Gadalaiks
Sezona ir gada daļa. Lielākajā daļā Zemes ir četri gadalaiki gadā: pavasaris, vasara, rudens (britu angļu valodā) vai rudens (ASV angļu valodā) un ziema.
Dažās teritorijās ir atšķirīgs gadalaiku skaits. Piemēram, Austrālijas tropiskajās daļās (Kvīnslendas ziemeļu daļā, Rietumaustrālijā un Ziemeļu Teritorijā) ir mitrais un sausais gadalaiks. Tie papildina vai aizstāj parastos gadalaiku nosaukumus.
Tropu un subtropu reģionos ir divi gadalaiki: lietus (mitrā jeb musonu) sezona un sausā sezona. Tas ir tāpēc, ka lietus mainās vairāk nekā temperatūra.
Vasara ir siltais gadalaiks, jo dienas ir garākas un saule ir augstu debesīs, tādējādi tiešā veidā apspīdot zemi. Ziema ir auksts gadalaiks, jo dienas ir īsākas un Saule ir zemu debesīs, tādējādi zemi apspīd netieša gaisma. Gan dienas garuma, gan Saules augstuma izmaiņas pusdienlaikā izraisa Zemes griešanās ass slīpums attiecībā pret Zemes ceļa plakni ap Sauli. Jebkurā gadalaikā ziemeļu un dienvidu puslodēs (Zemes puslodēs) ir pretēji gadalaiki.
Četri gadalaiki - pavasaris, vasara, rudens un ziema.
Datumi
Dažādās valstīs gadalaiki sākas un beidzas dažādos datumos. Amerikas Savienotajās Valstīs uzskata, ka gadalaiki sākas saulgriežos un vienādos saulgriežos. Vasaras saulgrieži ir garākā diena gadā, bet ziemas saulgrieži ir īsākā diena. Ekvinokcija ir laiks, kad diena un nakts ir vienāds stundu skaits, pieņemot, ka saule ir gaismas punkts tās centrā. Tā kā civilā rītausma iestājas tad, kad saules mala pirmo reizi parādās virs horizonta, un civilā saulriets iestājas tad, kad mala nolaižas aiz horizonta, tad vairākas dienas pirms vienādiniekiem dienas garums ir 12 stundas. ASV vasara sākas vasaras saulgriežos, ziema - ziemas saulgriežos, pavasaris - pavasara (pavasara) ekvinokcijā un rudens - rudens ekvinokcijā.
Lielbritānijā tradicionāli uzskata, ka gadalaiki sākas aptuveni septiņas nedēļas agrāk: pavasaris sākas Sveču dienā (2. februārī), vasara - Maija dienā (1. maijā), rudens - Lammas (1. augustā), bet ziema - Visu svēto dienā (1. novembrī). Šīs dienas ir tuvu krusta ceturkšņa dienām, kas ir pusceļā starp saulgriežiem un vienādībām. Īru kalendārs ir līdzīgs, bet pavasaris sākas 1. februārī.
Dānijā pavasaris sākas 1. martā, vasara - 1. jūnijā, rudens - 1. septembrī un ziema - 1. decembrī. Austrālijā vasara sākas 1. decembrī, rudens - 1martā, ziema - 1. jūnijā, bet pavasaris - 1. septembrī.
Ķīnas kalendārā un Indijas ziemeļu daļā saulgrieži un ekvinokcijas ir katra gadalaika vidū. Vasara notiek puslodē, kas ir sasvērta pret sauli.
Augstā sezona
Lielākā sezona ir laiks, kad cilvēki ceļo. Sezonas laikā viesnīcas un kūrorti paaugstina cenas, jo pieprasījums ir lielāks nekā ārpus sezonas. Piemēram, ziemas sezona ir slēpošanas sezona, bet vasaras sezona ir pludmales sezona.
Saistītās lapas
- Ziemeļu puslode
- Dienvidu puslode
- Austrumu puslode
- Rietumu puslode
- Equator
- Vēža tropiks
- Kozoroga tropiks
- Polārais loks
- Antarktikas aplis
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir sezona?
A: Sezona ir gada daļa.
J: Cik gadalaiku ir lielākajā daļā Zemes teritoriju?
A: Lielākajā daļā Zemes ir četri gadalaiki gadā: pavasaris, vasara, rudens (britu angļu valodā) vai rudens (ASV angļu valodā) un ziema.
J: Vai dažviet ir atšķirīgs gadalaiku skaits?
A: Jā, dažās vietās ir atšķirīgs gadalaiku skaits. Piemēram, Austrālijas tropiskajās daļās (Kvīnslendas, Rietumaustrālijas un Ziemeļu teritorijas ziemeļu daļā) ir mitrais un sausais gadalaiks, kas papildina vai aizstāj parastos gadalaiku nosaukumus. Tropiskajās un subtropiskajās vietās ir divi gadalaiki - lietus (jeb slapjā jeb musonu) sezona un sausā sezona.
Jautājums: Kas nosaka, ka vasara ir silta?
A: Vasara ir silta, jo dienas ir garākas un Saule ir augstu debesīs, kas tieši apgaismo zemi.
J: Kāpēc ziema ir auksta?
A: Ziema ir auksta, jo dienas ir īsākas un Saule ir zemu debesīs, netieši apspīdot zemi. Gan dienas garuma, gan Saules augstuma izmaiņas pusdienlaikā izraisa Zemes griešanās ass slīpums attiecībā pret Zemes ceļa plakni ap Sauli.
Vai vienā puslodē gadalaiki ir pretēji gadalaikiem citā puslodē?
A: Jā, jebkurā gadalaikā ziemeļu un dienvidu puslodes gadalaiki ir pretēji gadalaikiem.
