Ziema ir viens no četriem gadalaikiem un gada aukstākais laiks. Dienas ir īsākas, bet naktis garākas. Ziema parasti seko rudens un priekšā ir pavasara, taču tās precīzs sākums var atšķirties pēc astronomiskās vai meteoroloģiskās definīcijas. Astronomiskā ziema sākas ziemas saulgriežos, bet meteoroloģiskā ziema bieži tiek uzskatīta par trīs mēnešu periodu, piemēram, decembris–februāris Ziemeļu puslodē.
Fakti un laika apstākļi
Ziema sākas ziemas saulgriežos. Ziemeļu puslodē ziemas saulgrieži parasti ir 21. vai 22. decembrī. Dienvidu puslodē ziemas saulgrieži parasti ir 21. vai 22. jūnijā. Atkarībā no ģeogrāfiskā platuma un klimata ziema var būt viegla un mitra vai ļoti auksta ar ilgstošu sniega segu un sasalumu.
Raksturīgie ziemas laika elementi ir zemas gaisa temperatūras, sniegs vai sala lietus, sasalums un auksts vējš. Polārajās zonās ziemā var būt ļoti ilga nakts — polārā nakts — kad saule vispār nepaceļas virs horizonta. Pretēji tam tropiskajos rajonos ziemas nav izteikta gada aukstuma perioda, bet mēdz mainīties mitruma vai sausuma režīmi.
Daba un dzīvnieki
Daļa dzīvnieku ziemā pārziemo. Daži sugas dodas ziemas miegā (hibernācija), citas migrē uz siltākām vietām, bet daļa pielāgojas ar biežāku barības meklēšanu vai biezāku kažoku. Mērenā klimatā lapu kokiem nav lapu lapu, kamēr skujkoki saglabā adatas (skieģus), nodrošinot zaļumu arī ziemā. Ziemā mainās arī augu dzīves cikli — daudzām sugām augšana apstājas vai ievērojami samazinās.
Cilvēki, dzīve un tradīcijas
Cilvēki ziemā valkā siltu apģērbu, lieto apkuri mājās un pielāgo ikdienas darbības īsāku dienasgaismu dēļ. Īpaši aukstos reģionos nepieciešama droša apkure, siltināšana un piemērota autotransporta aprīkošana. Cilvēki izmanto krājumus vai ēd ziemā glabātu pārtiku, savukārt dārzkopība un lauksaimniecība pāriet uz ziemciešu vai siltumnīcu risinājumiem.
- Daudzās vietās ziemā ir sniegs, un daži cilvēki izmanto ragavas vai slēpes ziemas sportam un transportam.
- Ziemas izklaides ietver slēpošanu, slidošanu, sniega veidošanu, ragaviņas un ledus makšķerēšanu.
- Daudzās valstīs ziemas svētki ir Ziemassvētki un Jaunais gads, kas bieži ietver tradicionālas maltītes, tirgus, gaismu ierīkošanu un ģimenes sanākšanas.
Nosaukuma izcelsme un kultūras nozīme
Nosaukums cēlies no sena ģermāņu vārda, kas nozīmē "ūdens laiks" un attiecas uz ziemas lietus un sniega periodu vidējos un augstos platuma grādos. Dažādās kultūrās ziema saistās gan ar izdzīvošanu un fiziskām grūtībām, gan ar svētkiem, atpūtu un mājīgumu — laiku, kad pievēršas iekšējām aktivitātēm, amatniecībai un kopienu tradīcijām.
Riski un mūsdienu izaicinājumi
- Ceļu un satiksmes traucējumi: sniegs un sals var apgrūtināt satiksmi un palielināt negadījumu risku.
- Veselības riski: hipotermija, aukstuma izraisītas traumas un sezonālā depresija (SAD) ir biežākas ziemā.
- Dabas riski: sniega un ledus masas nogruvumi kalnos (lavīnas), plīsumi ūdensvada sistēmās un kokmateriālu bojājumi spēcīga sala laikā.
- Ilgtspējība un klimata pārmaiņas: globālās sasilšanas dēļ ziemas raksturs mainās — sniega sezona īsāka, nokrišņu raksturs variē, pieaug ekstrēmu notikumu iespējamība.
Kopumā ziema ir gan laikapstākļu posms, kas prasa cilvēkiem un dabai īpašas pielāgošanās prasmes, gan kultūrvēsturisks laiks ar plašu tradīciju un svētku klāstu. Tā joprojām ietekmē ikdienu, ekonomiku un dabu visā pasaulē, taču vietējie apstākļi un ietekme var ievērojami atšķirties atkarībā no ģeogrāfijas.
