Ziemas saulgrieži
Ziemas saulgrieži ir laiks, kad Saule atrodas vislielākajā attālumā no Vēža tropika. Pēc tam saule virzīsies atpakaļ ekvatora virzienā.
Zeme griežas ap Sauli. Saules gaisma sasniedz Zemi leņķī. Katru gada dienu noteiktā platuma grādos Saule būs perpendikulāra. Pavasara sākumā un rudens sākumā tā šķērso ekvatoru. Jūnija saulgriežos tā atrodas virs Vēža tropika, 23,5 grādos uz ziemeļiem. Ziemeļu puslodē šī ir gada garākā diena, kurai ir īsākā nakts, un to sauc par vasaras saulgriežiem. Dienvidu puslodē šī ir gada īsākā diena, kurai ir visgarākā nakts, un to sauc par Ziemas saulgriežiem. Decembra saulgriežos tā atrodas virs Kozorona tropika, 23,5 grādos uz dienvidiem. Dienvidu puslodē šī ir gada garākā diena, kurai ir visīsākā nakts, un to sauc par vasaras saulgriežiem. Ziemeļu puslodē šī ir gada īsākā diena, kurai ir visgarākā nakts, un to sauc par Ziemas saulgriežiem.
Ziemas saulgrieži ziemeļu puslodē iestājas ap 21. decembri. Tas nozīmē, ka saule atrodas dienvidu tropikā. Dienvidu puslodē ziemas saulgrieži ir ap 21. jūniju. Tas nozīmē, ka saule atrodas ziemeļu tropikā.
Vārds saulgrieži ir cēlies no latīņu valodas Sol (saule) un sistere (nekustēties), ziemas saulgrieži nozīmē Saules apstāšanos ziemā.
Zeme sliecas un pārvietojas eliptiski ap Sauli. Tāpēc punkts, no kura spīd saule, pārvietojas starp āža un āža tropu.
Ziemas saulgrieži tiek svinēti ap 21. decembri kopš 1582. gada, kad pāvests Gregors XIII ieviesa Gregora kalendāru.
Šajā attēlā parādīts Zemes apgaismojums ziemas saulgriežu laikā ziemeļu puslodē.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir ziemas saulgrieži?
A: Ziemas saulgrieži ir laiks, kad saule atrodas vislielākajā attālumā no Raka tropika. Tā ir arī gada īsākā diena ziemeļu puslodē, kurā ir garākā nakts, un to sauc par ziemas saulgriežiem.
J: Kad tas notiek?
A: Ziemeļu puslodē tas iestājas ap 21. decembri, bet dienvidu puslodē - ap 21. jūniju.
J: Kur katrā gada dienā nonāk saules gaisma?
A: Katrā gada dienā saules gaisma sasniedz kādu leņķi, kas ir perpendikulārs attiecīgajam platuma grādam. Pavasara un rudens sākumā tā šķērso ekvatoru, bet jūnija saulgriežos tā šķērso Vēža tropikusu 23,5 grādos uz ziemeļiem un decembra saulgriežos tā šķērso Kozorona tropikusu 23,5 grādos uz dienvidiem.
J: Ko nozīmē "saulgrieži"?
A: Vārds "saulgrieži" ir atvasināts no latīņu valodas vārdiem "Sol", kas nozīmē saule, un "sistere", kas nozīmē nekustēties, tāpēc ziemas saulgrieži nozīmē Saules apstāšanos ziemā.
J: Kā Zeme griežas ap Sauli?
Atbilde: Zeme ap Sauli griežas eliptiski, un punkts, no kura spīd Saule, pārvietojas starp āža un vēža tropu.
J: Kad tika ieviests Gregora kalendārs?
A: Gregora kalendāru 1582. gadā ieviesa pāvests Gregors XIII.
J: Kāpēc tiek svinēti ziemas saulgrieži?
A:Ziemas saulgriežus svin kopš 1582. gada, kad tika ieviests Gregora kalendārs, jo Ziemeļu puslodē tas iezīmē garāko nakti un īsāko dienu, bet Dienvidu puslodē - garāko dienu un īsāko nakti.
