Salūts un fajerverki (pirotehnika): definīcija, efekti un drošība

Uguņošana jeb salūts un fajerverki ir sprādzienbīstama pirotehniska ierīce, ko galvenokārt izmanto izklaidei. Visbiežāk uguņošanas ierīci izmanto kā daļu no uguņošanas šova. Tas var būt gan neliels patērētāju salūts mājas svinībām, gan profesionāls, iepriekš programmēts gaismas un trokšņu šovs stadionā vai pilsētas svētku ietvaros.

Definīcija un veidi

Uguņošanas ierīces tiek ražotas dažādos veidos: zemē novietojamas ierīces (piem., kārtridži, kastes ar dzirkstelēm), kā arī gaisā izšaujamas petardes, raķetes un šauri mērķētas bumbu sērijas. Daļa ierīču ir paredzētas profesionālai lietošanai, citas — patērētāju tirgū. Neatkarīgi no veida, tās satur pirotehniskas vielas, kas, reaģējot, rada skaņu, gaismu, dūmus un dažkārt arī peldošus materiālus.

Efekti

Uguņošanas ierīces (ierīces) ir izgatavotas, lai radītu šos četrus efektus: Tās rada troksni, gaismu, dūmus un dažkārt rada peldošus materiālus (piemēram, konfeti). Tās var būt veidotas tā, lai degtu ar krāsainām liesmām un dzirkstelēm. Vairākos šovos izmanto kombinētas ierīces, lai panāktu harmonisku krāsu, formas un skaņas kombināciju. Uguņošanas ierīces ir izplatītas visā pasaulē, un tās ir daudzu dažādu kultūras un reliģisko svētku galvenais punkts. Kā piemērus var minēt Neatkarības dienu, Jaungada vakaru un Gaj Foksa nakti.

Drošība, likumi un ierobežojumi

Dažas uguņošanas ierīces ir uz zemes, bet citas tiek izšautas gaisā. Tā kā tās sprāgst un var izraisīt ugunsgrēkus vai apdegumus, lielākajā daļā valstu ir spēkā likumi, kas ļauj izmantot izstādes uguņošanas ierīces tikai apmācītiem profesionāļiem. Profesionāļiem parasti ir nepieciešama atbilstoša apmācība, sertifikācija un atļaujas no pašvaldības vai ugunsdzēsības dienesta.

  • Patērētāju ierobežojumi: nelielas, mazāk sprādzienbīstamas uguņošanas ierīces ir pieejamas privātpersonām, taču to izmantošana bieži tiek reglamentēta ar vecuma ierobežojumiem, pārdošanas laikiem un vietām, kur tās drīkst izmantot.
  • Drošas attāluma prasības: visiem skatītājiem jāatrodas drošā attālumā, un ierīces jāuzstāda stabilā, nepieejamā vietā.
  • Atļaujas un aizliegumi: publiskos pasākumos parasti nepieciešama atļauja; pilsētās vai sausuma periodos var tikt piemēroti papildu aizliegumi ugunsbīstamības dēļ.

Riski un vides ietekme

Uguņošanas ierīces var radīt nopietnas traumas (apdegumus, acu traumas, dzirdes bojājumus) un izraisīt ugunsgrēkus. Ik gadu tiek reģistrēti nejauši savainojumi saistībā ar ugunēšanu. Papildus tiešajai drošības problēmai, uguņošana ietekmē vidi: dūmi un daļiņas īslaicīgi pasliktina gaisa kvalitāti, kā arī paliek atkritumi — fiziskas atliekas un nesadalīti materiāli. Troksnis var izraisīt stresu un bailes dzīvniekiem mājdzīvniekiem un savvaļas sugām.

Praktiski drošības padomi

  • Izmantojiet tikai legāli iegādātas ierīces, ievērojot ražotāja norādījumus un vietējos likumus.
  • Nekad nepārkāpiet aizliegtās zonas un nepieļaujiet bērnu piekļuvi pirotehnikai bez uzraudzības.
  • Neuzglabājiet lielu daudzumu ierīču mājās, uzglabājiet sausā, vēsā un drošā vietā, prom no atklātas uguns.
  • Nemēģiniet modificēt vai remontēt ierīces; ja ierīce nedarbojas, to nedrīkst mēģināt aizdedzināt atkārtoti.
  • Nestrādājiet ar pirotehniku, ja esat lietojis alkoholu vai zāles, kas ietekmē reakciju ātrumu.
  • Saglabājiet pie rokas ūdens spaini vai ugunsdzēšamo aparātu un drošu pirmās palīdzības aprīkojumu.

Ja noticis negadījums

  • Ja kāds ir guvis apdegumus, nekavējoties dzēsiet liesmas un atsvaidziniet apdedzināto vietu tekoša auksta ūdens strūklā vismaz 10–20 minūtes.
  • Ja ir smaga trauma (dziļas apdedzināšanas, asiņošana, apziņas zudums vai nopietšas acu traumas), nekavējoties izsauciet neatliekamo medicīnisko palīdzību.
  • Neliekiet uz apdegumiem eļļas, krēmus vai mājas līdzekļus, kamēr nav saņemta profesionāla medicīniska novērtēšana.

