Uguņošana jeb salūts un fajerverki ir sprādzienbīstama pirotehniska ierīce, ko galvenokārt izmanto izklaidei. Visbiežāk uguņošanas ierīci izmanto kā daļu no uguņošanas šova. Tas var būt gan neliels patērētāju salūts mājas svinībām, gan profesionāls, iepriekš programmēts gaismas un trokšņu šovs stadionā vai pilsētas svētku ietvaros.
Definīcija un veidi
Uguņošanas ierīces tiek ražotas dažādos veidos: zemē novietojamas ierīces (piem., kārtridži, kastes ar dzirkstelēm), kā arī gaisā izšaujamas petardes, raķetes un šauri mērķētas bumbu sērijas. Daļa ierīču ir paredzētas profesionālai lietošanai, citas — patērētāju tirgū. Neatkarīgi no veida, tās satur pirotehniskas vielas, kas, reaģējot, rada skaņu, gaismu, dūmus un dažkārt arī peldošus materiālus.
Efekti
Uguņošanas ierīces (ierīces) ir izgatavotas, lai radītu šos četrus efektus: Tās rada troksni, gaismu, dūmus un dažkārt rada peldošus materiālus (piemēram, konfeti). Tās var būt veidotas tā, lai degtu ar krāsainām liesmām un dzirkstelēm. Vairākos šovos izmanto kombinētas ierīces, lai panāktu harmonisku krāsu, formas un skaņas kombināciju. Uguņošanas ierīces ir izplatītas visā pasaulē, un tās ir daudzu dažādu kultūras un reliģisko svētku galvenais punkts. Kā piemērus var minēt Neatkarības dienu, Jaungada vakaru un Gaj Foksa nakti.
Drošība, likumi un ierobežojumi
Dažas uguņošanas ierīces ir uz zemes, bet citas tiek izšautas gaisā. Tā kā tās sprāgst un var izraisīt ugunsgrēkus vai apdegumus, lielākajā daļā valstu ir spēkā likumi, kas ļauj izmantot izstādes uguņošanas ierīces tikai apmācītiem profesionāļiem. Profesionāļiem parasti ir nepieciešama atbilstoša apmācība, sertifikācija un atļaujas no pašvaldības vai ugunsdzēsības dienesta.
- Patērētāju ierobežojumi: nelielas, mazāk sprādzienbīstamas uguņošanas ierīces ir pieejamas privātpersonām, taču to izmantošana bieži tiek reglamentēta ar vecuma ierobežojumiem, pārdošanas laikiem un vietām, kur tās drīkst izmantot.
- Drošas attāluma prasības: visiem skatītājiem jāatrodas drošā attālumā, un ierīces jāuzstāda stabilā, nepieejamā vietā.
- Atļaujas un aizliegumi: publiskos pasākumos parasti nepieciešama atļauja; pilsētās vai sausuma periodos var tikt piemēroti papildu aizliegumi ugunsbīstamības dēļ.
Riski un vides ietekme
Uguņošanas ierīces var radīt nopietnas traumas (apdegumus, acu traumas, dzirdes bojājumus) un izraisīt ugunsgrēkus. Ik gadu tiek reģistrēti nejauši savainojumi saistībā ar ugunēšanu. Papildus tiešajai drošības problēmai, uguņošana ietekmē vidi: dūmi un daļiņas īslaicīgi pasliktina gaisa kvalitāti, kā arī paliek atkritumi — fiziskas atliekas un nesadalīti materiāli. Troksnis var izraisīt stresu un bailes dzīvniekiem mājdzīvniekiem un savvaļas sugām.
Praktiski drošības padomi
- Izmantojiet tikai legāli iegādātas ierīces, ievērojot ražotāja norādījumus un vietējos likumus.
- Nekad nepārkāpiet aizliegtās zonas un nepieļaujiet bērnu piekļuvi pirotehnikai bez uzraudzības.
- Neuzglabājiet lielu daudzumu ierīču mājās, uzglabājiet sausā, vēsā un drošā vietā, prom no atklātas uguns.
- Nemēģiniet modificēt vai remontēt ierīces; ja ierīce nedarbojas, to nedrīkst mēģināt aizdedzināt atkārtoti.
- Nestrādājiet ar pirotehniku, ja esat lietojis alkoholu vai zāles, kas ietekmē reakciju ātrumu.
- Saglabājiet pie rokas ūdens spaini vai ugunsdzēšamo aparātu un drošu pirmās palīdzības aprīkojumu.
Ja noticis negadījums
- Ja kāds ir guvis apdegumus, nekavējoties dzēsiet liesmas un atsvaidziniet apdedzināto vietu tekoša auksta ūdens strūklā vismaz 10–20 minūtes.
- Ja ir smaga trauma (dziļas apdedzināšanas, asiņošana, apziņas zudums vai nopietšas acu traumas), nekavējoties izsauciet neatliekamo medicīnisko palīdzību.
- Neliekiet uz apdegumiem eļļas, krēmus vai mājas līdzekļus, kamēr nav saņemta profesionāla medicīniska novērtēšana.
Uguņošana var būt skaists un iespaidīgs svētku elements, taču drošība un atbildība ir primāri — gan, lai izvairītos no traģiskām sekām, gan, lai samazinātu ietekmi uz vidi un apkārtējiem. Ja plānojat lielu šovu, labā prakse ir sadarboties ar sertificētiem pirotehniķiem un vietējām iestādēm.
