Raķete — definīcija, veidi, lietderīgā slodze un pielietojums

Raķete parasti nozīmē priekšmetu, kas tiek mests vai izšauts pret mērķi, piemēram, priekšmetu tāpat kā šķēpu vai šautriņu. Tomēr mūsdienu lietošanā ar terminu parasti saprot arī pašgājēju, parasti reaktīvi darbināmu un bieži vadāmu ieroču vai transportlīdzekļu sistēmu, kas kustību nodrošina, izmantojot akcijas reakciju (izgrūžot masu pretējā virzienā).

Raķešu veidi un īpatnības

• Balistiskās raķetes — pēc sākotnējā pacelšanas posma tās turpina kustību, sekojot balistiskai trajektorijai; bieži izmanto ilgākiem attālumiem un starpkontinentālos raidījumos.
• Vadāmās (precīzās) raķetes — aprīkotas ar vadības un korekcijas sistēmām (inertialām, GPS, homeinga sensoru u.c.), kas ļauj mainīt lidojumu un sasniegt precīzus mērķus.
• Krūza (cruise) raķetes — lido zemā un konstantā augstumā, bieži ar pašas spārnotu konstrukciju un ilgu darbības rādiusu; spēj ļoti precīzi sasniegt mērķus.
• Artilērijas raķetes un MLR — īsāka darbības rādiusa, masveida izmantošanai lauka apstākļos (vairāku raķešu palaišanas iekārtas).
• Zinātniskās un bāzes (sounding) raķetes — īsiem atmosfēras pētījumiem vai eksperimentiem, kas nenodrošina orbītu, bet pacel materiālus augstāk atmosfērā.
• Palaišanas līdzekļi (launch vehicles) — daudzpakāpju raķetes, kas izved satelītus, robotizētus un cilvēku kosmosa kuģus orbītā vai tālāk.
• Modelraķetes un pirotehniskie izstrādājumi — mazāka mēroga ierīces izglītībai, izklaidei vai demonstrācijām.

Lietderīgā slodze (payload)

Termins lietderīgā slodze apzīmē to kravu, ko raķete var nogādāt līdz mērķim. Militārā kontekstā tas bieži ir sprāgstvielu vai citādu bojājošu lādiņu vai lādiņu. Tomēr lietderīgā slodze nav vienmēr letāla — pastāv arī navatkārtas vai specializētas kravas, piemēram, elektroniskas iekārtas, izlūktehnika, grafīta bumbas (kas īslaicīgi izjauc elektroapgādes sistēmas, samazinot blakus bojājumus), satelīti, zinātniskie instrumenti vai pat astronautu un kravas pārvadājumi uz orbītu.

Izgādes un dzinēji

• Cietā kurināmā dzinēji — vienkāršāka konstrukcija, augsta uzticamība un momentāna reakcija; bieži izmanto militārajās un palīdzības palaišanas sistēmās.
• Šķidrā kurināmā dzinēji — nodrošina regulējamu vilci, augstāku efektivitāti un iespēju restartēt dzinēju, bet sarežģītāki tehniski.
• Hibrīdzinēji — kombinē cieta un šķidra kurināmā priekšrocības.
• Daudzu pakāpju sistēmas ļauj paaugstināt kopējo efektivitāti un nogādāt lielāku lietderīgo slodzi tālākos attālumos vai orbītās.

Vadība un navigācija

Raķešu vadīšana var balstīties uz dažādām tehnoloģijām: inerciālajām navigācijas sistēmām, GPS korekcijām, radiokorigēšanu, lāzera vai radara homingu, elektrooptiskām kamerām un termālo sensoru sistēmām. Galvenais mērķis ir nodrošināt precizitāti, izdzīvošanu pret pretinieka pretpasākumiem un efektīvu lietderīgās slodzes nogādāšanu.

Pielietojums

Raķetes tiek plaši izmantotas gan militāros, gan civilos nolūkos. Militārā jomā tās izmanto, lai karā iznīcinātu vai bojātu militāros mērķus, traucētu komunikācijas vai infrastruktūru un nodrošinātu taktiskas priekšrocības. Civili — lai nogādātu satelītus, veiktu kosmosa izpēti, meteoroloģiskus pētījumus, zemes novērošanu, telekomunikācijas un komerciālus palaišanas pakalpojumus. Mazāka mēroga raķetes tiek lietotas arī izglītībā, demonstrācijās un izklaidē.

Drošība, tiesiskums un vides ietekme

Raķešu izmantošanai ir būtiskas drošības, ētiskas un starptautisko tiesību sekas. Militārās raķetes regulē dažādi starptautiski līgumi un ierobežojumi, savukārt civilās palaišanas lokācijas prasa licenci un drošības pasākumus. Raķešu palaišana un eksplozīvie sprāgstvielu izmantojumi var radīt gaisa, ūdens un augsnes piesārņojumu, kā arī radīt kosmiskā atkrituma problēmas orbītā.

Kopumā raķetes ir daudzveidīgas tehnoloģijas ar plašu pielietojumu spektru — no vienkāršiem mestiem priekšmetiem līdz sarežģītām kosmosa palaišanas sistēmām — un to izmantošana prasa gan tehnisku rūpību, gan rūpīgu ētisku un tiesisku izvērtējumu.

Meklēt pēc burta