Attīstīta valsts
Attīstīta valsts (saukta arī par industrializētu valsti vai ekonomiski attīstītāku valsti) ir valsts, kurā ir vairāk uzņēmumu un infrastruktūra (ceļi, lidostas, elektrība utt.) nekā jaunattīstības valstī. Lai novērtētu ekonomikas izaugsmi, visbiežāk izmanto iekšzemes kopprodukta (IKP) un ienākumu uz vienu iedzīvotāju (vidējais naudas daudzums uz vienu cilvēku) rādītājus. Citi rādītāji ir arī rūpniecības apjoms, infrastruktūras līmenis, lasītprasme un rakstītprasme, paredzamais dzīves ilgums un dzīves pamatstandarts. Nav precīza veida, kā noteikt, kura valsts ir attīstīta vai jaunattīstības valsts. Cilvēki bieži diskutē par to, kuras valstis ir visattīstītākās,
Attīstītajās valstīs ir postindustriālā ekonomika, kas nozīmē, ka pieaug pakalpojumu sektora nozīme un samazinās rūpniecības sektora nozīme. Pakalpojumu sektorā ir tādas darba vietas, kurās cilvēks kaut ko dara cita cilvēka labā, piemēram, pārdod vai salabo kādu preci. Rūpniecības sektorā darba vietas faktiski ir saistītas ar produkta ražošanu, parasti rūpnīcā. Attīstītā valstī darba vietas rūpniecības nozarē var tikt pārceltas uz mazāk attīstītām valstīm, kurās darba ņēmējiem maksā mazāk. Jaunattīstības valstīs var notikt industrializācijas process (rūpnīcu un infrastruktūras izveide), bet mazattīstītās valstis parasti ir atkarīgas no lauksaimniecības, bieži vien no naturālās lauksaimniecības.
Pirmā industrializētā valsts bija Apvienotā Karaliste, tai sekoja Beļģija. Vēlāk industrializētās valstis bija Vācija, ASV, Francija un citas Rietumeiropas valstis. Džefrijs Sakss (Jeffrey Sachs) uzskata, ka pašreizējā šķelšanās starp attīstītajām un jaunattīstības valstīm galvenokārt ir 20. gadsimta notikums.
Ietekme
Saskaņā ar Starptautiskā Valūtas fonda datiem attīstītās valstis 2010. gadā nodrošināja vairāk nekā pusi no pasaules IKP. Lielākās attīstītās valstis 2012. gadā bija ASV, Japāna, Vācija, Francija, Apvienotā Karaliste, Itālija, Kanāda un Vācija. Šīs valstis tiek dēvētas arī par G7.
G7 valstīs dzīvo 10 % pasaules iedzīvotāju, bet tās saražo gandrīz 40 % pasaules IKP. Tās arī kontrolē daudzus ekonomiskos lēmumus, kas ietekmē pasauli. Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomē ir pieci pastāvīgie locekļi, no kuriem četri ir G8 (G7 un Krievija).
Līdzīgi termini
Attīstītajai valstij līdzīgi termini ir arī attīstītā valsts, industrializētā valsts, attīstītākā valsts, ekonomiski attīstītākā valsts (MEDC) (salīdzinājumā ar ekonomiski mazāk attīstīto valsti (LEDC)), Globālā Ziemeļu valsts, pirmā pasaules valsts un postindustriālā valsts.
Citi mērīšanas veidi
Par svarīgākajiem parasti uzskata ekonomiskos kritērijus. Tie ietver ienākumus uz vienu iedzīvotāju (vidējais naudas daudzums uz vienu cilvēku). Valstis ar augstu IKP uz vienu iedzīvotāju un attīstītu industrializāciju tiek dēvētas par attīstītajām valstīm. Taču modernizācija ne vienmēr tiek uzskatīta par vienīgo progresa novērtēšanas veidu.
Nesen liela nozīme tika piešķirta citam rādītājam - tautas attīstības indeksam (HDI), kas apvieno darbavietas, ienākumus, kā arī medicīnas pieejamību, paredzamo dzīves ilgumu un izglītību. ANO HDI ir valsts cilvēkresursu attīstības līmeņa rādītājs. Lai gan pastāv cieša saikne starp augstu HDI rādītāju un labklājīgu ekonomiku, tā nav vienmēr. 47 valstu, kurās ir augstākais HDI, rādītāji svārstās no 0,793 punktiem Barbadosā līdz 0,955 punktiem Norvēģijā. Daudzas valstis, kuru HDI ir 0,788 un augstāks (2010. gadā), SVF vai CIP ir arī uzskaitītas kā "attīstītas" (2009. gadā). Butānā tika ieviesta Bruto nacionālās laimes (GNH) ideja, lai novērtētu, cik laimīgi patiesībā ir cilvēki. Viņi uzskatīja, ka GNH ir tikpat svarīga kā IKP, un šī ideja ir izplatījusies arī ārpus Butānas.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir attīstīta valsts?
A: Attīstīta valsts, saukta arī par industrializētu valsti vai ekonomiski attīstītāku valsti (MEDC), ir valsts, kurā ir vairāk uzņēmumu un infrastruktūra (ceļi, lidostas, elektrība utt.) nekā jaunattīstības valstī.
J: Kā mēs mēra ekonomikas izaugsmi?
A: Lai izmērītu ekonomisko izaugsmi, visbiežāk izmanto tādus skaitļus kā iekšzemes kopprodukts (IKP) un ienākumi uz vienu iedzīvotāju (vidējais naudas daudzums uz vienu cilvēku). Citi rādītāji ir arī rūpniecības apjoms, infrastruktūras līmenis, rakstpratība, paredzamais dzīves ilgums un dzīves pamatstandarts.
Vai ir precīzs veids, kā noteikt, kuras valstis ir attīstītas vai jaunattīstības valstis?
A: Nē, nav precīza veida, kā noteikt, kura valsts ir attīstīta vai jaunattīstības valsts. Cilvēki bieži diskutē par to, kuras valstis ir visattīstītākās.
J: Kāda veida darbavietas ir atrodamas attīstītajā ekonomikā?
A.: Attīstītā ekonomikā svarīgākas kļūst darba vietas pakalpojumu nozarē, savukārt darba vietas rūpniecības nozarē kļūst mazāk svarīgas. Pakalpojumu nozarē strādājošie dara kaut ko cita cilvēka labā, piemēram, pārdod vai labo kādu produktu, bet rūpniecības nozarē strādājošie faktiski ražo produktu, parasti rūpnīcā.
J: Kas attīstītā ekonomikā notiek ar darba vietām rūpniecības nozarē?
A: Attīstītā ekonomikā darba vietas rūpniecībā var pārcelt (nodot ārpakalpojumu sniedzējiem) uz mazāk attīstītām valstīm, kurās darba ņēmējiem maksā mazāk.
J: Kāda veida darbības notiek jaunattīstības valstīs?
A: Jaunattīstības valstīs var notikt industrializācijas process (rūpnīcu un infrastruktūras izveide), savukārt mazattīstītās valstis parasti ir atkarīgas no lauksaimniecības, bieži vien no naturālās lauksaimniecības.
J: Kuras bija dažas no pirmajām industrializētajām valstīm?
A: Saskaņā ar Džefrija Sāča (Jeffrey Sachs) teikto pirmā industrializētā valsts bija Apvienotā Karaliste, kurai sekoja Beļģija, bet vēlāk sekoja Vācija, ASV, Francija un citas Rietumeiropas valstis.
