinājumi izskaust [vai padarīt izzūdošas] sāmu valodu un kultūru [,] kā soli sāmu asimilācijā Norvēģijas sabiedrībā". Samiešu "norvēģu" "norvēģošanas" politika tika īstenota no 1840. gadu beigām līdz pat 20. gadsimta 80. gadiem.

"No 1840. gadu beigām līdz 20. gadsimta 50. gadiem misionāri, lauksaimniecības eksperti un skolu skolotāji" centās "norvēģializēt sāmus"; "pirmais oficiālais parlamenta akts par sāmu tautas norvēģializāciju tika pieņemts 1848. gadā: "Valdībai tiek lūgts izpētīt... [noskaidrot, vai un cik lielā mērā] būtu jādod iespēja norvēģu tautai, jo īpaši piekrastes apgabalos dzīvojošajiem, mācīt norvēģu valodu, lai izglītotu šo tautu, un par rezultātiem ziņot nākamajam parlamentam".

Norvēģijas varas iestādes 1880. gadā pieņēma "valodas direktīvu (vai noteikumus), kas 1898. gadā tika "padarīta vēl stingrāka". Tajā" bija teikts, ka "skolotājiem tajos apgabalos, kur ir atļauta lappiešu ... un somu (kvænsk) valoda, lai atvieglotu mācības valsts skolās, jādara viss iespējamais, lai izplatītu norvēģu valodas zināšanas un censtos veicināt tās lietošanu aprindās, kur viņi strādā". Turklāt "valdībai bija svarīgs mērķis attiecībā uz skolām: Skolu teritorijā" vai skolas ēkās nedrīkstēja dzirdēt nevienu sāmu vārdu.

"Varas iestādes" izmantoja arī "ekonomiskos pasākumus, lai veiktu norvēģerizācijas darbu, tostarp Zemes likumu". 1902. gada noteikumos [vai likuma daļā]" teikts, ka "pārdot [zemi] drīkst tikai Norvēģijas pilsoņiem ..., kuri prot runāt, lasīt un rakstīt norvēģu valodā un ikdienā to lieto".

1922. gadā izveidotās "Parlamentārās skolu komisijas" ziņojumā, nesniedzot pierādījumus, bija teikts, ka "sāmu tautības iedzīvotāji ir mazāk izglītojami [vai spējīgi mācīties] nekā citi"; ziņojumā bija arī teikts, ka sāmu tautības iedzīvotāji ir mazāk apdāvināti un ka "sāmu kultūra nav piemērota attīstībai".

Apmēram no 1850. gada valdības politika Fornorskning [mēģināja likvidēt sāmu kultūru]. Klassekampen rakstā bija teikts, ka šī politika bija ļoti nežēlīga [pret sāmiem]. Dažās vietās Fornorskning politika turpinājās līdz pat 20. gadsimta 80. gadiem.

Asociāciju izveide

[Iespējams, pirmā] sāmu apvienība (Norvēģijā) tika dibināta 1911. gada Jaunā gada nedēļas nogalē: Same Særvve, Polmakas pašvaldībā.

Zviedrija

Pirmā sāmu apvienība Zviedrijā, šķiet, tika dibināta 1903. gadā: Tärnaby lappeforening.

Krievija

1826. gadā Krievija neļāva ziemeļbriežu ganāmpulkiem un to īpašniekiem - sāmiem - ceļot no Norvēģijas uz Krieviju.

Kopš 1852. gada Krievija nav atļāvusi ziemeļbriežu ganāmpulkiem un to īpašniekiem sāmiem ceļot no Norvēģijas uz Krieviju.

Ziemeļbriežu audzēšana

Ziemeļbriežu audzēšanu, kas ir viens no lopkopības veidiem, sāmu tautības cilvēki nodarbojas starp Balto jūru, rietumu un dienvidu virzienā, pāri Krievijas Kolas pussalai, Somijai, Zviedrijai un Norvēģijai līdz pat Norvēģijas Hedmarkas apgabalam.

Ziemeļbriežu audzēšanā "sāmji ceļo ar saviem (ziemeļbriežu) ganāmpulkiem saskaņā ar noteiktu ciklu"; šis cikls nodrošina, "lai" [ziemeļbrieži] varētu pienācīgi paēst dažādos [vai dažādos] gada laikos. Piemēram, pavasara migrācija uz vasaras ganībām, kurās ir daudz dažādu zālaugu un augu, notiek tieši pirms jaunu teļu piedzimšanas maijā. Vasara ir laiks, kad teļi aug un pieaugušie dzīvnieki atgūst spēkus pēc garās un grūtās ziemas.

Sami tautā ir nomadi, kas nodarbojas ar ziemeļbriežu audzēšanu. Viņi dzīvoja aukstā vidē, pieradinot ziemeļbriežus. No briežiem viņi varēja iegūt visu nepieciešamo. Viņi ēda galvenokārt gaļu, pienu un sieru. Viņu apģērbu darināja no ziemeļbriežu ādām un vilnas. Arī teltis viņi izgatavoja no briežu ādām. Vilnas apģērbs bija skaisti rotāts.

