Brošūra (buklets): definīcija, veidi, lappušu skaits un vēsturiskā nozīme
Uzzini, kas ir brošūra (buklets): definīcija, veidi, lappušu skaits un tās vēsturiskā nozīme — praktiski padomi, piemēri un izplatīšanas iespējas.
Brošūra ir neliela grāmatiņa bez cietiem vākiem vai stingra iesējuma. To var veidot no vienas papīra lapas, kas ir apdrukāta no abām pusēm un salocīta uz pusēm, trešdaļām vai ceturtdaļām — to sauc par brošūru. Brošūra var tikt arī izgatavota no vairākām lapām, kas salocītas un sasietas vai stapelētas locījuma vietā, veidojot vienkāršu, lokanu izdevumu.
Lappušu skaits un definīcija
Lai materiālu uzskatītu par brošūru, UNESCO ir noteikusi robežlielumus: brošūrai jābūt vismaz 5, bet ne vairāk kā 48 lappusēm, neieskaitot titullapu. Garāku izdevumu parasti klasificē kā grāmatu. Tomēr dažādās jomās (poligrāfijā, bibliogrāfijā, komercreklāmā) var pastāvēt nedaudz atšķirīgi kritēriji.
Veidi un locījumu metodes
Biežāk sastopamie brošūru veidi un locījumu risinājumi:
- Salocītas no vienas lapas: bi-fold (viena locījuma), tri-fold (trīs daļas), z-fold u.c.
- Sadle-stitch (sānu vai muguras stapelēšana) — vairāku saliktu lapu sakopojums ar tapas vai diegu stiprinājumu; tas ir biežs risinājums bukletiem un katalogiem.
- Signatūras — lielākos uzdevumos izmanto lokus (grāmatušas), kas pēc tam tiek griezti un iestrādāti, lai iegūtu precīzu lappušu secību.
- Gatefold, concertina (akordeona) un citi īpašie locījumi, ko izmanto reklāmā vai mākslinieciskos izdevumos.
Izgatavošana un materiāli
Materiālu izvēle ietekmē cenas un izskatu:
- Parastā papīra biezumi brošūrām svārstās ap 80–170 g/m², savukārt vākiem bieži izmanto biezāku papīru (200–350 g/m²) vai kartonu.
- Standarta lielumi: A4, A5 (piem., A4 salocīts uz pusēm kļūst par A5 bukletu). Dizains tiek veidots, ņemot vērā locījumu, griešanas atstarpes un malu drošības zonu.
- Drukas tehnoloģijas: digitālā druka ir izdevīga mazām tirāžām un ātriem dizaina eksperimentiem; offsetdruka ir ekonomiskāka lielām tirāžām un nodrošina labāku krāsu precizitāti.
Dizains un saturs
Brošūras dizains balstās uz mērķi un auditoriju. Bieži pamatprincipi:
- Skaits virsraksti un loģisks satura izvietojums — lasītājam jāspēj ātri atrast galveno informāciju.
- Tipogrāfija un krāsu izmantošana — jānodrošina labs kontrasts un lasāmība.
- Attēli un grafiki — palīdz ilustrēt instrukcijas, produktus vai idejas.
- Aicinājums uz darbību (call to action) reklāmas brošūrās — kontaktinformācija, izpārdošanas piedāvājumi u.tml.
Pielietojumi un izplatīšana
Brošūrās var būt ļoti dažāds saturs — no sadzīves tehnikas lietošanas instrukcijām līdz reliģiskām, politiskām vai izglītojošām publikācijām. Tās izmanto:
- reklāmā un mārketingā (produktu bukleti, katalogi);
- instrukcijās un tehniskajos materiālos (ierīču lietošanas rokasgrāmatas);
- pasākumu programmās, tūrisma ceļvežos, izglītības materiālos;
- politiska un reliģiska satura izplatīšanā (trakāti, agitācijas materiāli).
Izplatīšanas kanāli: tiešā pasta nosūtīšana, izlikšana tirdzniecības vietās, dalīšana ielās, pievienošana produktiem vai izplatīšana elektroniski kā PDF.
Vēsturiskā nozīme
Brošūrām un brošūru tipa izdevumiem bijusi liela loma ideju izplatīšanā. Vēsturiskas iezīmes:
- Reformācijas laikā un vēlāk brošūras palīdzēja izplatīt reliģiskas un filozofiskas idejas plašākām auditorijām.
- 18. un 19. gadsimtā traktāti un politiskās brošūras (piem., revolūciju periodos) veicināja sabiedriskās domas formēšanos; tādus izdevumus mēdza saukt par «pamfletiem» vai «trakātiem».
- Padomju laikos un citos autoritāros režīmos mazformāta izdevumi (samizdats) kalpoja kā līdzeklis informācijas neoficiālai izplatīšanai.
Noslēgumā
Brošūra ir elastīgs izdevuma formāts — no vienkārša vienlapas bukleta līdz daudzlappušu instruktāžām. Tās priekšrocības: relatīvi zemas ražošanas izmaksas, ērtums izplatīšanā un spēja ātri nodot konkrētu informāciju plašai auditorijai. Lai izvēlētos piemērotāko formātu, jāņem vērā mērķauditorija, satura apjoms, budžets un izplatīšanas veids.
Bukleti japāņu taksometrā
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir brošūra?
A: Brošūra ir neliela grāmatiņa bez cietā vāka vai iesējuma, parasti to veido viena papīra lapa, kas ir apdrukāta no abām pusēm un pārlocīta uz pusēm, trešdaļām vai ceturtdaļām.
J: Kā tiek veidota brošūra?
A: Brošūru var veidot no vienas papīra lapas, kas ir apdrukāta no abām pusēm un salocīta uz pusēm, trešdaļām vai ceturtdaļām, vai arī no dažām lapām, kas ir salocītas uz pusēm un sašūtas locījuma vietā, lai izveidotu vienkāršu grāmatu.
Jautājums: Cik lappusēm jābūt brošūrai, lai tā tiktu uzskatīta par brošūru, kā to nosaka UNESCO?
A: Lai brošūru uzskatītu par brošūru, UNESCO prasa, lai tajā būtu "vismaz 5, bet ne vairāk kā 48 lappuses", neskaitot titullapu.
J: Ko var saturēt brošūra?
A: Bukletos var būt jebkas, piemēram, virtuves ierīču lietošanas instrukcijas vai reliģiskas un politiskas idejas.
J: Kāda nozīme brošūrām ir bijusi vēsturē?
A: Bukletiem ir bijusi liela nozīme vēsturē, jo daudz brošūru izdošana var palīdzēt izplatīt idejas, piemēram, revolūciju laikā brošūras tika izmantotas, lai ietekmētu cilvēkus.
J: Kāpēc brošūras ir svarīgas reklāmā?
A: Bukleti ir svarīgi reklāmā, jo to ražošana ir lēta un tos var viegli izplatīt klientiem.
J: Ar ko buklets var atšķirties no brošūras?
A: Skrejlapa var atšķirties no bukleta ar to, ka to veido viena papīra lapa, kas ir apdrukāta no abām pusēm un salocīta uz pusēm, trešdaļām vai ceturtdaļām, bet buklets var būt arī no dažām lapām, kas ir salocītas uz pusēm un sašūtas locījuma vietā, veidojot vienkāršu grāmatu.
Meklēt