Britu aizjūras teritorijas
Britu aizjūras teritorija ir viena no četrpadsmit teritorijām, kuras Apvienotā Karaliste uzskata par tās suverenitātē esošām, bet ne par Apvienotās Karalistes sastāvdaļu.
Pirms 1981. gada teritorijas tika dēvētas par kolonijām vai Kroņa kolonijām. Britu aizjūras teritorijas sauc arī par Apvienotās Karalistes aizjūras teritorijām, Apvienotās Karalistes aizjūras teritorijām vai, ja konteksts ir skaidrs, vienkārši par aizjūras teritorijām.
Lai gan arī Džersija, Gērnsija un Menas sala atrodas Lielbritānijas Kroņa suverenitātē, tām ir nedaudz atšķirīgas konstitucionālās attiecības ar Apvienoto Karalisti, un tāpēc tās drīzāk tiek klasificētas kā Kroņa atkarīgās teritorijas, nevis aizjūras teritorijas. Teritorijas un atkarīgās teritorijas atšķiras no Nāciju Sadraudzības, brīvprātīgas bijušo britu koloniju apvienības.
Vēsturiskā kontekstā kolonijas ir jānošķir no protektorātiem un aizsargātām valstīm, kas, lai gan atradās britu kontrolē, bija nomināli neatkarīgas valstis, bet kolonijas bija britu valsts daļa. Tās nevajadzētu jaukt arī ar Dominioniem, kas, ko kopīgi dēvē par Sadraudzības valstīm, bija neatkarīgas valstis, kuras pēc 1931. gada Vestminsteras statūtiem impērijas un Sadraudzības ietvaros tika uzskatītas par līdzvērtīgām Apvienotajai Karalistei suverēna statusa ziņā. Kroņa kolonijas, piemēram, Honkonga, atšķīrās no citām kolonijām ar to, ka tās tieši pārvaldīja Kronis, bez tādas vietējās autonomijas pakāpes, kāda bija pašpārvaldes kolonijām, piemēram, Bermudu salām.
Pašreizējās aizjūras teritorijas
| Karogs | Ieroči | Teritorija | Atrašanās vieta | Devīze | Platība | Iedzīvotāju skaits | Capital |
|
|
| Angilija | Spēks un izturība | 102 km² | 12,800 | Ieleja | |
|
|
| Quo fata ferunt (latīņu: "Kurp liktenis [mūs] nes") | 53,3 km² | 64,482 | Hamiltons | ||
|
|
| Pētniecība un atklājumi | 1 709 400 km² | 200 darbinieki | Rothera (galvenā bāze) | ||
|
| Britu Indijas okeāna teritorija | Indijas okeāns | In tutela nostra Limuria (latīņu: "Limūrija ir mūsu pārziņā") | 60 km² | 3 200 militārpersonu un darbinieku | Djego Garsija (bāze) | |
|
|
| Vigilate (latīņu: "Esiet modri") | 153 km² | 21,730 | |||
|
| Kaimanu salas | Viņš to ir nodibinājis uz jūrām | 260 km² | 46,600 | Džordža pilsēta | ||
|
|
| Atlantijas okeāna dienvidu daļa | Vēlēties tiesības | 12 173 km² | 2,967 | Stenlijs | |
|
|
| Dienvideiropa | Nulli expugnabilis hosti (latīņu: "Neviens ienaidnieks nav iekarojams") | 6,5 km² | 27,776 | ||
|
|
| Montserrata | Katrs cenšas, visi sasniedzam | 102 km² | 9,000 | Plimuta (pamesta vulkāna vulkāna dēļ - de facto galvaspilsēta ir Bredesa) | |
|
|
| Klusais okeāns | Dieu et mon droit (franču: "Dievs un manas tiesības") | 43 km² | 67 | Adamstown | |
|
|
| Svētā Helēnas sala (tostarp Augšāmcelšanās, Tristana da Kunha) | Atlantijas okeāna dienvidu daļa | Lojāls un nelokāms | 410 km² | 6,563 | Džeimstauna |
|
|
| Dienviddžordžija un Dienvidsendvičas salas | Atlantijas okeāna dienvidu daļa | Leo terram propriam protegat (latīņu: "Lai lauva aizsargā savu zemi") | 3 903 km² | 11-26 darbinieki | King Edward Point/Gritvikena |
|
| Suverēnās Akrotiri un Dhekelia bāzes teritorijas | Dieu et mon droit (franču: "Dievs un manas tiesības") | 254 km² | 15 000 (gandrīz puse no britu militārpersonām un personāla). | Episkopi kantons | ||
|
| Viena tauta, viena nācija, viens liktenis | 430 km² | 21,500 | Kokburnas pilsēta |
Valdība
Valsts vadītājs
Aizjūras teritoriju valsts galva ir Lielbritānijas monarhs, pašlaik karaliene Elizabete II. Karalienes loma šajās teritorijās ir Apvienotās Karalistes karalienes loma, nevis katras teritorijas tiesības. Karaliene katrā teritorijā ieceļ pārstāvi, kas īsteno viņas izpildvaru.
