Zobs

Zobs ir viena no cietajām, baltajām mutes dobuma daļām. Zobi (daudzskaitlī) tiek izmantoti, lai palīdzētu košļāšanas procesā, košļājot pārtiku. Košļāt nozīmē sadalīt un sasmalcināt ēdienu, lai to varētu norīt (iestumt kuņģī).

Lielākajai daļai mugurkaulnieku ir zobi. Putni ir lielākā grupa, kam to nav. Daudziem bezmugurkaulniekiem ir mutes daļas, kas zināmā mērā darbojas kā zobi. Dažādiem dzīvniekiem ir dažāda veida zobi, jo tie pārtiek no dažādiem barības veidiem. Daži dzīvnieki zobus izmanto kā ieroci. Pieaugušiem cilvēkiem parasti ir 32 zobi. Cilvēku bērniem parasti ir 20 zobi.

Veselīgi cilvēka zobi

Natālie zobi

Daži cilvēku mazuļi piedzimst ar zobiem. Nataļējie zobi ir zobi, kas ir dzimšanas brīdī. Tie atšķiras no jaundzimušo zobiem, kas ir zobi, kuri parādās pirmajā dzīves mēnesī. Natālie zobi nav bieži sastopami. Tie sastopami aptuveni 1 no 2-3 tūkstošiem dzimušo. Parasti tie ir atrodami apakšžoklī. Natālie zobi parasti nav labi piestiprināti un var viegli kustēties.

Zobu izraušana

Plaukstošie zobi jeb piena zobi jeb pagaidu zobi vairumam zīdītāju ir pirmais zobu komplekts. Cilvēkiem to ir 20. Pirmie zobi (tā sauktie "primārie zobi") sāk izšķilties (izlauzties cauri žokļa smaganām), kad bērns ir aptuveni 6 mēnešus vecs. Kad šie zobi izšķīst, var ļoti sāpēt. Zīdaiņi košļājas, lai atvieglotu sāpes. To sauc par zobu griešanu (darbības vārds: grauzt). Lielākajai daļai bērnu līdz divu vai trīs gadu vecumam ir visi 20 zobi.

6-7 gadu vecumā sāk izšķilties pastāvīgie zobi. Līdz 11-12 gadu vecumam lielākajai daļai bērnu ir 28 pieaugušie zobi. Pēdējie četri zobi, ko sauc par gudrības zobiem jeb trešajiem molāriem, lielākajai daļai cilvēku izšķiļas 17-21 gada vecumā. Dažiem cilvēkiem gudrības zobi nekad neizaug. Vai arī četru zobu vietā viņiem var būt tikai divi.

Zobu struktūra

Zobu ārējo balto daļu sauc par emalju. Emalju veido kalcija fosfāts, un tā ir ļoti cieta. Zem emaljas atrodas dentīns. Dentīns ir mīkstāks par cieto emalju. Tāpēc zobu bojājumi (kariess) to sāpina vairāk. Zem dentīna atrodas celulpa, kurā atrodas zobā esošie nervi un asinsvadi. Šī ir tā daļa, kas izraisa zobu sāpes. Cements atrodas ārpus dentīna, kur nav emaljas. Cements tur zobu pie žokļa kaula.

Zobu veidi

Incisor
Suņa zobs
Premolārs
Molārs

Cilvēka zobs

Slims zobs ar kariesu

Veseli zobi

Ja zobi tiek aizsargāti un uzturēti tīri, tiem vajadzētu saglabāties visu mūžu. Daudzi cilvēki agri zaudē zobus, jo viņi nedara pareizās lietas, lai zobi būtu veseli.

Dažas lietas, ko cilvēki var darīt, lai zobi būtu veseli:

Zobus tīriet pēc katras ēdienreizes un pirms gulētiešanas ar birstīti ar mīkstiem sariņiem.
Zobu diegs pēc katras ēdienreizes (bet vismaz reizi dienā pirms gulētiešanas).^[] Zobu diegs jālieto pirms zobu tīrīšanas!
Pirms zobu tīrīšanas dzeriet ūdeni ar fluorīdu. Vai arī lietojiet mutes skalojamos līdzekļus ar fluorīdu (bet ne bērniem līdz 6 gadu vecumam).
Ik pēc 6 mēnešiem apmeklējiet zobārstu, lai veiktu zobu pārbaudi un zobu tīrīšanu.
Ēdiet veselīgu uzturu.

Cukuri, piemēram, saharoze un glikoze, ir kaitīgi zobiem.
Piens un siers ir labi zobiem, jo tajos ir kalcijs.

Tomēr piens satur laktozi, kas var izraisīt kariesu veidošanos. Tāpēc, dzerot daudz piena, joprojām var rasties dobumi.

Nesaldināta (bez cukura) košļājamā gumija palīdz tīrīt zobus, kā arī veido siekalas un noņem pārtikas daļiņas.

Starp ēdienreizēm neēdiet neko ar garšu, dodiet siekalām divas līdz trīs stundas, kas nepieciešamas, lai iztīrītu zobus. Siekalas to nevar izdarīt, ja uz zobiem nepārtraukti uzklājas pārtikas plēve.
Dehidratācija samazina siekalu izdalīšanos. Katru dienu dzeriet daudz ūdens.

Zobu slimības

Zobu aplikums ir mīksta balta viela, kas veidojas uz zobiem, ja tie netiek tīrīti. Tajā ir baktērijas, kas bojā emalju. Ja aplikums netiek notīrīts, pēc 2 dienām tas var kļūt par zobakmeni. Zobakmens ir cieta viela, kas veidojas uz zobiem (galvenokārt pie smaganām). Zobakmens zobakmens padara smaganas neveselīgas un veicina baktēriju augšanu uz zobiem.

Zobu aplikums tiek notīrīts ar zobu birstīti. Ja uz zobiem veidojas zobakmens, tas jānotīra zobārstam.

Baktērijas, kas atrodas uz zobiem, bojā emalju. Zobu tīrīšana un zobu diegu tīrīšana, labas pārtikas lietošana un zobārsta veiktā zobu aplikuma noņemšana samazina baktēriju daudzumu uz zobiem. Ja baktēriju ir pārāk daudz, tās bojā emalju ātrāk, nekā zobi veido emalju. Tā rezultātā emaljā rodas caurumiņi, ko sauc par dobumiem. Ja cilvēkam rodas dobumi, viņam ir zobu kariesa slimība. Dobumu veidošanās emaljā notiek lēni. Bet, kad dobumi izkļūst cauri emaljai, daudz ātrāk tiek bojāts mīkstais dentīns. Dobumus var labot zobārsti.