Plūdi — definīcija, cēloņi un sekas
Plūdi — definīcija, cēloņi un sekas: uzzini plūdu veidus, riskus, vēsturiskos notikumus un drošas evakuācijas padomus, lai aizsargātu dzīvību un īpašumu.
Plūdi ir ūdens pārplūšana uz parasti sausas zemes. Visbiežāk tas notiek upes pārplūšanas, aizsprosta pārrāvuma, sniega kušanas vai spēcīgu lietusgāžu dēļ. Retāk notiek cunami, vētras uzplūdi vai piekrastes plūdi.
Nāvējošākie plūdi bija 1931. gadā Ķīnā, un tajos gāja bojā no 2 000 000 līdz 4 000 000 cilvēku. Keralas plūdi Indijā bija vēl vieni plūdi, kas iznīcināja cilvēku mājas.
Plūdu laikā cilvēki cenšas ātri pārvietot sevi un savas dārgākās mantas uz augstākām vietām. Procesu, kura laikā tiek pamestas mājas, meklējot drošu vietu, sauc par plūdu evakuāciju.
Cēloņi un veidi
- Ilgstošas vai intensīvas lietusgāzes — pārāk daudz nokrišņu īsā laikā var pārslogot upes, kanalizāciju un augsni.
- Upju pārplūšana (rīvērieni) — ledus vai dubļu aizsprostojumi, pēkšņas ūdens plūsmas palielināšanās.
- Sniga kušana — ātra sniega kusšana, īpaši kopā ar lietu, var radīt lielu ūdens pieplūdumu.
- Aizsprostu vai dambju pārrāvumi — struktūru bojājumi var izraisīt strauju ūdens izlijušanu uz apdzīvotām vietām.
- Jūras vētras un viļņu pārplūdi — vētras un cikloni var izraisīt piekrastes plūdus un vētru uzplūdus.
- Cunami — zemūdens zemestrīču vai zemes noslīde var radīt milzīgus viļņus, kas plūst pār krastiem.
- Urbanizācija — piesātinātas vai neefektīvas kanalizācijas sistēmas un betona segumi samazina ūdens iesūcināšanos, palielinot virsmas noteci.
Sekas
- Cilvēku dzīvības zudums — plūdi var būt nāvējoši, īpaši strauji attīstoties (flash floods).
- Īpašumu un infrastruktūras bojājumi — mājas, ceļi, tilti, elektropārvades līnijas un ūdensapgādes sistēmas var tikt nopietni bojātas.
- Vides piesārņojums — saceltie ūdeņi var izplatīt ķīmiskas vielas, notekūdeņus un bioloģiskus piesārņotājus.
- Saslimšanas risks — stāvošs ūdens veicina slimību izplatību (piem., caurejas slimības), ja nav droša dzeramā ūdens pieejamība.
- Ekonomiskās sekas — lauksaimniecības zaudējumi, uzņēmumu darbības traucējumi, ilgtermiņa atjaunošanas izmaksas.
- Sociālas sekas — bēgļu un pārvietoto personu skaita pieaugums, psiholoģiskas traumas.
Novēršana un mazināšana
- Izstrādāt un uzturēt efektīvas kanalizācijas un drenažas sistēmas pilsētās.
- Ievērot zonēšanas noteikumus — neapbūvēt dabiskās plūdu zonas un uzturēt buferjoslas pie upēm un piekrastes.
- Atjaunot mitrājus un plūstošās zonas, kas darbojas kā dabiskas notekas un ūdens uzkrājumi.
- Veidot aizsargvaļņus, dambjus, notekūdeņu tvertnes un rezervuārus, kur nepieciešams.
- Ieguldīt agrīno brīdinājumu sistēmās un meteoroloģiskajās prognozēs.
- Veicināt sabiedrības izglītošanu par plūdu riskiem un drošības pasākumiem.
Kā rīkoties plūdu draudu vai plūda laikā
- Sekojiet oficiālajiem brīdinājumiem — radio, televīzija, viedierīces un glābšanas dienesti sniedz aktuālu informāciju.
- Evakuējieties laikus — ja tiek izsludināta evakuācija, rīkojieties nekavējoties un sekojiet norādēm.
- Nelieciet dzīvību apdraudē — neizbrauciet ar automašīnu cauri plūstošiem ūdeņiem, jo pietiek pat 30–60 cm dziļš ūdens, lai nobīdītu vieglo automašīnu.
- Izslēdziet elektrību un gāzi, ja tas ir droši izdarāms.
- Paņemiet līdzi svarīgākos dokumentus, medikamentus, ūdeni un pārtiku vismaz uz dažām dienām.
