Džīna Čeri Haspela (dzimusi 1956. gada 1. oktobrī) ir amerikāņu izlūkdienesta virsniece, kas ilgā karjeras laika posmā strādājusi slepenajās operācijās un vadībā. Viņa ir septītā un līdz 2021. gada janvārim bijusī Centrālās izlūkošanas pārvaldes direktore. Haspelu uz šo amatu nominēja un par direktori iecēla prezidents Donalds Tramps, kurš viņu par galveno izlūkdienesta vadītāju nosauca 2018. gada maijā. Pirms tam viņa bija 6. CIP direktora vietniece, ko Tramps iecēla 2017. gada februārī.

Izglītība un agrīnā karjera

Haspela karjeru Centrālajā izlūkošanas pārvaldē sāka 1980. gadu otrajā pusē un visu savu profesionālo dzīvi strādāja slepeno operāciju un klajentu dienestā. Liela daļa viņas darba bijusi slēgta un klasificēta, tāpēc precīzi amatu nosaukumi un atrašanās vietas daudzos gadījumos nav publiski pieejamas. Viņa pakāpeniski ieņēma arvien atbildīgākas pozīcijas, vadot operācijas ārvalstīs un strādājot ar cilvēkresursiem un operatīvās darbības plānošanu.

Virzība uz augšu un direktora amatā iecelšana

2017. gada februārī Haspela kļuva par CIP vietniekdirektori — amatu, kurā viņa koordinēja dienesta ikdienas darbību un stratēģiskās iniciatīvas. 2018. gada 13. martā prezidents Donalds Tramps paziņoja par viņas nomināciju uz CIP direktora amatu, aizstājot Maiku Pompeo, kurš bija izvirzīts par valsts sekretāru. Senāta Izlūkošanas komiteja 2018. gada 16. maijā apstiprināja viņas nomināciju ar 10 pret 5 balsīm (diviem demokrātiem balsojot “par”). Pēc tam pilnais Senāts apstiprināja Haspelu par direktori ar 54 pret 45 balsīm, un viņa tika zvērināta 2018. gada 21. maijā. Haspela ir pirmā sieviete, kas ieņēmusi šo amatu.

Darbs direktora amatā un pienākumi

Kā Centrālās izlūkošanas pārvaldes direktore, Haspela vadīja ASV ārējās izlūkošanas un slepeno operāciju tīklu, uzraudzīja pretizlūkošanu, kontrterorismu, kiberdrošību un citus darbības virzienus. Viņas vadībā CIP strādāja pie aktuālajiem drošības izaicinājumiem, tostarp informācijas ietekmes operācijām, jaunu tehnoloģiju izmantošanas izlūkošanā un starptautisku draudu — piemēram, terorisma un valstu draudu — novēršanas.

Kontroverses un kritika

Haspela vārds publiskajā telpā izpelnījās plašu uzmanību un kritiku saistībā ar viņas saistību ar tā saukto “detention and interrogation” (aizturēšanas un nopratināšanas) programmu, kas tika īstenota pēc 2001. gada 11. septembra uzbrukumiem. Saskaņā ar Kongresa izmeklēšanas materiāliem un plašsaziņas līdzekļu ziņojumiem, Haspela agrīnākajos amatos bija iesaistīta operācijās, kas saistītas ar aizdomās turēto aizturēšanu un apsardzi ārzemēs, tostarp teritorijās, kur tika izmantotas spīdzināšanas metodes jeb “enhanced interrogation techniques”. Cilvēktiesību organizācijas un daļa politiķu izteica iebildumus pret viņas nomināciju uz direktora amatu, pieprasot skaidrojumu un caurskatāmību. Turklāt publiskajā telpā parādījās informācija, ka 2005. gadā Haspela bijusi iesaistīta lēmumos, kas saistīti ar videoierakstu iznīcināšanu, — šo apgalvojumu izklāstīja gan mediji, gan atsevišķi izmeklējumi; Haspela apgalvoja, ka vienmēr rīkojusies saskaņā ar likumu un augstākstāvošo instrukciju ietvaros.

Apstiprināšanas process

Haspelas apstiprināšanas process Senātā bija plaši pārraidīts un tajā notika gan publiskas, gan slēgtas uzklausīšanas daļas, jo daļa materiālu bija klasificēti. Apbalstītāji uzsvēra viņas pieredzi izlūkošanā un vadības spējās, bet oponenti kritizēja viņas saistību ar pretrunīgajām programmas epizodēm. Pēc Senāta balsojuma Haspela oficiāli stājās amatā 2018. gada 21. maijā.

Amata beigšana un mantojums

Haspela amatā palika līdz ASV prezidentūras nomaiņai 2021. gada janvārī; vēlāk jauns direktors tika nominēts un apstiprināts nākamajā administrācijā. Viņas laiks vadībā atstāja atšķirīgas liecības — daļa novērotāju norāda uz viņas profesionālismu un ilggadējo pieredzi izlūkdienestā, bet citi turpina kritizēt lēmumus, kas saistīti ar cilvēktiesību jautājumiem un slepenajām operācijām.

Personīgā dzīve

Par Haspelas personīgo dzīvi publiski pieejama informācija ir visai ierobežota, kas atbilst viņas ilggadīgajam darbam slepenajās struktūrās. Zināms, ka viņa saglabā zemu profilu un reti sniedz intervijas vai publiskas komentārus ārpus oficiālajām prasībām.

Šis raksts sniedz vispārīgu pārskatu par Džīnu Haspelu — viņas karjeru, amatu Centrālās izlūkošanas pārvaldes direktore un ar to saistītajām debatēm. Lai iegūtu padziļinātāku un avotos balstītu informāciju par konkrētiem notikumiem vai memuāriem, ieteicams skatīt oficiālus Kongresa un drošības iestāžu dokumentus un neatkarīgu izmeklēšanu ziņojumus.