Zobi — definīcija, uzbūve un funkcijas

Uzzini visu par zobiem: definīcija, uzbūve, funkcijas, veidi un nozīme košļāšanā, aizsardzībā un uzturā — skaidri un saprotami gan bērniem, gan pieaugušajiem.

Zobs ir viena no cietajām, baltajām mutes dobuma daļām. Zobi (daudzskaitlī) tiek izmantoti, lai palīdzētu košļāšanas procesā — košļājot pārtiku, to sadalot un sasmalcinot, lai to varētu norīt un tā nonāktu kuņģī. Zobi ir svarīgi arī runai, sejas izteiksmei un mutē noturot pareizu zobu rindu formu.

Lielākajai daļai mugurkaulnieku ir zobi. Putni ir lielākā grupa, kam to nav. Daudziem bezmugurkaulniekiem ir mutes daļas, kas zināmā mērā darbojas kā zobi. Dažādiem dzīvniekiem ir atšķirīga zobu forma un uzbūve atkarībā no barības — plēsējiem piemēroti plēšanas zobi, zālēdājiem — slīpēšanas virsmas utt. Daži dzīvnieki zobus izmanto arī kā ieroci. Pieaugušiem cilvēkiem parasti ir 32 zobi, savukārt bērniem parasti ir 20 piena zobi.

Zoba uzbūve

Zobs sastāv no vairākām daļām:

• Emalja — ārējais, ļoti ciets slānis, kas pārklāj zoba kroni. Tā ir viscietākā viela cilvēka ķermenī un aizsargā zobu no nodiluma un baktērijām.
• Dentīns — emaljas un cementa zemā esošais cietāks slānis, kas veido lielāko daļu zoba masas. Tas ir mazāk ciets par emalju un satur kanālus, kas ved uz zoba serdi.
• Zoba serde (pulpa) — mīkstā, dziļākā zoba daļa, kurā atrodas nervi un asinsvadi. Pulpa uztur zoba dzīvību un jutību.
• Cementa — pārklāj zoba sakni un palīdz saknei noturēties žokļa kaulā, mijiedarbojoties ar periodontālo saišķi.
• Periodontālais saišķis — šķiedras, kas piesaista zoba sakni pie alveolārā (žokļa) kaula un amortizē spiedienu košļāšanas laikā.
• Kronis — zoba izvirzītā daļa, ko redzam mutē; saknē atrodas daļa, kas iestrādāta žokļa kaulā. Starp kroni un sakni ir kakliņš (CEJ).

Zobu tipi un funkcijas

Cilvēkiem un daudziem citiem dzīvniekiem zobi ir specializējušies dažādām funkcijām:

• Priekšzobi (incisīvi) — plati un asi, paredzēti pārtikas griešanai.
• Kšķļi (canīni) — ass, nedaudz garāks zobs, piemērots satveršanai un plēšanai.
• Pirmsmoli (premolāri) — plakana virsma ar viena vai diviem sakņu galiem, palīdz sasmalcināt un samalt pārtiku.
• Molāri (moliari) — lielāki zobi ar plašu košļāšanas virsmu, paredzēti smalcināšanai un samalšanai.
• Gudrības zobi — trešie molāri, kas iznāk vēlīnāk jauniešu vecumā vai nereti vispār neiznāk.

Zobu attīstība

Piena zobi parasti sāk šķilties apmēram no 6 mēnešu vecuma un līdz ~3 gadu vecumam bērnam parasti ir pilna piena zobu rinda (20 zobi). Apmēram no 6 gadu vecuma sāk nākt pastāvīgie zobi; šo procesu sauc par maiņas dentīciju. Lielākie pastāvīgo zobu komplekti parasti ir pabeigti pusaudža beigās vai agrā pieauguša vecumā, izņemot dažkārt vēlāk šķilstošos gudrības zobus (17–25 gadu laikā). Ir individuālas variācijas — trūkstoši zobi, papildu zobi vai agrāka/vēlāka šķilšanās ir iespējama.

Zobu variācijas dzīvniekiem

Dzīvnieku zobu veids un uzvedība atšķiras:

• Plēsējiem ir asākas zoba virsmas plēšanai un griešanai.
• Zālēdājiem ir plata košļāšanas virsma, lai sasmalcinātu augu šūnas.
• Grauzējiem (piem., žurkām) priekšzobi pastāvīgi aug un tie tiek nolīdzināti graužot.
• Dažiem dzīvniekiem, piemēram, haizivīm, zobi tiek regulāri nomainīti (polyphyodontija).

Zobu slimības un profilakse

Biežāk sastopamie problēmu veidi:

• Zobu karies — emaljas un dentīna bojājums, ko izraisa baktērijas un fermenti, īpaši, ja cilvēks regulāri lieto cukurus un slikti kopj zobus.
• Gumiju slimības (gingivīts, periodontīts) — iekaisumi, kas var novest pie zobu atbalsta audu zaudēšanas un zobu izkrišanas.
• Zoba jutīgums — var rasties emaljas nodiluma, dentīna atklāšanās vai gumiju atkāpšanās gadījumos.
• Zobu traumas — lūzumi, šķelšanas vai izraušanas gadījumi.

• Regulāri tīrīt zobus vismaz divas reizes dienā ar fluoru saturošu zobu pastu.
• Pīpētāja zobu tīrīšana ar diegu vai starpzobu birstītēm katru dienu.
• Samazināt saldumu un cukura daudzumu uzturā; ēst sabalansēti.
• Regulāras profilaktiskās vizītes pie zobārsta (pārbaude, profesionāla tīrīšana).
• Vajadzības gadījumā lietot fluora papildus līdzekļus, zobu hermēšanu (sealants) bērniem un aizsargtīkli sporta aktivitātēm.

Kopsavilkums

Zobi ir strukturāli un funkcionāli nozīmīga daļa no mutes dobuma. Tie palīdz košļāt, runāt, uzturēt sejas formu un aizsargāt no traumām. Lai saglabātu zobu veselību, nepieciešama regulāra mutes higiēna, parešs uzturs un regulāras zobārsta pārbaudes.

Zobu struktūra

Zobu ārējo balto daļu sauc par emalju. Emalju veido kalcija fosfāts, un tā ir ļoti cieta. Zem emaljas atrodas dentīns. Dentīns ir mīkstāks par cieto emalju. Tāpēc zobu bojājumi (kariess) to sāpina vairāk. Zem dentīna atrodas celulpa, kurā atrodas zobā esošie nervi un asinsvadi. Šī ir tā daļa, kas izraisa zobu sāpes. Cements atrodas ārpus dentīna, kur nav emaljas. Cements tur zobu pie žokļa kaula.

Zobu veidi

• Incisor
• Suņa zobs
• Premolārs
• Molārs

Cilvēka zobs


Slims zobs ar kariesu

Meklēt pēc burta