Iekšzemes kopprodukts (IKP) — definīcija, aprēķins un nozīme ekonomikā
Uzzini, kas ir IKP, kā to aprēķina (C+I+G+(X‑M)), atšķirības starp nominālo un reālo IKP un tā nozīmi valsts ekonomikas veselībai.
Ekonomikā iekšzemes kopprodukts (IKP) ir kopējā preču un pakalpojumu vērtība, ko saražo kādā teritorijā noteiktā laika posmā (parasti ceturksnī vai gadā). IKP mēra ekonomiskās aktivitātes apjomu un ļauj salīdzināt ekonomikas lielumu starp valstīm vai laika periodiem. To parasti aprēķina, summējot valsts iekšienē radīto saražoto produkciju naudas izteiksmē.
Kā aprēķina IKP
Visbiežāk izmantotā IKP aprēķina forma ir izdevumu pieeja, kur IKP vienādojums izskatās sekojoši:
G D P = C + I + G + ( X - M ) {\displaystyle IKP=C+I+G+(X-M)}
- C — patēriņš (mājsaimniecību tēriņi par precēm un pakalpojumiem),
- I — ieguldījumi (uzņēmumu kapitālie izdevumi, mājokļu būvniecība, krājumu pieaugums),
- G — valdības pirkumi (valdības patēriņš un investīcijas par precēm un pakalpojumiem; tas parasti ietver nevis nodokļus, bet faktiskos valdības tēriņus),
- X — eksportēto preču un pakalpojumu vērtība, M — importēto preču un pakalpojumu vērtība; (X − M) ir netoeksports.
IKP var aprēķināt arī no ražošanas (pievienotās vērtības) puses vai ienākumu pieejā, summējot algas, peļņu, nodokļus un amortizāciju. Visas šīs pieejas teorētiski dod tādu pašu rezultātu, ja dati ir pilnīgi un precīzi.
Nominālais, reālais un PPP koriģētais IKP
Nominālais IKP ir aprēķināts tekošajās cenās — tas parāda kopējo naudas summu, kas iztērēta par galaproduktiem un pakalpojumiem attiecīgajā periodā. Reālais IKP tiek koriģēts, ņemot vērā cenu izmaiņas (inflāciju), tāpēc parāda faktiskos ražošanas apjomus salīdzināmos (bāzes) gados. Piemēram, ja cenas pieaug par 2% un nominālais IKP pieaug par 5%, reālais IKP pieaugums ir aptuveni 3% (inflācijas korekcija).
Starptautiskai salīdzināšanai bieži izmanto IKP pēc pirkumu spējas paritātes (PPP), kas koriģē valūtu kursu ietekmi, vai pārveido IKP USD pēc tirgus kursa, lai salīdzinātu ekonomiku lielumu starp valstīm.
IKP uz vienu iedzīvotāju
IKP uz vienu iedzīvotāju tiek iegūts, dalot valsts kopējo IKP ar iedzīvotāju skaitu. Tas sniedz aptuvenu priekšstatu par to, cik bagāti vidēji ir cilvēki konkrētajā valstī, taču tas nepārstāv ienākumu sadalījumu vai dzīves kvalitātes sadalījumu starp iedzīvotājiem.
KVANTITATĪVS rādītājs un tā nozīme
IKP ir svarīgs rādītājs, ko izmanto, lai novērtētu ekonomikas izaugsmi, salīdzinātu valstu ekonomikas un veidotu makroekonomiskos lēmumus. Augsts IKP norāda uz lielu ražošanas apjomu; taču svarīgāk ir izaugsmes temps (IKP pieaugums), kas rāda ekonomikas dinamiku.
Valstis ar lielāko kopējo IKP tradicionāli ir: Amerikas Savienotās Valstis (visā pasaulē), Vācija Eiropā, Nigērija Āfrikā, un Ķīna Āzijā.
IEROBEŽOJUMI un papildus rādītāji
- IKP nemēra ienākumu vienlīdzību — valstij var būt liels IKP, bet lielas sociālās atšķirības.
- Tas neietver neformālo (netieši reģistrēto) ekonomiku un mājsaimniecību nepārskatāmo darbu (piem., bezmaksas aprūpe, brīvprātīgais darbs).
