CIP (ASV izlūkošanas aģentūra): funkcijas, vēsture un kritika

CIP — no tās vēstures un struktūras līdz slepenajām operācijām: funkcijas, skandāli un kritika par drošību, politiku un tiesiskumu.

Centrālā izlūkošanas pārvalde (CIP) ir ASV federālās valdības civilā izlūkošanas aģentūra, kas galvenokārt vāc, analizē un izplata informāciju par ārvalstu valdībām, organizācijām un personām, kas var ietekmēt ASV nacionālo drošību. Aģentūra atrodas Džordža Buša Izlūkošanas centrā Langlijā, Virdžīnijas štatā. CIP tika izveidota pēc Otrā pasaules kara, un daudzi tās dibinātāji bija iepriekš strādājuši Stratēģisko dienestu birojā (OSS), kas kara laikā bija galvenā ASV spiegu aģentūra. Viens no cilvēkiem, kas palīdzēja izveidot CIP, bija ģenerālis Džons K. Singlaubs.

Vadība un pēdējās izmaiņas

Pārskatāmo gadu laikā CIP vadība ir mainījusies. Tekstā minētā Centrālās izlūkošanas pārvaldes direktore kopš 2018. gada 26. aprīļa ir Džīna Haspela. Tomēr pēc viņas amata viņu 2021. gada martā nomainīja Viljams J. Bērns (William J. Burns), kurš šobrīd vada aģentūru.

Vēsture un attīstība

CIP izveide pēc Otrā pasaules kara bija daļa no plašākas ASV izlūkošanas institucionālās pārstrukturēšanas. Aģentūras agrīnie uzdevumi un metodes lielā mērā balstījās uz OSS pieredzi. Gadiem ejot, CIP paplašināja savas cilvēkdoto (HUMINT), tehnisko un analītisko spējas, reaģējot uz jauniem globāliem draudiem, tostarp aukstā kara laika spiegošanu un starptautisku terorismu.

Struktūra un galvenie virzieni

Vēsturiski CIP ir organizēta četrās galvenajās nodaļās (direktorātos), no kurām katra izpilda atšķirīgas funkcijas: operācijas, analīze, tehnoloģijas un atbalsts. Laika gaitā katrā no šīm jomām ir notikušas reorganizācijas, un 21. gadsimtā pievienojušies arī jauni centri un biroji, piemēram, digitālās inženierijas un kiberdrošības nodaļas. Vispārīgi galvenie darbības virzieni ir:

• Humānās izlūkošanas un slepenas operācijas (HUMINT un klusinātās operācijas).
• Analītiskā nodaļa, kas apstrādā savākto informāciju un sagatavo atskaites lēmumu pieņēmējiem.
• Tehnoloģiju un zinātnes nodaļas, kas attīsta īpašas iekārtas un metodes informācijas vākšanai.
• Atbalsta dienesti — loģistika, personāls, drošība un citas operatīvās funkcijas.

Funkcijas un darba metodes

CIP savāc izlūkdatus vairākās frontēs: slepenas operācijas (slēptas personas un aģenti ārvalstīs), tehniskā izlūkošana, signālu vākšana un analīze, kā arī atklātie avoti. Par atklātajiem avotiem minami ploša informācijas ieguve, kad analītiķi lasa ārvalstu laikrakstus un skatās ārvalstu ziņu raidījumus, pēta publiskus dokumentus un sociālos medijus, lai saliktu mozaīku un izdarītu secinājumus.

CIP arī sadarbojas ar citām ASV aģentūrām (piem., Nacionālo drošības aģentūru, Valsts departamentu, Aizsardzības departamentu) un ar ārvalstu izlūkošanas dienestiem. Kopš 2004. un vēlākām reformām pastiprināta arī koordinācija caur Nacionālās izlūkošanas direktoru, kas vērsta uz informācijas apmaiņu un dubultošanās novēršanu.

Tiesiskais ietvars un uzraudzība

Aģentūras darbību regulē ASV likumi, prezidenta rīkojumi un kongresa uzraudzība. Ilgstoša juridiska norme ir aizliegums uzsākt slepkavības (assassination) ārvalstu vadītājiem — tas izriet no ASV prezidenta rīkojumiem un tiek uzskatīts par obligātu politiku. Konkrēti noteikumi par izlūkdarbību, slepenām operācijām un dronu izmantošanu ietver gan izpildvaras rīkojumus, gan kongresa apstiprinājumu un uzraudzību.

