Ziemas saulgrieži: definīcija, datumi un nozīme abām puslodēm
Ziemas saulgrieži: definīcija, precīzi datumi un nozīme abām puslodēm — uzzini, kā mainās dienas garums, astronomija un tradīcijas apkārt pasaulē.
Ziemas saulgrieži ir astronomisks notikums — brīdis, kad Saule sasniedz savu visdienvidu (vai visziemeļu) kulmināciju debess ekvatoriālo koordinātu sistēmā, proti, tās deklinācija sasniedz ārējo robežu apmēram ±23,44°. Ziemeļu puslodē tas parasti iestājas ap 21. decembri un nozīmē gada īsāko dienu un visgarāko nakti; Dienvidu puslodē tajā pašā brīdī ir gada garākā diena un visīsākā nakts.
Astronomiskā būtība
Zeme griežas ap Sauli, bet tās ass ir noliektā attiecībā pret orbītas plakni. Saules stari krīt uz Zemi dažādos leņķos atkarībā no gada laika: jebkurā gada dienā noteiktos platuma grādos Saules gaisma var krist tuvu perpendikulāri (t.i., virzienā, kas ir visvairāk taisns attiecībā pret vietējo horizontu). Pavasara un rudens ekvinokcijos Saule šķērso debess ekvatoru, bet saulgriežos tā atrodas pār vienu no tropikiem: apmēram jūnijā virs Vēža tropika, 23,5° uz ziemeļiem, un apmēram decembrī — virs Kozorona tropika, 23,5° uz dienvidiem. Šie punkti nosaka to, kurā puslodē ir vasara vai ziema.
Datumi un variācijas
Ziemas saulgrieži Ziemeļu puslodē parasti iestājas ap 21. decembri (dažkārt 20. vai 22.–23. decembrī atkarībā no gada un laika joslas). Dienvidu puslodē ziemas saulgrieži notiek ap 21. jūniju. Saules fokusēšanās uz noteiktu tropiku ir saistīta ar Zemes asiļķēli (tiltu) — šī ass ir noliektā, un Zeme pārvietojas eliptiski ap Sauli, tāpēc Saules redzamā pozīcija mainās gada laikā.
Saulgriežu precīzs laiks (stunda un minūte) mainās katru gadu. Vairums kalendāru un astronomisko aprēķinu norāda precīzu brīdi, kad Saule sasniedz savu minimālo vai maksimālo deklināciju. Tāpat novērojams, ka Saules iznākšanas un rietēšanas laiki un dienasgaismas ilgums vietēji variē atkarībā no platuma — tuvāk pie poliem starpība starp garāko un īsāko dienu ir izteikti liela, pie ekvatora gandrīz nav sezonālas dienasgaismas ilguma atšķirības.
Ietekme uz dabu un cilvēkiem
- Ziemas saulgrieži simbolizē pāreju pret garāku dienas garumu Ziemeļu puslodē (pēc saulgriežiem dienas sāks kļūt garākas), kas ietekmē augu fenoloģiju, dzīvnieku ritmus un cilvēku ikdienu.
- Daudzās kultūrās šis laiks ir saistīts ar rituāliem, svinībām un laika skaitīšanas norisēm — no senām saulgriežu svinībām līdz mūsdienu svētkiem, kas bieži tiek saistīti ar gaismas atgriešanos.
- Polārajās zonās saulgrieži iezīmē ilgstošu polārā diennakts vai nakts stāvokli (polārā diena vai nakts), kas būtiski ietekmē klimatu un dzīves apstākļus.
Nosaukums un vēsture
Vārds saulgrieži ir cēlies no latīņu valodas Sol (saule) un sistere (nekustēties) — metafora par Saules redzamo "apstāšanos" debesīs pie tās ekstrēmās deklinācijas. Cilvēki saulgriežus novērojuši un svinējuši jau tūkstošiem gadu dažādās formās; tomēr datumu skaitīšanu un kalendāru pielāgošanu saistībā ar saulgriežiem laikā modernajā izpratnē precizēja kalendāru reformas.
Ziemas saulgrieži tiek svinēti ap 21. decembri kopš 1582. gada, kad pāvests Gregors XIII ieviesa Gregora kalendāru — šī reforma pielāgoja kalendāru, lai ilgtermiņā sakristu ar Saules gada ciklu. Taču jāpiebilst, ka saulgriežu astronomiskā nozīmība un daudzas saistītās kultūras tradīcijas pastāvēja jau daudz agrāk.
Īsi atgādinājumi
- Ziemas saulgrieži Ziemeļu puslodē — ap 21. decembri: īsākā diena, visgarākā nakts.
- Ziemas saulgrieži Dienvidu puslodē — ap 21. jūniju: īsākā diena Dienvidu puslodē (bet Ziemeļu puslodē tajā laikā ir vasaras saulgrieži).
- Saulgriežu precīzs laiks katru gadu tiek noteikts astronomiski, un datums var nedaudz svārstīties.
Šajā attēlā parādīts Zemes apgaismojums ziemas saulgriežu laikā ziemeļu puslodē.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir ziemas saulgrieži?
A: Ziemas saulgrieži ir laiks, kad saule atrodas vislielākajā attālumā no Raka tropika. Tā ir arī gada īsākā diena ziemeļu puslodē, kurā ir garākā nakts, un to sauc par ziemas saulgriežiem.
J: Kad tas notiek?
A: Ziemeļu puslodē tas iestājas ap 21. decembri, bet dienvidu puslodē - ap 21. jūniju.
J: Kur katrā gada dienā nonāk saules gaisma?
A: Katrā gada dienā saules gaisma sasniedz kādu leņķi, kas ir perpendikulārs attiecīgajam platuma grādam. Pavasara un rudens sākumā tā šķērso ekvatoru, bet jūnija saulgriežos tā šķērso Vēža tropikusu 23,5 grādos uz ziemeļiem un decembra saulgriežos tā šķērso Kozorona tropikusu 23,5 grādos uz dienvidiem.
J: Ko nozīmē "saulgrieži"?
A: Vārds "saulgrieži" ir atvasināts no latīņu valodas vārdiem "Sol", kas nozīmē saule, un "sistere", kas nozīmē nekustēties, tāpēc ziemas saulgrieži nozīmē Saules apstāšanos ziemā.
J: Kā Zeme griežas ap Sauli?
Atbilde: Zeme ap Sauli griežas eliptiski, un punkts, no kura spīd Saule, pārvietojas starp āža un vēža tropu.
J: Kad tika ieviests Gregora kalendārs?
A: Gregora kalendāru 1582. gadā ieviesa pāvests Gregors XIII.
J: Kāpēc tiek svinēti ziemas saulgrieži?
A:Ziemas saulgriežus svin kopš 1582. gada, kad tika ieviests Gregora kalendārs, jo Ziemeļu puslodē tas iezīmē garāko nakti un īsāko dienu, bet Dienvidu puslodē - garāko dienu un īsāko nakti.
Meklēt