Lietus — definīcija, veidošanās, veidi un ietekme uz vidi

Lietus ir nokrišņu veids. Nokrišņi ir jebkāda veida ūdens, kas krīt no mākoņiem debesīs, piemēram, lietus, krusa, sniega un sniega sanesumi. To mēra ar lietus mērītāju. Lietus ir daļa no ūdens cikla.

Kā veidojas lietus?

Maksimālai izpratnei par lietu ir svarīgi saprast tā rašanās procesu. Saules siltums iztvaiko ūdeni no jūrām, upēm, ezeriem un augsnes; iztvaikošie tvaiki paceļas un atdziest, kondensējoties uz smalkām daļiņām — kondensācijas kodoliem (putekļiem, sālsskābēm, dūmiem u. c.). Kad gaisā esošās lāsītes kļūst pietiekami lielas, tās sāk krist kā lietus. Šajā procesā var darboties dažādi mehānismi:

• Koalescence: siltos mākonos sīkās lāsītes saplūst vienā lielākā lāsē;
• Bergerona process: aukstos mākonos ledus kristāli aug, apēdot ūdens pārsātinājumu, un pēc tam kausējas, nonākot siltākā gaisā kā lietus;
• Aerosolu loma: mākoņi bieži absorbē dūmus un citas daļiņas, kas darbojas kā kondensācijas kodoli, tādēļ antropogēnās emisijas ietekmē nokrišņu veidošanos un īpašības.

Mākoņi bieži absorbē dūmus, lai radītu lietus, ko šā procesa dēļ mēdz dēvēt par "dabas veļu". Papildus piesārņotājiem kondensācijas kodolu funkciju var pildīt arī putekļi, pelni, jūras sāls un citi daļiņu veidi.

Lietus veidi

• Smidzinošs lietus (smidzināšana): ļoti sīkas, lēni krītošas lāses, kas ilgstoši mitrina virsmas;
• Lietusgāze: pēkšņa spēcīga lietusgāze, kas parasti saistīta ar konvektīviem mākoņiem un var būt ļoti intensīva īsā laika posmā;
• Frontalais lietus: rodas, kad sastopas siltas un aukstas masas, bieži ilgstošs un plašs nokrišņu joslas veidā;
• Orografiskais lietus: izveidojas, kad mitrs gaiss spiests celties pāri kalniem — nogāzēs var būt daudz nokrišņu;
• Monzonveida un ciklonālais lietus: sezonāli intensīvi nokrišņi tropiskajās un subtropiskajās zonās;
• Sārmainais/Skābais lietus: lietus, kurā izšķīdušas piesārņojošas gāzes (SO2, NOx), var bojāt augus, ēkas un ūdens kvalitāti.

Dažās vietās bieži līst. Tas veido lietus mežus. Citviet lietus ir maz. Tas veido tuksnešus. Nokrišņu sadalījumu ietekmē ģeogrāfiskā atrašanās vieta, tuvums okeānam, augstums virs jūras līmeņa, vēju cirkulācija un klimata raksturojumi.

Ietekme uz vidi un cilvēkiem

• Ekosistēmas un lauksaimniecība: lietus nodrošina dzeramo ūdeni un mitrumu augiem; gan pārmērīgs, gan nepietiekams lietus var kaitēt ražai.
• Ūdens resursi: nokrišņi papildina upes, ezerus un pazemes ūdeņus, bet to sadalījums ir svarīgs ūdens pieejamības plānošanā.
• Erozijas un augsnes degradācija: intensīvs lietus var skalo augsni, samazinot lauksaimnieciskās zemes ražīgumu.
• Plūdi un zemes nogruvumi: spēcīgs ilgstošs lietus var izraisīt straujus plūdus ielejās. Spēcīgs ilgstošs lietus var izraisīt plūdus, kas sagrauj mājas un noslīcina cilvēkus. Var notikt arī zemes nogruvumi.
• Urbanizācija un notekūdeņi: pilsētās lietus ūdens ātri nonāk kanalizācijā, var radīt applūšanu un piesārņoto kanalizācijas ūdeņu noslodzi.
• Piesārņojuma mazgāšana: lietus palīdz nomazgāt gaisu, bet tas arī var izskalot piesārņotājus uz augsni un virszemes ūdeņiem (ieskaitot skābo lietu sekas).
• Veselība: ilgstoša mitruma pastāvēšana veicina pelējuma veidošanos ēkās un var pasliktināt elpceļu slimību gaitu; plūdi var izraisīt sanitāras krīzes.

Mērījumi un prognozēšana

Lietus daudzumu mēra ar lietus mērītāju (pluviometru), bet plašāka informācija iegūstama ar meteoroloģisko radaru un satelītiem, kas ļauj noteikt nokrišņu intensitāti un izplatību. Modeļi un novērojumi palīdz laicīgi brīdināt par plūdiem un spēcīgām lietusgāzēm.

Pārvaldība un pielāgošanās

• Plūdu novēršanai un ūdens kontrolei izmanto dambjus, aizsprostus, brīvi pieejamas uzglabāšanas tvertnes un ilgtspējīgu kanalizāciju;
• Mežu atjaunošana, aizsargjoslu ierīkošana augšup upēm un zemes pārvaldes prakses samazina eroziju un pārplūdes risku;
• Prognožu uzlabošana, agrīna brīdināšana un civilās aizsardzības plāni samazina cilvēku zaudējumus no plūdiem un negadījumiem;
• Ilgtspējīga lauksaimniecība un urbanizācijas plānošana palīdz pielāgoties mainīgiem nokrišņu modeļiem.

Kopsavilkumā, lietus ir būtisks dabiskajam ūdens ciklam un dzīvības uzturēšanai uz zemes, taču tā sadalījums un intensitāte nosaka, vai tā ietekme būs pozitīva vai potenciāli bīstama. Izpratne par lietus rašanos, veidiem un sekām palīdz labāk sagatavoties un pārvaldīt tā radītās sekas.

Frontālais lietus/ciklonālais lietus

Frontālais lietus rodas, kad vēsāks gaiss un siltāks, mitrs gaiss saskaras laikapstākļu frontē. Mazāk blīvais siltais gaiss paceļas un kondensējas, veidojot mākoņus. Šie mākoņi aug un galu galā rada lietu. Dažās mērenā klimata ziemeļu zonas vietās aukstā gaisa fronte parasti nāk no ziemeļrietumiem, bet siltā gaisa fronte nāk no dienvidrietumiem.

Aukstās frontes diagramma, kas izraisa lietus

Meklēt pēc burta