- Pēc plūda nodrošiniet drošu dzeramo ūdeni un izvairieties no kontakta ar piesārņotu ūdeni.
Palīdzība un atjaunošana
Pēc plūdiem nepieciešama koordinēta palīdzība: meklēšanas un glābšanas operācijas, pagaidu patversmes, medicīniskā palīdzība, sanitārie un ūdens attīrīšanas risinājumi, kā arī atbalsts atjaunošanas un rekonstruēšanas darbos. Ilgtermiņā svarīga ir arī klimata pielāgošanās — piemēram, papildu investīcijas infrastruktūrā un dabisko aizsardzības joslu atjaunošana.
Plūdi ir dabas un cilvēka darbības kopprodukts, tāpēc visefektīvāk tos mazināt var apvienojot tehniskos risinājumus, vides atjaunošanu un sabiedrības izglītošanu.
Dzeramā ūdens piesārņojums
Plūdu laikā ir daudz ūdens, kas ieplūst un pārplūst, taču tas lielākoties ir piesārņots un nav drošs dzeršanai. Ja cilvēki dzer šo netīro ūdeni, viņi var saslimt ar tādām slimībām kā vēdertīfs un holēra, hepatīts un citām. Cilvēki var sagatavoties plūdu izdzīvošanai, piepildot daudzus konteinerus ar svaigu un tīru dzeramo ūdeni un uzglabājot citus ārkārtas krājumus, piemēram, medikamentus un pārtiku. Plūdu laikā cilvēki cenšas pārvietoties uz augstākām pusēm, jo plūdu ūdens nesasniegtu augstus apvidus vai vietas, kas atrodas lielākā augstumā. Arī kanalizācija pārplūst un sajaucas ar tīru ūdeni, un cilvēki, kas to dzer, var saslimt.
Vidusjūras reģiona rudens plūdi Alikantē, Spānijā, 1997. gada septembrī
Plūdu cēloņi
Plūdi parasti rodas, kad ūdens daudzums ūdenstilpē, piemēram, ezerā, pārplūst ārpus tās. Dažreiz, ja pārtrūkst aizsprosts, pēkšņi izplūst liels ūdens daudzums. Tā rezultātā daļa ūdens nonāk uz sauszemes un "applūst" teritoriju. Daudzas upes atrodas kanālā starp upes krastiem. Tās applūst, kad upes straumes stiprums liek tai izplūst ārpus krastiem. Tas ir biežāk sastopams līkumos vai meandros. Plūdu radītos postījumus var novērst, dodoties prom no applūstošajām vietām. Tomēr cilvēkiem jau izsenis ir paticis, ka viņu mājas un uzņēmumi atrodas pie ūdeņiem, jo ūdens ir noderīgs lauksaimniecībā, transportā un citos veidos. Plūdus izraisa arī nepareiza kanalizācijas sistēmu apsaimniekošana. Visbiežākais iemesls ir lietusgāzes. Plūdu iemesls ir arī sniega kušana. Cunami un vētras uzplūdi ir retāk sastopami plūdu veidi. Piekrastes plūdi ir vēl viens izplatīts plūdu cēlonis, un tos izraisa zema spiediena sistēmas vai vētras.
Saistītās lapas
- Plūdu kontrole
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir plūdi?
A: Plūdi ir ūdens pārplūšana, ko visbiežāk izraisa upju pārplūšana, dambju pārrāvumi, sniega kušana, spēcīgas lietusgāzes, cunami vai vētras uzplūdi.
J: Kādi ir plūdu cēloņi?
A: Plūdu cēloņi var būt upju pārplūšana, dambju pārrāvumi, sniega kušana, spēcīgas lietusgāzes, cunami vai vētras uzplūdi.
J: Kādi plūdi ir bijuši postošākie plūdi vēsturē?
A: Nāvējošākie plūdi vēsturē bija plūdi Ķīnā 1931. gadā, kuros gāja bojā no 20 00 000 līdz 40 00 000 cilvēku.
J: Kas ir plūdu evakuācija?
A: Plūdu evakuācija ir process, kad plūdu laikā cilvēki pamet mājas, meklējot drošāku vietu.
J: Kādas ir plūdu sekas?
A: Plūdu sekas var būt postošas, tostarp mājokļu iznīcināšana, cilvēku bojāeja un infrastruktūras bojājumi.
J: Kas ir plūdi Keralā?
A: Keralas plūdi bija plūdi Indijā, kas iznīcināja cilvēku mājas un kas notika pēdējos gados.
J: Kāds ir stāsts par lielajiem plūdiem?
A: Stāsts par lielajiem plūdiem ir mīts, kas vēsta par plūdiem, kuri izpostīja pasauli, un ir sastopams dažādās kultūrās un reliģijās.
Meklēt