Sami sargāja ganāmpulkus, pārvietojoties kopā ar tiem no vasaras uz ziemas ganībām. Viņi izmantoja ziemeļbriežus, lai vilktu ragavas ar krājumiem. Ziemā ganāmpulki pārvietojās uz dienvidiem no vietām, kur auga koki. Sami dzīvoja netālu, no baļķiem vai velēnas gatavotās mājās.

Ziemas apģērbs tika darināts no ziemeļbriežu ādas slāņiem. Iekšējo slāni valkāja ar kažokādu, kas bija vērsta uz cilvēka ādas pusi. Otru slāni valkāja ar kažokādu uz āru. Arī zābaki bija darināti no kažokādas un apvilkti ar īsajā vasarā savākto zāli. Katru vakaru zāli iznesa ārā un izžāvēja pie uguns, lai nākamajā dienā tā būtu gatava atkārtotai lietošanai. Šādā veidā sāmiem bija silti un ērti pat visaukstākajā laikā.

Mūsdienās tikai daži sāmu tautības cilvēki joprojām seko līdzi ganāmpulkiem. Šie daži izmanto mūsdienīgus rīkus, lai veiktu seno migrāciju. Viņi izmanto sniega motociklus, lai ganītu ziemeļbriežus, un šautenes, lai nogalinātu vilkus, kas tos vajā. Lai noteiktu ziemeļbriežu atrašanās vietu un pārvietotu tos, tiek izmantoti pat helikopteri un radio. Lielākā daļa sāmu tagad dzīvo nelielās saimniecībās vienā no četrām Lapzemes tautām. Viņi audzē labību un dzīvniekus, tostarp dažus ziemeļbriežus, lai apmierinātu savas vajadzības. Sāmu tautai svarīgs ienākumu avots ir ziemeļbriežu gaļas pārdošana.

Sāmji neizšķieda neko, ko ieguva no ziemeļbriežiem. Pienu izmantoja dzeršanai vai siera ražošanai. Gaļu izmantoja pārtikā. Asinis sasaldēja un vēlāk izmantoja zupai un pankūkām. No kauliem un ragiem izgrieza nažus un jostu sprādzes. Saitēviņas (cīpslas) izmantoja kā šujamos diegus. Iztīrītos vēderus izmantoja piena vai siera pārnēsāšanai. Izmantoja katru miruša ziemeļbrieža daļu.

Sami amatniecība

Sāmu amatniecību sauc par duodji (lv:). Vīrieši izgatavo nažus, bungas un "guksi" no koka, kaula un briežu ragiem. Sievietes no ādas un saknēm izgatavo "gakti" (apģērbu). Sievietes arī pina grozus no bērza un egles.

Sami apģērbs

Sāmu apģērbu sauc par "gakti", un sākotnēji tas tika darināts no ziemeļbriežu ādas, bet tagad tas parasti tiek darināts no vilnas, kokvilnas vai zīda. Parasti ir dažādi apģērbu veidi vīriešiem un sievietēm.

Reliģija un garīgums

Sāmu šamanisms ir galvenā sāmu tautas reliģija. Šie ticējumi ir saistīti ar zemi, animismu un pārdabisko. Dažos gadījumos tiek praktizēts lāču dievkalpojums. Tā ir politeistiska reliģija ar daudziem dieviem. Sāmu šamaņus sauc par "Noadi". Ir daži "gudrie vīri" un "gudrās sievietes", kas cenšas dziedināt slimus cilvēkus. Viņi izmanto rituālus un augu izcelsmes zāles. Daži sāmu tautības cilvēki ir pārgājuši uz kristietību un pievienojušies Krievijas pareizticīgo vai luterāņu baznīcai.

Populārajā kultūrā

Snorri Sturlusona (1178-1241) publikācijās teikts, ka sāmu sieviete Snøfrid apprecējās ar Haraldu Fairhair; turklāt neviens no viņas bērniem vai mazbērniem nekļuva par karali; vispirms, kad Haralds Hardrada kļuva par karali, tad viņas asinis kļuva par daļu no karaliskās ģimenes asinīm.

2013. gada Disneja filmas "Frozen" varonis Kristofs ir Sami. Dziesmu Frozen Heart, kas skan filmas pirmajā ainā, sarakstījis dienvidu sāmu komponists Frode Fjellheim, un tā ir tradicionālā sāmu stilā, ko sauc par Vuelie. Daži skatītāji sūdzējās, ka Kristofs nav labs veids, kā parādīt Sami, jo viņš ir gaišādains un blonds. To dēvē par balināšanu. Lai gan daži sāmji izskatās kā Kristofs, lielākajai daļai ir tumšāka āda un mati. Veidojot 2019. gada turpinājumu Frozen II, Disney parakstīja līgumu ar Sami līderiem un nolīgusi Sami ekspertus, lai pārliecinātos, ka šī kultūra tiks parādīta ar cieņu.

Saistītās lapas

• Nomadi