Plūdi ir ūdens pārplūšana uz parasti sausas zemes. Visbiežāk tas notiek upes pārplūšanas, aizsprosta pārrāvuma, sniega kušanas vai spēcīgu lietusgāžu dēļ. Retāk notiek cunami, vētras uzplūdi vai piekrastes plūdi.

Nāvējošākie plūdi bija 1931. gadā Ķīnā, un tajos gāja bojā no 2 000 000 līdz 4 000 000 cilvēku. Keralas plūdi Indijā bija vēl vieni plūdi, kas iznīcināja cilvēku mājas.

Plūdu laikā cilvēki cenšas ātri pārvietot sevi un savas dārgākās mantas uz augstākām vietām. Procesu, kura laikā tiek pamestas mājas, meklējot drošu vietu, sauc par plūdu evakuāciju.

Cēloņi un veidi

  • Ilgstošas vai intensīvas lietusgāzes — pārāk daudz nokrišņu īsā laikā var pārslogot upes, kanalizāciju un augsni.
  • Upju pārplūšana (rīvērieni) — ledus vai dubļu aizsprostojumi, pēkšņas ūdens plūsmas palielināšanās.
  • Sniga kušana — ātra sniega kusšana, īpaši kopā ar lietu, var radīt lielu ūdens pieplūdumu.
  • Aizsprostu vai dambju pārrāvumi — struktūru bojājumi var izraisīt strauju ūdens izlijušanu uz apdzīvotām vietām.
  • Jūras vētras un viļņu pārplūdi — vētras un cikloni var izraisīt piekrastes plūdus un vētru uzplūdus.
  • Cunami — zemūdens zemestrīču vai zemes noslīde var radīt milzīgus viļņus, kas plūst pār krastiem.
  • Urbanizācija — piesātinātas vai neefektīvas kanalizācijas sistēmas un betona segumi samazina ūdens iesūcināšanos, palielinot virsmas noteci.

Sekas

  • Cilvēku dzīvības zudums — plūdi var būt nāvējoši, īpaši strauji attīstoties (flash floods).
  • Īpašumu un infrastruktūras bojājumi — mājas, ceļi, tilti, elektropārvades līnijas un ūdensapgādes sistēmas var tikt nopietni bojātas.
  • Vides piesārņojums — saceltie ūdeņi var izplatīt ķīmiskas vielas, notekūdeņus un bioloģiskus piesārņotājus.
  • Saslimšanas risks — stāvošs ūdens veicina slimību izplatību (piem., caurejas slimības), ja nav droša dzeramā ūdens pieejamība.
  • Ekonomiskās sekas — lauksaimniecības zaudējumi, uzņēmumu darbības traucējumi, ilgtermiņa atjaunošanas izmaksas.
  • Sociālas sekas — bēgļu un pārvietoto personu skaita pieaugums, psiholoģiskas traumas.

Novēršana un mazināšana

  • Izstrādāt un uzturēt efektīvas kanalizācijas un drenažas sistēmas pilsētās.
  • Ievērot zonēšanas noteikumus — neapbūvēt dabiskās plūdu zonas un uzturēt buferjoslas pie upēm un piekrastes.
  • Atjaunot mitrājus un plūstošās zonas, kas darbojas kā dabiskas notekas un ūdens uzkrājumi.
  • Veidot aizsargvaļņus, dambjus, notekūdeņu tvertnes un rezervuārus, kur nepieciešams.
  • Ieguldīt agrīno brīdinājumu sistēmās un meteoroloģiskajās prognozēs.
  • Veicināt sabiedrības izglītošanu par plūdu riskiem un drošības pasākumiem.

Kā rīkoties plūdu draudu vai plūda laikā

  • Sekojiet oficiālajiem brīdinājumiem — radio, televīzija, viedierīces un glābšanas dienesti sniedz aktuālu informāciju.
  • Evakuējieties laikus — ja tiek izsludināta evakuācija, rīkojieties nekavējoties un sekojiet norādēm.
  • Nelieciet dzīvību apdraudē — neizbrauciet ar automašīnu cauri plūstošiem ūdeņiem, jo pietiek pat 30–60 cm dziļš ūdens, lai nobīdītu vieglo automašīnu.
  • Izslēdziet elektrību un gāzi, ja tas ir droši izdarāms.
  • Paņemiet līdzi svarīgākos dokumentus, medikamentus, ūdeni un pārtiku vismaz uz dažām dienām.
  • Pēc plūda nodrošiniet drošu dzeramo ūdeni un izvairieties no kontakta ar piesārņotu ūdeni.

Palīdzība un atjaunošana

Pēc plūdiem nepieciešama koordinēta palīdzība: meklēšanas un glābšanas operācijas, pagaidu patversmes, medicīniskā palīdzība, sanitārie un ūdens attīrīšanas risinājumi, kā arī atbalsts atjaunošanas un rekonstruēšanas darbos. Ilgtermiņā svarīga ir arī klimata pielāgošanās — piemēram, papildu investīcijas infrastruktūrā un dabisko aizsardzības joslu atjaunošana.

Plūdi ir dabas un cilvēka darbības kopprodukts, tāpēc visefektīvāk tos mazināt var apvienojot tehniskos risinājumus, vides atjaunošanu un sabiedrības izglītošanu.