Amerikas Pilsoņu kara upuri ir gan Savienības, gan Konfederācijas karavīri, kas gājuši bojā, ievainoti, pazuduši bez vēsts vai nonākuši gūstā. Amerikas pilsoņu karš bija valsts asiņainākais karš. Vardarbība tādās kaujās kā Šiloha, Antietama, Stounsa upe un Getisburga satrieca visus valsts iedzīvotājus gan ziemeļos, gan dienvidos. Tā šokēja arī starptautiskos novērotājus. No visiem bojāgājušajiem galvenais nāves cēlonis bija slimības. Precīzs mirušo skaits nekad nebūs precīzi zināms. Visi Pilsoņu kara upuru skaitļi ir aplēses, neatkarīgi no avota. Vairāk nekā simts gadus lielākā daļa vēsturnieku ir atzinuši, ka kopējais bojāgājušo skaits ir 618 222 cilvēki, parasti noapaļojot to līdz 620 000 cilvēku. Jaunākās aplēses liecina, ka šis skaitlis ir aptuveni 750 000 jeb par aptuveni 20 % lielāks nekā iepriekš aplēstais.
Cēloņi un miroņu raksturs
Galvenie nāves cēloņi Pilsoņu karā nebija tikai kaujas šaušana. Lielāko daļu upuru izraisīja slimības un infekcijas, kas skāra gan pavienotus karavīrus, gan masīvas karaspēka nometnes. Tipiskas problēmas bija:
- Vēdera slimības un caureja (dizentērija, kolīta tipa infekcijas) — biežas sakarā ar piesārņotu ūdeni un sliktu sanitāro vidi;
- Februļu slimības (tas skāra gan malāriju, gan tifusu un tuberkulozi);
- Elpceļu infekcijas (pneimonija);
- Inficētas brūces un operāciju komplikācijas — pirmsantiseptiska laika amputācijas un infekcijas bieži beidzās letāli;
- Prizonāru nometņu apstākļi, kur miršanas rādītāji bija ārkārtīgi augsti (piemēram, Andersonville/ Camp Sumter dienvidos un Elmira ziemeļos).
Kā tiek skaitīti upuri un kāpēc skaitļi atšķiras
Pastāv vairāki iemesli, kāpēc precīzs upuru skaits nav zināms:
- Nepilnīga vai zudusi dokumentācija. Konfederācijas ieraksti īpaši ir nepilnīgi vai zuduši kara beigās.
- Atšķirīgas definīcijas. Vai skaita tikai tieši kaujā nogalinātos, vai arī tos, kas vēlāk nomira no ievainojumiem vai slimībām? Dažādi pētījumi lieto atšķirīgas metodes.
- Dubultie ieraksti vai nenokonkrētība. Reizēm viens un tas pats karavīrs var parādīties vairākos ierakstos vai tikt zaudēts kā “pazudis bez vēsts”.
- Metodoloģijas starpība. Klasiskie aprēķini balstījās uz militārajiem ierakstiem, savukārt modernās aplēses (piem., demogrāfiskā vai pāraprēķinu metode) izmanto pārmērīgo mirstību salīdzinājumā ar prognozēto iedzīvotāju skaitu.
Mūsdienu pētījumi un skaitļu pārskatīšana
Ilgus gadus pieņemtais cipars — aptuveni 618 222 — balstījās uz 19. gadsimta un agrīnu 20. gadsimta aprēķiniem. Tomēr dažādu vēsturnieku un demogrāfu pēdējā laika pētījumi izmanto modernas metodes un valsts iedzīvotāju datu analīzi, kas liecina par lielāku kopējo statistiku. Piemēram, demogrāfs J. David Hacker (2011) izmantoja pāraprēķinu metodi, secinot, ka karā varēja nomirt aptuveni 750 000 cilvēku — tas ir aptuveni par 20 % vairāk nekā agrāk pieņemtais skaitlis. Šāda pārskatīšana maina izpratni par kara demogrāfisko un sociālo ietekmi.
Kas vēl skaitās upuriem
- Gūtie un ievainotie: simtiem tūkstošu karavīru tika ievainoti, un daudzi no tiem vēlāk nomira no komplikācijām; ievainojumu sekas ietekmēja arī veselas kopienas un ekonomiku.
- Pazudušie bez vēsts un gūstekņi: daļa vīru tika norakstīti kā pazuduši un nekad neatgriezās, daudzi gūstekņi mira nometnēs;
- Civilo upuri: salīdzinājumā ar militārajiem, civilo upuru statistika ir mazāk dokumentēta, taču kara neredzamās sekas — bada lokāli, epidēmijas, mehāniska iznīcināšana — radīja papildu upurus, īpaši dienvidu štatos.
Sekas un mantojums
Kopējais upuru skaits un zaudētais cilvēku potenciāls atstāja ilgtermiņa ietekmi uz ASV: demogrāfiskā struktūra mainījās, ekonomika — īpaši dienvidos — tika tieši skarta, un sabiedrības psiholoģija un politika mainījās uz gadu desmitiem. Pieminekļi, kapu vietas un atmiņas kultūra joprojām ārstē šos zaudējumus, bet skaitļu nepastāvība atgādina par grūtībām precīzi sasaistīt dokumentālos datus ar cilvēku likteņiem.
Kopumā ir svarīgi saprast, ka katrs skaitlis nozīmē dzīvi zaudējušu cilvēku — karavīru vai civili — un ka diskusija par precīzu skaitu papildina, bet neaizvieto atmiņu par kara traģēdiju.
