Apvienotās Karalistes parlaments: struktūra, funkcijas un vēsture

Iepazīstiet Apvienotās Karalistes parlamenta struktūru, funkcijas un vēsturi — no viduslaiku saknēm līdz mūsdienu lēmumu pieņemšanai; Lordu un Pārstāvju palāta.

Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes parlaments ir Apvienotās Karalistes un britu aizjūras teritoriju augstākā likumdevēja iestāde. Tikai tam ir parlamentāra suverenitāte pār visām citām politiskajām struktūrām. Tā vadītāja ir karaliene Elizabete II.

Parlamentam ir augšpalāta - Lordu palāta - un apakšpalāta - Pārstāvju palāta. Karaliene ir parlamenta trešā daļa.

Parlaments izveidojās no agrīno viduslaiku bīskapu un grāfu padomēm, kas konsultēja Anglijas valdniekus.

Struktūra

Apvienotās Karalistes parlaments ir trīs daļu savienība: Pārstāvju palāta (House of Commons), Lordu palāta (House of Lords) un monarhs (Crown-in-Parliament). Praktiski izpildvaru veido valdība (Government), ko vada premjerministrs un kura atbild Pārstāvju palātai.

• Pārstāvju palāta (House of Commons) — galvenā likumdošanas iestāde. Deputāti (Members of Parliament, MPs) tiek ievēlēti vispārējās vēlēšanās vai starpvēlēšanās pēc vienas apgabala — viens deputāts vienā vēlēšanu apgabalā. Pārstāvju palāta nosaka valdības sastāvu un kontrolē to, izmantojot jautājumus, debates un vēlēšanu procesu (piem., uzticības balsojumi).
• Lordu palāta (House of Lords) — neievēlēta kamerā, kurā iekļauti dzīves peeri (life peers), dažreiz mantojamie peeri (hereditary peers) un bīskapi (Lords Spiritual). Lordu palātas galvenā loma ir likumprojekta pārskatīšana, izmeklēšana un debates, taču tās likumdošanas jauda ir ierobežota ar Parlamenta likumiem, piemēram, Parliament Acts.
• Monarhs — formāli ir parlamenta trešā daļa un piešķir likumprojektam Royal Assent (karaliskā sankcija), kas padara to par likumu. Plašākā prakse mūsdienās nozīmē, ka monarha loma ir galvenokārt ceremonālā; reālās izpildvaras funkcijas veic valdība. (Vēsturiski karaliene ir bijusi karaliene Elizabete II, bet valstī pašlaik ir monarhs, kurš pilda šīs šķautnes lomas.)

Galvenās funkcijas

• Likumdošana: Parlaments pieņem, groza un atceļ likumus. Likumprojekti var tikt iesniegti valdības vai individuālu deputātu (private members' bills) iniciatīvā.
• Budžets un nodokļi: Valsts budžeta un nodokļu jautājumus iniciē valdība, bet tiem jāsaņem Pārstāvju palātas piekrišana.
• Izpildvaras kontrole: Caur jautājumiem, debatēm, parlamentārajām komisijām (select committees) un uzticības/vēlēšanas procedūrām parlamentārieši uzrauga valdības darbu un politiku.
• Reprezentācija: Deputāti pārstāv savu vēlēšanu apgabalu intereses un risina iedzīvotāju sūdzības caur biroju darbību un iniciatīvām.
• Konstitucionāla un politiskā stabilitāte: Parlaments nosaka valdības ilgtspēju — ja Pārstāvju palāta attiecīgā brīdī zaudē ticību valdībai, var tikt rīkotas jaunas vēlēšanas vai valdība var atkāpties.

Likumdošanas process īsumā

Likumprojekts parasti sākas Pārstāvju palātā vai Lordu palātā un iziet vairākus lasījumus, komiteju izskatīšanu un debates. Ja abas palātas piekrīt, likumprojekts tiek nosūtīts monarham par Royal Assent. Starp palātām var rasties atšķirības — tās tiek risinātas "ping-pong" kārtībā līdz panāk vienošanos vai līdz tiek izmantoti Parlamenta likumos noteikti mehānismi (piem., Parlamenta Akti).

Īsa vēsture un nozīmīgi reformu posmi

Parlaments attīstījās no viduslaiku padomēm, kurās bīskapi un grāfi konsultēja monarhu. Svarīgi vēsturiskie posmi:

• Magna Carta (1215) un vēlākās prakses ierobežoja karaļa varu un nostiprināja tiesību principus.
• 1295. gada "Model Parliament" tiek uzskatīts par pamatu modernajai parlamentāriskajai struktūrai.
• 19. gadsimta vēlēšanu reformas (Reform Acts) paplašināja vēlētāju tiesības un mainīja Pārstāvju palātas sastāvu.
• 20. gadsimtā un 21. gadsimtā notika būtiskas reformas Lordu palātai — piemēram, 1958. gada likums par dzīvības peeriem un 1999. gada likums, kas ierobežoja mantojamā peeru skaitu.
• Devolūcija 1998. gadā izveidoja atsevišķas likumdošanas institūcijas Skotijā, Velsā un Ziemeļīrijā, kas mainīja varas sadalījumu — tomēr Pārstāvju palāta saglabā augstāku suverenitāti visos Apvienotās Karalistes jautājumos, kas nav deleģēti.
• Brexit process 2016–2020. gados demonstrēja parlamenta un valdības lomu ārpolitikas un konstitucionālo pārmaiņu īstenošanā.

