Dzeramais ūdens: definīcija, kvalitāte un attīrīšanas metodes

Dzeramais ūdens, saukts arī par dzeramo ūdeni, ir ūdens, kas ir nekaitīgs dzeršanai vai pārtikas pagatavošanai. Tas nozīmē, ka ūdens saturu regulē kvalitātes rādītāji — mikrobioloģiskie, ķīmiskie, fiziskie un, ja nepieciešams, radioloģiskie parametri — tā, lai tas neradītu veselības risku.

Dzeramā ūdens kvalitāte un piesārņotāji

Ūdens dabā, piemēram upēs, strautos, ezeros un pazemē, var saturēt organismus un vielas, kas izraisa slimības vai ilgtermiņā kaitē veselībai. Biežāk sastopamie piesārņotāji:

• Bioloģiskie: baktērijas (piem., Escherichia coli), vīrusi un parazīti (piem., Giardia, Cryptosporidium), kas var izraisīt gastroenterītu un citas infekcijas.
• Ķīmiskie: smagie metāli (svins, arseniks, dzīvsudrabs), nitrāti, pesticīdi un citas rūpnieciskas vai lauksaimnieciskas sāpes.
• Fiziskie: suspendētās cietās daļiņas un augsta duļķainība (turbīdums), kas var pasliktināt dezinfekcijas efektivitāti.
• Radioloģiskie: dabiskas radioaktīvās vielas retos gadījumos var būt problēma.

Ūdens var arī saturēt ķīmiskas vielas, kas var izraisīt slimības, ja to koncentrācija ir augsta. Tāpēc svarīga ir regulāra pārbaude un atbilstība standartiem.

Standarti, monitorings un piegāde

Attīstītajās valstīs krāna ūdens parasti atbilst vietējiem vai starptautiskiem dzeramā ūdens kvalitātes standartiem (piem., Pasaules Veselības organizācijas ieteikumi, Eiropas Savienības Direktīvas par dzeramo ūdeni). Vietējās ūdensapgādes bieži veic regulāras analīzes, lai nodrošinātu drošību patērētājiem.

Ūdens tiek izmantots ne tikai dzeršanai, bet arī mazgāšanai, tualetēm un apūdeņošanai. Tomēr dažādi izmantošanas veidi prasa dažādu ūdens kvalitāti — dzeramajam ūdenim jābūt stingrāk kontrolētam nekā ūdenim, ko izmanto apūdeņošanai vai tehniskai lietošanai.

Ūdens attīrīšanas metodes

Parasts ūdensapgādes process ietver vairākus posmus, kas samazina piesārņojumu līmeni un nodrošina drošu dzeramo ūdeni. Kā minēts, "Ūdens attīrīšana" ietver ūdens filtrēšanu caur smilšu slāņiem un pēc tam pievieno ķīmisku vielu, lai iznīcinātu atlikušos organismus — šis ir viens no tradicionālajiem piegājieniem. Papildus tam izmanto arī šādas metodes:

• Kohēģēšana un flokulācija: ķīmiskas vielas (koagulanti) savāc sīkas daļiņas kopā, veido lielākas nogulsnes, kas nosēžas.
• Sedimentācija: nogulsnes nosēžas un no ūdens tiek atdalītas.
• Filtrācija: smilšu filtri, aktivētā ogle absorbē organiskās vielas un smakainās vielas.
• Dezinficēšana: hlorēšana ir plaši izmantota, bet tiek lietoti arī UV staru un ozonēšanas procesi, kas efektīvi iznīcina mikroorganismus bez ķīmisku atlikumu radīšanas.
• Atgriezeniskā osmoze un destilācija: piemērotas, ja nepieciešama augsta pakāpe noņemšanai (piem., sāļuma, smagie metāli).
• Desalinizācija: jūras ūdens pārveidošanai dzērienam izmanto membrānas vai termiskos procesus.

Mājas apstākļos bieži izmanto karstumu (vārīšana), vienkāršus mehāniskos filtrus, aktivētās ogles filtrus vai sadzīves reversās osmozes ierīces. Dezinfekcijas tabletes vai šķidro hlora līdzekļi ir pieejami ārkārtas situācijām.

Pelēkā ūdens un tā izmantošana

Tualetēs vai apūdeņošanai var izmantot pelēko ūdeni (maigi piesārņotu notekūdeņu ūdens no dušām, izlietnēm). Pelēkā ūdens izmantošana apūdeņošanai var būt saistīta ar riskiem, jo tajā var būt baktērijas, ķīmiskas vielas vai citi piesārņotāji. Ja pelēkais ūdens tiek izmantots, ieteicams to attīrīt un nodrošināt atbilstošu drošības līmeni atkarībā no lietojuma (piem., filtrācija un dezinfekcija pirms kontaktā ar ēdamaugiem).

Cik daudz ūdens nepieciešams

Veselībai nepieciešamais dzeramā ūdens daudzums ir atšķirīgs atkarībā no vecuma, svara, fiziskās slodzes, klimata un veselības stāvokļa. Vispārīgi ieteikumi parasti norāda, ka pieaugušiem cilvēkiem dienā nepieciešami aptuveni 2–3 litri šķidruma no visiem avotiem (dzērieni un pārtika). Tomēr cilvēkiem, kas strādā karstā klimatā vai intensīvi vingro, var būt nepieciešami daudz vairāk — pat līdz 10–16 litriem dienā intensīvas slodzes un spēcīgas svīšanas gadījumā. Šķidrs ūdens ir būtisks dzīvībai un termoregulācijai.

Amerikāņu vidējais ūdenspatēriņš var atšķirties, un dati par vidējiem patēriņa daudzumiem ir atkarīgi no pētījuma. Svarīgākais ir klausīties savu slāpes signālus un pielāgot uzņemšanu aktivitātei un laikapstākļiem.

Glabāšana, drošība un ieteikumi

• Glabājiet dzeramo ūdeni tīrās, hermētiski noslēgtās traukos, prom no tiešas saules un ķīmiskām vielām.
• Ja nav pieejams drošs krāna ūdens, vārīšana 1 minūti (augstākās vietās ilgāk) iznīcina lielāko daļu patogēnu.
• Mājas filtrus regulāri apkalpojiet un nomainiet pēc ražotāja norādījumiem.
• Ja rodas šaubas par ūdens kvalitāti (smaka, krāsa, duļķainība), neizmantojiet to dzeršanai un meklējiet testēšanu vai alternatīvu avotu.

Ūdens var būt nepieņemams, ja tajā ir augsts toksīnu vai suspendēto cieto daļiņu līmenis. Regulāra pārbaude, pareiza attīrīšana un atbilstoša izmantošana nodrošina, ka ūdens, ko dzeram un izmantojam ikdienā, ir drošs un veselībai nekaitīgs.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir dzeramais ūdens?

Q: Ko satur upes, strauti, ezeri un pazemes ūdeņi?

J: Kas ir ūdens attīrīšana?

J: Cik daudz dzeramā ūdens ir nepieciešams labai veselībai?

J: Kādi ir vēl citi ūdens izmantošanas veidi bez dzeramā ūdens?

J: Vai pelēko ūdeni var droši izmantot tualetēs vai apūdeņošanai?

J: Kas padara ūdeni nepieņemamu?

Meklēt pēc burta