Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes parlaments ir Apvienotās Karalistes un britu aizjūras teritoriju augstākā likumdevēja iestāde. Tikai tam ir parlamentāra suverenitāte pār visām citām politiskajām struktūrām. Tā vadītāja ir karaliene Elizabete II.

Parlamentam ir augšpalāta - Lordu palāta - un apakšpalāta - Pārstāvju palāta. Karaliene ir parlamenta trešā daļa.

Parlaments izveidojās no agrīno viduslaiku bīskapu un grāfu padomēm, kas konsultēja Anglijas valdniekus.

Struktūra

Apvienotās Karalistes parlaments ir trīs daļu savienība: Pārstāvju palāta (House of Commons), Lordu palāta (House of Lords) un monarhs (Crown-in-Parliament). Praktiski izpildvaru veido valdība (Government), ko vada premjerministrs un kura atbild Pārstāvju palātai.

  • Pārstāvju palāta (House of Commons) — galvenā likumdošanas iestāde. Deputāti (Members of Parliament, MPs) tiek ievēlēti vispārējās vēlēšanās vai starpvēlēšanās pēc vienas apgabala — viens deputāts vienā vēlēšanu apgabalā. Pārstāvju palāta nosaka valdības sastāvu un kontrolē to, izmantojot jautājumus, debates un vēlēšanu procesu (piem., uzticības balsojumi).
  • Lordu palāta (House of Lords) — neievēlēta kamerā, kurā iekļauti dzīves peeri (life peers), dažreiz mantojamie peeri (hereditary peers) un bīskapi (Lords Spiritual). Lordu palātas galvenā loma ir likumprojekta pārskatīšana, izmeklēšana un debates, taču tās likumdošanas jauda ir ierobežota ar Parlamenta likumiem, piemēram, Parliament Acts.
  • Monarhs — formāli ir parlamenta trešā daļa un piešķir likumprojektam Royal Assent (karaliskā sankcija), kas padara to par likumu. Plašākā prakse mūsdienās nozīmē, ka monarha loma ir galvenokārt ceremonālā; reālās izpildvaras funkcijas veic valdība. (Vēsturiski karaliene ir bijusi karaliene Elizabete II, bet valstī pašlaik ir monarhs, kurš pilda šīs šķautnes lomas.)

Galvenās funkcijas

  • Likumdošana: Parlaments pieņem, groza un atceļ likumus. Likumprojekti var tikt iesniegti valdības vai individuālu deputātu (private members' bills) iniciatīvā.
  • Budžets un nodokļi: Valsts budžeta un nodokļu jautājumus iniciē valdība, bet tiem jāsaņem Pārstāvju palātas piekrišana.
  • Izpildvaras kontrole: Caur jautājumiem, debatēm, parlamentārajām komisijām (select committees) un uzticības/vēlēšanas procedūrām parlamentārieši uzrauga valdības darbu un politiku.
  • Reprezentācija: Deputāti pārstāv savu vēlēšanu apgabalu intereses un risina iedzīvotāju sūdzības caur biroju darbību un iniciatīvām.
  • Konstitucionāla un politiskā stabilitāte: Parlaments nosaka valdības ilgtspēju — ja Pārstāvju palāta attiecīgā brīdī zaudē ticību valdībai, var tikt rīkotas jaunas vēlēšanas vai valdība var atkāpties.

Likumdošanas process īsumā

Likumprojekts parasti sākas Pārstāvju palātā vai Lordu palātā un iziet vairākus lasījumus, komiteju izskatīšanu un debates. Ja abas palātas piekrīt, likumprojekts tiek nosūtīts monarham par Royal Assent. Starp palātām var rasties atšķirības — tās tiek risinātas "ping-pong" kārtībā līdz panāk vienošanos vai līdz tiek izmantoti Parlamenta likumos noteikti mehānismi (piem., Parlamenta Akti).

Īsa vēsture un nozīmīgi reformu posmi

Parlaments attīstījās no viduslaiku padomēm, kurās bīskapi un grāfi konsultēja monarhu. Svarīgi vēsturiskie posmi:

  • Magna Carta (1215) un vēlākās prakses ierobežoja karaļa varu un nostiprināja tiesību principus.
  • 1295. gada "Model Parliament" tiek uzskatīts par pamatu modernajai parlamentāriskajai struktūrai.
  • 19. gadsimta vēlēšanu reformas (Reform Acts) paplašināja vēlētāju tiesības un mainīja Pārstāvju palātas sastāvu.
  • 20. gadsimtā un 21. gadsimtā notika būtiskas reformas Lordu palātai — piemēram, 1958. gada likums par dzīvības peeriem un 1999. gada likums, kas ierobežoja mantojamā peeru skaitu.
  • Devolūcija 1998. gadā izveidoja atsevišķas likumdošanas institūcijas Skotijā, Velsā un Ziemeļīrijā, kas mainīja varas sadalījumu — tomēr Pārstāvju palāta saglabā augstāku suverenitāti visos Apvienotās Karalistes jautājumos, kas nav deleģēti.
  • Brexit process 2016–2020. gados demonstrēja parlamenta un valdības lomu ārpolitikas un konstitucionālo pārmaiņu īstenošanā.

Mūsdienu izaicinājumi un debates

Dažas aktuālas tēmas, par kurām notiek debates:

  • Lordu palātas reforma — cik tālām ir jābūt izmaiņām attiecībā uz tās locekļu atlasi un pilnvarām.
  • Attiecības starp Parlamentu un valdību, īpaši jautājumos par izpildvaras prerogatīvām un valdības rīcību ārkārtas situācijās.
  • Devolūcijas un valsts vienotības jautājumi, tostarp Skotijas neatkarības debates.
  • Parlamentārās suverenitātes attiecība ar starptautiskajām saistībām — piemēram, cilvēktiesību līgumiem un tirdzniecības nolīgumiem.

Apvienotās Karalistes parlaments joprojām kalpo kā centrāla demokrātiskā institūcija ar spēcīgu vēsturisko mantojumu un pastāvīgām diskusijām par to, kā pielāgoties mūsdienu politiskajām un sabiedriskajām prasībām.