Mūsdienu izaicinājumi un debates

Dažas aktuālas tēmas, par kurām notiek debates:

• Lordu palātas reforma — cik tālām ir jābūt izmaiņām attiecībā uz tās locekļu atlasi un pilnvarām.
• Attiecības starp Parlamentu un valdību, īpaši jautājumos par izpildvaras prerogatīvām un valdības rīcību ārkārtas situācijās.
• Devolūcijas un valsts vienotības jautājumi, tostarp Skotijas neatkarības debates.
• Parlamentārās suverenitātes attiecība ar starptautiskajām saistībām — piemēram, cilvēktiesību līgumiem un tirdzniecības nolīgumiem.

Apvienotās Karalistes parlaments joprojām kalpo kā centrāla demokrātiskā institūcija ar spēcīgu vēsturisko mantojumu un pastāvīgām diskusijām par to, kā pielāgoties mūsdienu politiskajām un sabiedriskajām prasībām.

 Kā darbojas Lielbritānijas parlaments

Apvienotās Karalistes parlaments ir sadalīts trīs atsevišķās daļās - Pārstāvju palātā (apakšpalāta), lordu palātā (augšpalāta) un monarhā. Lielākā likumdošanas vara ir koncentrēta Pārstāvju palātā. To veido 650 parlamenta deputāti (MP). Šos cilvēkus ievēl Apvienotās Karalistes iedzīvotāji, lai tie pārstāvētu viņus Pārstāvju palātā. Par premjerministru parasti kļūst tās politiskās partijas līderis, kas iegūst deputātu vairākumu, bet ne valsts vadītājs - šis amats ir atvēlēts tikai suverēnam. Pārsvarā likumprojektus ierosina Pārstāvju palāta, pārējos likumprojektus izstrādā Lordu palāta, un nosaka nodokļu likmes pēc pārējo mantojamo pīru un divu citu mantojamo pīru, kuriem Lordu palātā ir ceremoniāli pienākumi, ievēlēšanas. Tie ir grāfs maršals, kas vienmēr ir Norfolkas hercogs, un lords Lielais palātas priekšsēdētājs, Čolmondelijas marķīzs. Lordu palātai ir tiesības noraidīt likumprojektus, izņemot naudas likumprojektus (nodokļu likumprojektus), un likt Pārstāvju palātai tos pārskatīt. Ja Lordu palāta divreiz uzliek veto likumprojektam vai aizkavē valsts likumprojekta pieņemšanu ilgāk par vienu gadu, tad Pārstāvju palāta var piespiest likumprojektu pieņemt saskaņā ar Parlamenta likumiem, ja vien tas nav izstrādāts Lordu palātā.

Konstitucionālajā monarhijā monarhs (tagad - Lielbritānijas Karaliene Elizabete II) ir suverēns un teorētiski ir visas Apvienotās Karalistes varas avots. Likumprojektiem ir jāsaņem karaliskā piekrišana, pirms tie kļūst par parlamenta aktiem, un monarhs ir atbildīgs par parlamenta sasaukšanu, prorogulēšanu un atlaišanu, parasti pēc pašreizējā premjerministra ieteikuma. Pašlaik monarhs ļoti reti iebilst, taču suverēns joprojām saglabā šo prerogatīvu, ko vajadzības gadījumā var izmantot.

Kā likumprojekts kļūst par Parlamenta aktu

Likumprojektu izskatīšana var sākties vai nu Pārstāvju palātā, vai Lordu palātā.

Pirmslikumdošanas pārbaude: Abu palātu apvienotā komiteja izskata likumprojektu un balso par grozījumiem, kurus valdība var pieņemt vai noraidīt. Vēlākos posmos ziņojumi ir ietekmīgi, jo noraidītie komitejas ieteikumi tiek atkārtoti izskatīti, lai par tiem balsotu.

Pirmais lasījums: Balsojums nenotiek. Likumprojekts tiek iesniegts, nodrukāts, un privātpersonu likumprojektiem tiek noteikts otrā lasījuma datums.

Otrais lasījums: Pēc debatēm par likumprojekta vispārējiem principiem notiek balsošana.

Komitejas posms: Komiteja izskata katru likumprojekta punktu un var izdarīt grozījumus.

Ziņojuma posms: Iespēja grozīt likumprojektu. Parlaments izskata punktus, kuriem ir iesniegti grozījumi.

Trešais lasījums: Debates par galīgo tekstu ar grozījumiem. Šajā posmā Lordu palātā var iesniegt papildu grozījumus.

Nodošana: Pēc tam likumprojektu nosūta otrai palātai, kas to var grozīt.

 Pirmais lasījums: Tās pašas procedūras

 Otrais lasījums: Tās pašas procedūras

Komitejas posms: Tās pašas procedūras

Ziņojuma posms: Tās pašas procedūras

 Trešais lasījums: Tās pašas procedūras

Nodošana: Pēc tam likumprojekts tiek atgriezts sākotnējā palātā.

Pirmslikumdošanas pārbaude: Izskatīt visus grozījumus.

Pēc tam likumprojekts tiek iesniegts Karaliskajai piekrišanai, un, ja tā tiek pieņemta, likumprojekts kļūst par likumu.

Jaunu tiesību aktu pieņemšana Likumprojektu veidi Likumprojekta procedūra Pirmais lasījums Otrais lasījums Pārstāvju komitejas posms Lordu komitejas posms Ziņojuma posms Trešais lasījums Pieņemšana caur otru palātu Karaliskā piekrišana Deleģētie tiesību akti

Likumdošanas procedūras atspoguļojums.

Jautājumi un atbildes

Kāds ir Apvienotās Karalistes augstākais likumdošanas orgāns?

J: Kas ir parlamenta vadītājs?

J: Kā tiek ievēlēti parlamenta locekļi?

J: Kad sākās parlamenta attīstība?

J: Kad tika izveidots pirmais Apvienotās Karalistes parlaments?

J: Kāds nosaukums tika lietots Lielbritānijas likumdevējam no 1801. līdz 1927. gadam?

Meklēt pēc burta