Amerikas Revolūcijas karš bija karš starp Lielbritāniju un sākotnējām 13 britu kolonijām Ziemeļamerikā. Karš norisinājās no 1775. līdz 1783. gadam, un tā laikā notika kaujas Ziemeļamerikā un citās vietās. Kontinentālā armija (koloniju armija) Džordža Vašingtona vadībā, kurai palīdzēja Francija un citas lielvalstis, sakāva Britu impērijas armiju.
Pēc kara beigām trīspadsmit kolonijas kļuva neatkarīgas, un tas nozīmēja, ka Britu impērija vairs nebija par tām atbildīga. Tās kopā kļuva par pirmajiem 13 štatiem jaunajā valstī ar nosaukumu Amerikas Savienotās Valstis.
Kara cēloņi un sākums
Kara pamatā bija ilgstošas politiskas un ekonomiskas domstarpības starp kolonijām un Lielbritānijas parlamentu: nodokļi bez pārstāvniecības, tirdzniecības ierobežojumi un tiesību jautājumi. Konflikts eskalēja 1775. gadā, kad izcēlās pirmās kaujas pie Leksingtonas un Konkordas, un kolonisti sāka organizēt Kontinentālo armiju.
Galvenie notikumi un kaujas
- 1775 — Leksingtona un Konkorda: kara sākums.
- 1776 — Neatkarības deklarācija (4. jūlijs) — kolonijas oficiāli pasludina neatkarību no Lielbritānijas.
- 1777 — Saratoga: būtiska uzvara, kas pārliecināja Franciju atbalstīt kolonistus.
- 1781 — Jorktaunas aplenkums: britu virsnieka Kornvolisa kapitulācija, kas deva priekšnoteikumus beigu sarunām.
- 1783 — Parīzes līgums: oficiāla miera vienošanās, kurā Lielbritānija atzina ASV neatkarību.
Starptautiskais atbalsts
Francijas ārpolitiskā un militārā palīdzība bija izšķiroša: Francija nosūtīja ieročus, kuģus un karaspēku, kā arī finansēja kaujas. Arī Spānija un Nīderlande sniedza atbalstu dažādos veidos. Daži ārzemju brīvprātīgie, piemēram, Markīzs de Lafajets un fon Stīben, spēlēja svarīgas lomas Kontinentālās armijas apmācībā un kaujas plānošanā.
Sabiedrības un politiskās sekas
- Kara rezultātā radās jauna valsts — Amerikas Savienotās Valstis — ar neatkarīgu politisko iekārtu. Sākotnēji to pārvaldīja Kongresa pieņemtais Articles of Confederation, vēlāk — 1787. gadā — izstrādāta federāla konstitūcija.
- Daudzi lojālisti (tie, kas atbalstīja Lielbritāniju) pameta ASV un devās uz Kanādu vai citur; daļa viņu īpašumu tika konfiscēta.
- Indiāņu tautām karš bieži nozīmēja zaudējumus — daudzas cilts sadarbību ar britiem sodīja ar zemes zaudējumiem vai izraidījumiem.
- Slavenākais paradokss — neatkarības idejas papildināja diskusijas par brīvību un cilvēktiesībām, taču verdzība turpinājās un kļuva par lielu iekšpolitisku konfliktu turpmākajos gados.
Ekonomiskās un starptautiskās nozīmes
Karš mainīja starptautisko varu līdzsvaru: britu dominējošā loma Atlantijas reģionā tika apgrūtināta, un Francijas intervence palielināja tās ietekmi Eiropā (arī finansiāli). ASV neatkarība veicināja tirdzniecības un kolonizācijas jaunas struktūras attīstību, taču sākotnējā posmā jaunā nācija sastapās ar finansiālām grūtībām un nepieciešamību izveidot centralizētu valdību.
Kopējā nozīme
Amerikas revolūcijas karš ir nozīmīgs gan kā militārs konflikts, gan kā ideju un politisko pārmaiņu katalizators. Tas iedvesmoja citas neatkarības un revolūcijas kustības 18. un 19. gadsimtā, popularizēja idejas par pilsoņu tiesībām un konstitucionālu valdību, bet arī atklāja sarežģītus jautājumus par taisnīgumu, līdztiesību un attiecībām ar vietējām tautām un vergturu kopienām.