Mortier de 12 pouces Gribeauval (Gribeauval 12 collu mīnmetējs) bija franču smagais aplenkuma mīnmetējs, izstrādāts un ražots saskaņā ar ģenerāļa Žana Baptista Voketa de Gribovala (Jean Baptiste Vaquette de Gribeauval) veidoto Gribovala sistēmu. Šī sistēma ieviesa artilērijas standardizāciju — daļu ierīču gatavoja kā vienu izlietu metāla gabalu un pēc tam izurbja cauruli, kas ļāva iegūt precīzākas un vieglāk reproducējamas patronas un stobrus. Mīnmetēja izmērs tiek noteikts pēc lodes diametra: 1 pouce (1 colla) = 2,707 cm, tādējādi 12 pouces atbilst aptuveni 32,5 cm lodes diametram.
Tehniskās īpašības un konstrukcija
Mortier de 12 pouces bija īss stobrs ar lielu iekšējo diametru, paredzēts smagām bumbām (eksplozīvām lēmām), kas tika iemestas augstā leņķī, lai tās mēģinātu nomest uz pretinieka aizsardzībām vai iekšā fortifikācijās. Mīnmetējs izmantoja cilindrisku kameras formu — kameru ar vienāda diametra cilindrisku daļu pie patronu ievietošanas. Šī cilindriskā konstrukcija bija pietiekami efektīva, taču ilgtermiņā stobra iekšpuse viegli nodila un zaudēja spēju noturēt labu blīvumu un balistiku.
Gribovala pieeja ražošanā — izliets stobrs un pēc tam izurbta caurule — padarīja ražošanu precīzāku un ļāva samazināt svaru atbilstoši iespējām; tomēr smagie aplenkumu mīnmetēji joprojām bija lieli un prasīja stabilu šautuves vai platformas balstu. Dažos gadījumos, īpaši piekrastes aizsardzībā, mīnmetēji tika nostiprināti uz cietām metāla platformām, lai nodrošinātu lielāku stabilitāti un ātrāku mērķēšanu.
Taktiskā lietošana un ekspluatācija
Gribovala 12 collu mīnmetējs bija paredzēts galvenokārt aplenkumiem — tas ļāva žņaugt pretinieka nocietinājumus, apgāzt vaļņus un iznīcināt iekštelpas, kur parastā lode nespētu iekļūt. Mīnmetēji šāva pa loka trajektoriju, izmantojot sprāgstvielu pildītas bumbas ar laika vai trieciena drošinātājiem. Darbībai vajadzēja salīdzinoši lielu aprūpes komandu: mīnmetēja apkalpi iekārtoja lādiņus, iestūma bumbu stobrā, uzlika drošinātāju un aizdedzināja — process bija laikietilpīgs un prasīja disciplīnu, jo bumbas un sprāgstvielas bija bīstamas.
Vēsturiskā izmantošana
Mortier de 12 pouces Gribeauval pirmo reizi tika izmantots Amerikas revolūcijas kara laikā (aptuveni 1780.—1782. gados) un spēlēja nozīmīgu lomu Jorktaunas aplenkumā 1781. gadā, kur franču artilērijas atbalsts bija izšķirošs. Vēlāk šos mīnmetējus plaši izmantoja Francijas armijā karos pēc Franču revolūcijas un Napoleona karu laikā, kur tie bija neatņemama aplenkumu un dažkārt arī lauka atbalsta ekipējuma daļa.
Attīstība un aizvietošana
Lai gan cilindriskā kamera bija vienkārša ražot un nodrošināja pienācīgu darbību, tā ātri nolietojās, kas samazināja mīnmetēja efektivitāti. 19. gadsimta sākumā mīnmetēju konstrukcijas tika uzlabotas, un Gomēra (Gomer) sistēma ieviesa konusveida kameru, kas samazināja nodilumu, uzlaboja gāzu plūsmu un palielināja lādiņu efektivitāti. Šī un citas inovācijas pakāpeniski aizvietoja vecākas Gribovala tipa kameras un ietekmēja nākamo artilērijas paaudžu dizainu.
Priekšrocības un trūkumi
- Priekšrocības: standardizācija saskaņā ar Gribovala sistēmu — vieglāka ražošana, salīdzinoši laba precizitāte un efekts aplenkumos; spēja ielaist smagas sprāgstvielu lodes aiz šķēršļiem.
- Trūkumi: cilindriskās kameras ātra nodilšana, liela masīva konstrukcija, salīdzinoši zems mērķēšanas ātrums un nepieciešamība pēc stabilām platformām un lielas apkalpes.
Mantojums
Gribovala 12 collu mīnmetējs ir nozīmīgs artilērijas vēstures elements, kas atspoguļo 18. gadsimta mēģinājumus standartizēt un modernizēt armijas ieročus. Lai gan vēlāk tehnoloģiskie jauninājumi, tostarp Gomēra kameras, uzlaboja mīnmetēju veiktspēju, Gribovala principi par precizitāti un ražošanas standartiem ir ietekmējuši turpmāko artilērijas attīstību visā Eiropā un citur.