Uguņošana var būt skaists un iespaidīgs svētku elements, taču drošība un atbildība ir primāri — gan, lai izvairītos no traģiskām sekām, gan, lai samazinātu ietekmi uz vidi un apkārtējiem. Ja plānojat lielu šovu, labā prakse ir sadarboties ar sertificētiem pirotehniķiem un vietējām iestādēm.

Jaungada dienas uguņošana Seaport Village, KalifornijaZoom
Jaungada dienas uguņošana Seaport Village, Kalifornija

Uguņošanas ierīkošana Sayn pilīZoom
Uguņošanas ierīkošana Sayn pilī

Vēsture

Uguņošanas ierīču pirmsākumi meklējami 7. gadsimtā Ķīnā. Ķīnieši izstrādāja daudz dažādu uguņošanas ierīču ar dažādiem efektiem un krāsām. Uguņošanas ierīču izgatavošanas māksla un zinātne attīstījās par patstāvīgu profesiju. Ķīnā pirotehniķus cienīja par to, ka viņi pārzināja sarežģītas uguņošanas ierīkošanas tehnikas.

Song dinastijas laikā (960-1279) daudzi vienkāršie iedzīvotāji varēja iegādāties dažāda veida uguņošanas ierīces no tirgus pārdevējiem, un bija zināms, ka tiek rīkotas arī grandiozas uguņošanas izrādes. Songas imperators Huizongs (r. 1100-1125) un viņa galma pārstāvji 1110. gadā rīkoja lielu uguņošanas paraugdemonstrējumu, lai izklaidētu Songas imperatoru Huizongu (r. 1100-1125) un viņa galmu. Kādā 1264. gada ierakstā teikts, ka 1264. gada svētku laikā, ko viņas dēls Songas imperators Lizongs (r. 1224-1264) rīkoja par godu imperatorei Gong Šenai, netālu no imperatores atraitnes Gong Šenas uzspridzinājās raķetes tipa uguņošanas ierīce un viņu pārsteidza.

Raķešu piedziņa bija izplatīta karadarbībā, par ko liecina Liu Ji (1311-1375) un Jiao Yu (fl. ap 1350-1412) sastādītais Huolongjing. Arābi 1240. gadā no Ķīnas ieguva zināšanas par šaujampulveri un tā izmantošanu. Sīrietis Hasan al-Rammah rakstīja par raķetēm, uguņošanas ierīcēm un citiem aizdedzināšanas līdzekļiem, lietojot terminus, kas liecina, ka viņš savas zināšanas ir ieguvis no Ķīnas avotiem, piemēram, viņš uguņošanas ierīces dēvēja par "Ķīnas ziediem".

2014. gada Jaungada sagaidīšanas svinības Dubaijā pārspēja pasaules rekordu kā lielākais uguņošanas šovs.

Uguņošana pie Londonas acs Jaungada vakarā.Zoom
Uguņošana pie Londonas acs Jaungada vakarā.

Lielajā finālā tiek parādītas arī strūklas, kas ražo enerģiju. Attēls uzņemts no aizmugures, tāpēc zvaigznes un ziedi nav tik skaidri redzami.Zoom
Lielajā finālā tiek parādītas arī strūklas, kas ražo enerģiju. Attēls uzņemts no aizmugures, tāpēc zvaigznes un ziedi nav tik skaidri redzami.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir uguņošana?


A: Uguņošana ir sprādzienbīstama pirotehniska ierīce, ko galvenokārt izmanto izklaidei.

J: Kādi ir visbiežāk sastopamie uguņošanas ierīču efekti?


A: Visbiežāk sastopamie uguņošanas ierīču efekti ir troksnis, gaisma, dūmi un dažkārt arī peldošas vielas.

J: Vai uguņošanas ierīces izmanto tikai izklaidei?


A: Jā, uguņošanas ierīces galvenokārt izmanto izklaidei.

J: Kādos gadījumos parasti tiek demonstrēti uguņošanas ierīces?


A: Uguņošanas ierīces parasti tiek demonstrētas kultūras un reliģisko svētku laikā, piemēram, Neatkarības dienā, Jaungada naktī un Gaj Foksa naktī.

J: Vai visas uguņošanas ierīces ir paredzētas degšanai ar krāsainām liesmām un dzirksteļām?


A: Dažas uguņošanas ierīces ir paredzētas degšanai ar krāsainām liesmām un dzirksteļām.

J: Kam saskaņā ar lielākās daļas valstu tiesību aktiem ir atļauts izmantot parādes uguņošanas ierīces?


A.: Vairumā valstu likumi atļauj izmantot parādes uguņošanas ierīces tikai apmācītiem profesionāļiem.

J: Vai parastiem cilvēkiem ir pieejamas mazākas un mazāk sprādzienbīstamas uguņošanas ierīces?


A: Jā, mazākas un mazāk sprādzienbīstamas uguņošanas ierīces ir pieejamas parastiem ikdienas cilvēkiem, taču tās joprojām ir bīstamas un katru gadu izraisa traumas.

AlegsaOnline.com - 2020 / 2025 - License CC3