Kritika, skandāli un strīdīgi jautājumi

CIP darbība ir bijusi saistīta ar vairākām strīdīgām tēmām, tostarp:

• Noslepkavošanas un slepenu operāciju morālā un juridiskā puse — publiskā diskusija par to, cik tālu drīkst doties slepenas darbības.
• “Enhanced interrogation” un izdošana (extraordinary rendition) pēc 2001. gada — kritika par spīdzināšanas metodēm un par to, kāda informācija no tā ieguvuma bija ticama.
• Drošības noplūdes un spiegošanas skandāli, kas reizēm atklāj aģentūras metodes vai aģentus.
• Morālas blakussekas — civiliedzīvotāju upuri, diplomātiskās attiecības un starptautiskā reputācija.

Par šiem jautājumiem ir veikti kongresa izmeklējumi un neatkarīgu komisiju ziņojumi, kas reizēm ieteikuši reformas un pastiprinātu uzraudzību.

Piemēri no vēstures un operācijām

Tekstā pieminētais incidents ar Sadamu Huseinu — kad 1993. gadā pēc neveiksmīgas slepkavības mēģinājuma pret bijušo prezidentu Džordžu Bušu vizītes laikā Kuveitā, ASV valdība rīkoja militāru atbildi — ir viens no gadījumiem, kas ilustrē valsts reakcijas grūtības. Toreizējais prezidents Klintons pavēlēja izšaut raķetes uz Irākā esošām izlūkdienestu ēkām; šīs darbības mērķi un upuri (tostarp uzkopēji, kuri tika nogalināti) izraisīja plašas diskusijas par precizitāti un atbildību.

Piemiņa un upuri

CIP darbinieki, kuri gājuši bojā darba laikā, tiek pieminēti CIP memoriālā, un daži vārdi tur reizēm paliek slepeni, aizsargājot operāciju drošību. Vietā, kur vārdi nevar tikt publiskoti, parasti tiek atstāta simboliska zvaigzne kā pazīme par kritušo.

CIP populārajā kultūrā

CIP un tās tēmas bieži parādās filmās, televīzijā un literatūrā. Aģentūra ir bijusi redzama daudzās TV un kinofilmās, tostarp, bet ne tikai, amerikāņu TV seriālā "The Agency", amerikāņu TV miniseriālā "The Company", filmā "Spy Game" ar Robertu Redfordu un Bredu Pitu galvenajās lomās, filmā "Nakts lidojums uz Maskavu" ar Julu Brenneru galvenajā lomā, filmā "Skorpions" ar Bērtu Lenkasteru galvenajā lomā, filmā "Skaidrs un klātesošs apdraudējums" ar Harisonu Fordu galvenajā lomā, filmā "Ledus stacija Zebra" un vairākās Džeimsa Bonda filmās, kurās parādās CIP pārstāvis Felikss Leiters.

Kāpēc CIP ir svarīga un kāpēc tā tiek kritizēta

Daudzi uzskata, ka CIP nodrošina būtisku drošības informāciju, kas palīdz novērst uzbrukumus un aizsargāt ASV intereses. Citi kritizē tās slepeno darbību raksturu, potenciālās tiesību pārkāpumus un starptautisko reakciju uz operācijām. Šī pretruna — drošības nodrošināšana pret atklātību un tiesiskumu — ir centrālais temats publiskajā diskusijā par CIP darbību.

Nobeigums

CIP ir sarežģīta institūcija ar plašu vēsturi, kuras darbība ietekmē gan drošību, gan politiku. Lai gan aģentūras pienākums ir aizsargāt ASV, tās metodes un lēmumi bieži tiek rūpīgi vērtēti no juridiskā, ētiskā un starptautiskā skatupunkta. Pēdējos gados ir notikušas reorganizācijas un uzlabojumi, kas cenšas palielināt atbildību, uzraudzību un atbilstību likumiem.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir Centrālā izlūkošanas pārvalde (CIP)?

J: Kas izveidoja CIP?

Jautājums: Cik sen Amerikā ir bijusi izlūkošanas dienestu vēsture?

J: Kas pašlaik ir Centrālās izlūkošanas pārvaldes direktors?

J: Kādi ir daži piemēri no plašsaziņas līdzekļiem, kuros parādās vai ir atsauces uz CIP?

Meklēt pēc burta