- IKP neuzrāda vides degradāciju, dabas resursu izsīkumu vai piesārņojuma izmaksas; dažreiz izaugums, kas rada vides zaudējumus, var palielināt IKP, bet samazināt sabiedrības labklājību.
- Kvalitatīvo un nemateriālo labumu (piem., brīvā laika pieaugums, dzīves kvalitātes uzlabojumi) IKP pilnībā neatspoguļo.
Tāpēc IKP bieži papildina ar citiem rādītājiem, piemēram, GNI (nacionālie ienākumi), HDI (cilvēka attīstības indekss), bezdarba līmeni, inflāciju un vides indikatoriem.
Kā izmanto IKP dati praksē
- Politikas veidotāji seko IKP izmaiņām, lai pielāgotu fiskālo un monetāro politiku (piem., budžeta stimulus vai procentu likmju izmaiņas).
- Uzņēmumi un investori izmanto IKP, lai plānotu investīcijas un novērtētu tirgus potenciālu.
- Starptautiskās organizācijas (IMF, Pasaules banka, OECD) publicē salīdzināmus IKP datus un prognozes, kas palīdz analizēt globālās tendences.
Tehniskie aspekti
IKP dati tiek publicēti ar laika nobīdi un bieži tiek koriģēti (revidēti). Tie var tikt sezonāli koriģēti, lai izslēgtu sezonālas svārstības. Reāla recesija tradicionāli tiek definēta kā divi secīgi ceturkšņi ar negatīvu reālā IKP pieaugumu, lai gan plašākas analīzes izmanto arī nodarbinātības un ražošanas rādītājus.
Secinājums: IKP ir būtisks un plaši izmantots ekonomikas mērs, kas ļauj novērtēt ekonomiskās aktivitātes apjomu un attīstības tempu, taču tas nav pilnīgs dzīves kvalitātes rādītājs. Lai iegūtu pilnīgāku priekšstatu par valsts labklājību, IKP jāskata kopā ar citiem sociālajiem un vides indikatoriem.
Nacionālais kopprodukts
IKP rādītājs atšķiras no nacionālā kopprodukta (NKP) ar to, ka NKP = IKP + neto ienākumi no aktīviem citās valstīs (neto ienākumu ieņēmumi).
Nominālais IKP
Ja iekšzemes kopproduktu novērtē pašreizējās tirgus cenās, to sauc par nominālo IKP. Tas ietver cenu pārmaiņas, kas to atšķir no reālā IKP. Šīs pārmaiņas var izraisīt inflācija vai cenu svārstības. To var mērīt vienā no trim dažādiem veidiem. Ienākumu metode izmanto visu uzņēmumu un privātpersonu ienākumu kopsummu vienā gadā. Saskaņā ar izdevumu metodi izmanto visu vienā gadā nopirkto preču tirgus vērtību. Ražošanas pieeja balstās uz kopējo saražoto produkciju vienā gadā.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir IKP?
A: Iekšzemes kopprodukts (IKP) ir ekonomisks rādītājs, kas parāda kopējo ražošanas apjomu noteiktā laika posmā.
J: Kā aprēķina IKP?
A: Lai aprēķinātu valsts IKP, saskaita visus patēriņa izdevumus (C), visus ieguldījumus (I), visus valdības izdevumus, atskaitot nodokļus (G), un eksporta vērtību, atskaitot importu (X - M). To parāda vienādojums IKP = C+I+G+(X-M).
J: Ko nozīmē, ja valstij ir augsta IKP vērtība?
A: Valsti ar augstu IKP vērtību var saukt par lielu ekonomiku.
J: Kurām valstīm ir vislielākā ekonomika to attiecīgajos reģionos?
A: Amerikas Savienotajām Valstīm ir lielākais IKP pasaulē; Vācijai ir lielākais IKP Eiropā; Nigērijai - Āfrikā un Ķīnai - Āzijā.
J: Kas notiek, ja valsts IKP divus ceturkšņus pēc kārtas ir negatīvs?
A: Ja tā notiek, tiek uzskatīts, ka valsts ir neveselīgā stāvoklī, ko dēvē par recesiju.
J: Kas ir nominālais un reālais IKP?
Nominālais IKP ir kopējais naudas apjoms, kas iztērēts par visām precēm (jaunām un galaproduktiem) tautsaimniecībā, bet reālajā IKP ņem vērā cenu pārmaiņas, koriģējot tās atbilstoši inflācijai.
Meklēt