Šāviens: definīcija, skaņa, lode un sekas
Šāviens ir šaujamieroča izšāviens. Tā rada mehānisku skaņas efektu un ķīmisku šāviena atlikumu. Ar šo terminu var apzīmēt arī šāviena brūci, ko izraisa lode. Vairākkārtēju šaujamieroča vai šaujamieroču izlādi sauc par šāvienu. Ar šo vārdu var apzīmēt gan šaujamieroča šāviena skaņu, gan izšautos šāviņus, gan abus. Piemēram, apgalvojums "no blakus ielas atskanēja šāviens" var nozīmēt vai nu izlādes skaņu, vai arī pašus šāviņus. Tomēr rakstot ir labāk būt konkrētākam. "Šāvienu skaņa" vai "mēs nonācām šāvienu apšaudē" būtu aprakstošāk un novērstu pārpratumus.
Kas rada šāviena skaņu?
- Mociemā sprādziena skaņa (muzzle blast) — galvenais troksnis rodas, kad karsti gāzes izplešas no stobra gala. Šis troksnis ir īss un ļoti skaļš.
- Balistiskā plaisa (sonic crack) — ja lode pārsniedz skaņas ātrumu, tā aiz sevis rada šoka viļņu, kas atskan kā īsa, asa plaisa. Šo skaņu dažreiz var dzirdēt atsevišķi no muca sprādziena, atkarībā no novērotāja atrašanās vietas.
- Reverberācija un ekos — būves, kanjoni, pilsētas ielas un cita vide var satricinājumu padarīt ilgāku vai mainīt tā raksturu.
Akustiskie raksturojumi
- Skaņas līmenis pie muca pārsvarā svārstās aptuveni no 140 līdz 170 dB atkarībā no ieroča un munīcijas — līmenis, kas var izraisīt tūlītēju dzirdes bojājumu bez dzirdes aizsardzības.
- Atklātā laukā skaņa ātri mazinās ar attālumu; slēgtā telpā tā var kļūt bīstama arī lielākā attālumā, jo rodas atstarojumi.
- Šāviens bieži ir īss impulsveida troksnis, kam citādi nošķirama frekvenču sastāvdaļa un impulsa forma — tieši šīs īpašības izmanto akustiskās sistēmas šāvienu noteikšanai.
Lode un tās sekas
- Patoloģiska ietekme — lode var radīt caururbjošu vai ievainojošu traumu: asinszudums, audu bojājumi, bojājumi orgāniem un kauliem. Traumas smagums atkarīgs no lodes enerģijas, ceļa caur ķermeni un skartajām struktūrām.
- Terminoloģija — termins "šāviens" dažkārt tiek lietots, lai aprakstītu pēkšņu ievainojumu (šāviena brūce), taču precīzāk ir runāt par "lodes ievainojumu" vai "pārdurtu brūci".
Šāviena atlikums un forensika
- Šāviena atlikums (gunshot residue) sastāv no metāla daļiņām un kemiski veidojumiem — bieži sastopami elementi ir svins, bārijs un antimons vai sadedzinātas propellanta produkti. Šie termini atbilst arī saitei uz šāviena atlikumu oriģināltekstā.
- Forensiskajā izmeklēšanā GSR analīze var palīdzēt noteikt, vai kāds atradies netālu no vietas, kur notika šāviens, vai ir šāvis. Taču GSR testi nav absolūti — rezultāti jāvērtē kopā ar citiem pierādījumiem.
- Akustiskā analīze un trīsstūrveida vietrādes sistēmas (gunshot detection) var noteikt šāviena laiku un vietu, izmantojot reģistrāciju no vairākiem sensoriem.
Sekas un drošība
- Dzirdes veselība — atkārtota vai vienreizēja pakļaušana šāviena līmeņa troksnim var izraisīt tūlītēju vai pakāpenisku dzirdes zudumu, trokšņa izraisītu tinnitus (rīboņu ausīs) un citas problēmas. Tāpēc ieteicams lietot piemērotus auss aizsargus šaušanas laikā vai atrašanās vietās ar iespējamām sprādziena skaņām.
- Sabiedriskā drošība — šāviens publiskā vietā parasti izsauc nopietnas sekas: iespējamu paniku, policijas iejaukšanos un kriminālizmeklēšanu. Ja esat aculiecinieks vai ciešais, prioritāte ir nodrošināt drošību un ziņot policijai.
- Medicīniskā palīdzība — lodes ievainojuma gadījumā meklēt neatliekamo medicīnisko palīdzību nekavējoties. Pat nešķietami neliels ievainojums var kļūt bīstams iekšēju bojājumu dēļ.
Valodas lietojums un precizitāte
- Vēlams lietot precīzus apzīmējumus, piemēram: "šāviens (skaņa)", "lodes trāpījums", "apšaude" vai "vairāki šāvieni", lai novērstu pārpratumus starp skaņu un pašiem šāvieniem.
