Saulgrieži ir astronomisks notikums, kas notiek divas reizes gadā, kad Saule šķietami sasniedz augstāko vai zemāko punktu debesīs attiecīgi pret Zemi. Tie izraujas no Zemes ass slīpuma un orbītas attāluma no Saules: brīdī, kad Zemes ass ir visvairāk vērsta pret vai prom no Saules, Saule sasniedz maksimālo declināciju (dienvidu vai ziemeļu), un dienas garums konkrētā vietā sasniedz gada maksimumu vai minimumu. Saulgriežu diena ir vai nu vietai raksturīgā "gada garākā diena", vai "gada īsākā diena", jo laiks starp saullēktu un saulrietu šajā dienā ir attiecīgi maksimāls vai minimāls. Nosaukums ir atvasināts no latīņu valodas vārdiem sol ("saule") un sistere ("stāvēt nekustīgi"), jo Saulgriežu laikā Saule šķietami "apstājas" — Saules ceļa sezonālā kustība apstājas un tad maina virzienu.

Astronomiskā definīcija un cēloņi

Saulgrieži notiek sakarā ar Zemes ass slīpumu pret orbitālo plakni (ekliptiku). Šis slīpums, saukts par obliquitāti, pašlaik ir aptuveni 23,44°. Kad Saules declinācija sasniedz +23,44° vai −23,44°, ir solstices (saulgrieži). Astronomiski tos definē arī kā brīdi, kad Saules ekliptiskā garuma leņķiska pozīcija attiecībā pret pavasara ekvinokciju sasniedz 90° (jūnija saulgrieži) vai 270° (decembra saulgrieži).

Kad tie notiek

Parasti saulgrieži iestājas ap:

  • jūnija saulgrieži — ap 20. vai 21. jūniju (ziemeļu puslodē tā ir vasaras saulgriežu diena, dienas garākais brīdis);
  • decembra saulgrieži — ap 21. vai 22. decembri (ziemeļu puslodē tā ir ziemas saulgriežu diena, dienas īsākais brīdis).

Precīzs datums un laiks mainās katru gadu sakarā ar mūsu kalendāra sistēmu un šķēršļiem, piemēram, garuma korekcijām (leap seconds nav tieši saistīti, bet laika skaitīšanas nianses ietekmē precīzu momentu). Tāpat Zemes precesijas un obliquitātes lēna izmaiņa gadsimtu laikā pakāpeniski maina saulgriežu pozīciju debesīs.

Sekas ģeogrāfiski

Sausgriežu ietekme uz dienas garumu un Saules augstumu debesīs atkarīga no platuma grādiem:

  • Pie otrā tropika (Tropikā — Raka/Kaprikorns) Saule vienā no saulgriežu dienām var atrasties tieši virs galvas (zenītā) pulksten 12:00 pēc vietējā laika.
  • Pie polārā loka sāk parādīties vai beigties polārā diena (midnight sun) un polārā nakts. Piemēram, ziemeļu polārajā lokā jūnija saulgriežu laikā var būt nepārtraukta diena, kamēr decembrī — nepārtraukta tumsa.
  • Tuvojoties ekvatoram, dienas garuma svārstības starp saulgriežiem un ekvinokcijām ir mazāk izteiktas; sezonas izmaiņas vairāk izpaužas vietējo lietavu un lietus sezonās.

Kultūras un praktiskā nozīme

Saulgrieži kopā ar ekvinokcijām tradicionāli iezīmē gada ritmu un gadalaikus. Dažādās kultūrās tie iezīmē vasaras un ziemas sākumu vai vidu, un tiem ir liela kultūras, reliģiska un lauksaimnieciska nozīme. Piemēri:

  • Latvijā un citviet Ziemeļeiropā saistīts ar Jāņiem (midsummer) — ugunskuriem, dziesmām, ziedu vainagiem un tradicionālām rotaļām;
  • Rietumu kristīgajā tradīcijā jūnija vidus sakrīt ar Svētā Jāņa dienu (St. John's Day), kam ir saules un uguns rituālu elementi;
  • Sinonīmas vai analoģiskas svinības visā pasaulē: Inku Inti Raymi, ķīniešu Dongzhi (decembra saulgrieži) un dažādu kultūru ražas un atjaunotnes rituāli;
  • Saulgrieži tiek izmantoti arī lauksaimniecībā, kā orientieri sējas, ražas novākšanas un ganību plānošanai.

Praktiski novērojumi un kā noteikt saulgriežus

Vienkārši novērojumi, ko var veikt mājas apstākļos:

  • sekojiet saullēktam un saulrietam — salīdziniet laika starpību vairākās dienās, lai pamanītu, kad tā vairs nemainās vai sāk mainīties pretējā virzienā;
  • vērojiet ēnu garumu plkst. pusdienlaikā — īsākā ēna gada laikā sakrīt ap vietējo vasaras saulgriežu periodu;
  • izmantojiet tiešsaistes astronomiskos kalendārus vai planetārija programmas, kur tiek rādīts precīzs solstices brīdis pēc UTC un jūsu laika joslas.

Laika gaitā mainīgās īpašības

Saulgriežu precīzie datumi un Saules maksimuma declinācija nedaudz mainās ilgākā laika periodā sakarā ar Zemes ass precesiju (aptuveni 26 000 gadu cikls) un obliquitātes svārstībām. Tas nozīmē, ka ļoti ilgos laika mērogos tropiku nosaukumi un saulgriežu vietas debesīs pakāpeniski mainās.

Saulgrieži ģeogrāfiski, astronomiski un kultūras ziņā ir būtisks gada posms — tie ietekmē dienas garumu, klimatu, cilvēku tradīcijas un kalendārus, un, lai gan astronomiskā definīcija ir precīza, cilvēku svinības un interpretācijas ir ļoti daudzveidīgas.