- Ikdienas valodā "šāviens" var attiekties uz vienu vai vairākiem izrāvieniem; konteksta trūkums var radīt neskaidrību, tāpēc rakstiski un tiesiskos dokumentos ir vēlams būt konkrētākam.
Īss kopsavilkums: šāviens aptver gan šaujamieroča izlādi un no tās radušos skaņu, gan izšautos šāviņus un to radītās fiziskās sekas. Skaņa var būt bīstama dzirdei, lode var nodarīt smagus ievainojumus, bet šāviena atlikums ir svarīgs pierādījums forensiskajā izmeklēšanā. Rakstot vai ziņojot par notikumu, ieteicams lietot precizējošus izteicienus, lai novērstu pārpratumus.
Šaušana no rokas pistoles
Šaujamieroču raksturlielumi
Ir trīs lietas, kas raksturo šāvienus un ļauj cilvēkam noteikt un lokalizēt šāvienus un līdzīgu ieroču izlādes:
- Optiska zibspuldze (saukta par garmatskaņas zibspuldzi), kas rodas, kad, šaujot no ieroča, tiek aizdedzināts sprāgstvielas lādiņš.
- Izšaujot no ieroča, rodas garmoņa sprādziens. Tipisks stobra sprādziens rada skaņas vilni, kura skaņas spiediena līmenis (SPL) ir 140 dB vai augstāks.
- "Sprādziens" vai "plaisāšana", ko izraisa skaņas bums, kas rodas, šāviņam pārvietojoties gaisā ar virsskaņas ātrumu.
Šāvienu var sajaukt ar citām skaņām, kas var izklausīties līdzīgi. Tās ir, piemēram, uguņošanas ierīču sprādzieni un automašīnu aizdedzes. Šīs skaņas var būt dzirdamas lielākā attālumā lodes kustības virzienā nekā aiz šaujamieroča vai uz abām pusēm no tā.
Pilsētu teritorijās ir trokšņa modeļi, kur fona troksnis ir augstāks dienas laikā un zemāks naktī. Šaujamieroča garmoņa sprādzienu dienas laikā var maskēt fona troksnis. Taču tumsas stundās to var konstatēt lielākos attālumos. Populārā pilsētas apšaudes lokalizācijas sistēma parasti izmanto sešus līdz desmit audio sensorus uz kvadrātjūdzi, lai veiktu trilaterāciju. (divi vai trīs uz kvadrātkilometru)
Supresori
Šautenes slāpētāju, ko dažkārt dēvē par klusinātāju, var piestiprināt šaujamieroča garam, lai samazinātu ieroča šaušanas skaņu. Nogalam piestiprinātie slāpētāji nesamazina skaņu, ko rada liela ātruma gāze, kas izdalās no citām vietām, piemēram, no spraugas starp revolvera cilindru un stobru. Sprauslas klusinātājs arī nav efektīvs, lai samazinātu virsskaņas lodes laušanas skaņu vai trokšņus, ko rada šaujamieroča mehāniska darbība pašielādēšanās režīmā. Amerikas Savienoto Valstu noziegumos klusinātājus izmanto reti. Saskaņā ar 2007. gada pētījuma datiem nelikumīgi trokšņa slāpētāji bija iesaistīti tikai 0,05 % (1 no 2000) federālo kriminālvajāšanu gadījumos. Turklāt 92 % kriminālvajāšanas gadījumu, kuros bija iesaistīts trokšņa slāpētājs, ir ietvertas arī lietas, kurās klusinātājs netika izmantots, bet vienkārši atradās apsūdzētā rīcībā.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir šāviens?
A: Šāviens ir šaujamieroča izšaušana, kas rada mehānisku skaņas efektu un ķīmisku šaujampulvera atlikumu.
J: Uz ko var attiekties termins "šāviens"?
A: Termins "šāviens" var attiekties uz šāviena brūci, ko izraisījusi lode, šaujamieroča šāviena skaņa, izšautie lādiņi vai abi šie jēdzieni.
J: Kas ir šāviens?
A: Šāviens attiecas uz vairākiem šaujamieroča vai šaujamieroču izlādējumiem.
J: Ko nozīmē termins "šāviens"?
A: Termins "šāviens" var nozīmēt vai nu šaujamieroča šāviena skaņu, vai izšautos lādiņus, vai arī abus.
J: Ko varētu nozīmēt apgalvojums "no blakus ielas atskanēja šāviens"?
A: Teiciens "no blakus ielas atskanēja šāvieni" var nozīmēt vai nu izšaušanas skaņu, vai arī pašus šāviņus.
J: Kā novērst pārpratumus, rakstot par šāvieniem?
A: Rakstot par apšaudi, var būt konkrētāks, lietojot tādas frāzes kā "apšaudes skaņa" vai "mēs nonācām apšaudē", lai būtu aprakstošāks un novērstu pārpratumus.
J: Kā sauc ķīmiskās atliekas, kas rodas pēc šāviena?
A: Šāviena rezultātā radušās ķīmiskās atliekas sauc par šāviena atliekām.