|
Aizjūras teritoriju gubernatori, komisāri un administratori | ||
| Angvilas gubernators | Bermudu salu gubernators | Britu Antarktikas teritorijas komisārs | Britu Indijas okeāna teritorijas komisārs | Britu Virdžīnu salu gubernators | Kaimanu salu gubernators | Folklendu salu gubernators | Gibraltāra gubernators | Montseratas gubernators | Pitkērnas salu gubernators | Svētās Helēnas salas gubernators | | ||
Valdība
Visām aizjūras teritorijām ir sava pārvaldes sistēma un vietējie likumi. Valdības struktūra ir cieši saistīta ar teritorijas lielumu un politisko attīstību.
| Teritorijas | Valdība |
| Vietējo iedzīvotāju nav, tāpēc nav ievēlētas valdības. Teritoriju pārvalda komisārs, kam palīdz administrators. |
| Tajā nav ievēlētas valdības, un pašlaik tajā nav vietējo iedzīvotāju. Tomēr Čagosas salu iedzīvotāji, kuri 1971. gadā tika piespiedu kārtā izvesti no šīs teritorijas un kurus pamatoti var uzskatīt par šīs teritorijas iedzīvotājiem, pašlaik pārsūdz Anglijas Augstākās tiesas spriedumu, ar kuru tika atcelts rīkojums, kas liedza viņiem atgriezties. |
| Nav ievēlētas valdības, tomēr britu militārās iestādes cenšas nodrošināt likumu konverģenci ar Kipras Republikas likumiem, ja tas ir iespējams. |
| Ir ievēlēts mērs un salas padome, kas ir pilnvarota ierosināt un pieņemt vietējos tiesību aktus. Tomēr viņu lēmumus apstiprina gubernators, kurš Apvienotās Karalistes valdības vārdā saglabā gandrīz neierobežotas pilnvaras pieņemt likumdošanas aktus. | |
| Valdību veido ievēlēta Likumdošanas padome. Valdības vadītājs ir gubernators, kurš vada Izpildpadomi, ko veido iecelti locekļi no Likumdošanas padomes un divi ex-officio locekļi. | |
| Šajās lielākajās teritorijās ir plašāka Likumdošanas padome ar politiskajām partijām. Izpildpadomi parasti sauc par kabinetu, un to vada galvenais ministrs (izņemot Kaimanu salas, kur ir valdības lietu vadītājs), kurš ir parlamenta vairākuma partijas līderis. Gubernatoram ir mazāk pilnvaru vietējās lietās, un viņš galvenokārt nodarbojas ar ārlietām un ekonomikas jautājumiem, savukārt ievēlētā valdība kontrolē lielāko daļu "iekšzemes" jautājumu. |
| Saskaņā ar 2006. gada konstitūciju, kas tika apstiprināta Gibraltārā referendumā, Gibraltārā tagad ir parlaments. Tiek ievēlēta valdība, kuru vada galvenais ministrs. Saskaņā ar pilnvaru sadali aizsardzība, ārlietas un iekšējā drošība ir gubernatora kompetencē. Apvienotā Karaliste Gibraltārā nekas netiek pārvaldīts. | |
| Bermudu salas, kas apdzīvotas 1609. gadā, ir vecākā un visblīvāk apdzīvotā aizjūras teritorija, un lielākā daļa izpildvaras ir nodota valdības vadītājam, ko dēvē par premjerministru. Tās pārvaldes sistēma ir ļoti līdzīga suverēnas Britu Sadraudzības karalistes pārvaldes sistēmai. Apvienotās Karalistes valdība saglabā tikai nelielas pilnvaras, ko īsteno ar gubernatora starpniecību, bet lielākā daļa no tām ikdienas vajadzībām tiek nodotas vietējiem ministriem. Bermudu salu parlaments pirmo reizi sanāca 1620. gadā, un kopš tā laika Bermudu salas lielā mērā ir bijušas pašpārvaldes un pašpietiekamas. Tērksas un Kaikosas salas 2006. gada 9. augustā pieņēma jaunu konstitūciju, kas stājās spēkā 2006. gada 9. augustā; valdības vadītājam tagad ir arī premjerministra amats, un to autonomija ir ievērojami palielināta. |
Tiesiskā sistēma
Katrai aizjūras teritorijai ir sava, no Apvienotās Karalistes neatkarīga tiesību sistēma. Juridiskās sistēmas pamatā parasti ir Anglijas vispārējās tiesības, ar dažām atšķirībām, kas pielāgotas vietējiem apstākļiem. Katrai teritorijai ir savs ģenerālprokurors un tiesu sistēma. Mazākās teritorijās Apvienotā Karaliste var iecelt Apvienotajā Karalistē dzīvojošu juristu vai tiesnesi, kas strādā ar juridiskām lietām. Tas ir īpaši svarīgi lietās, kas saistītas ar smagiem noziegumiem, un gadījumos, kad mazapdzīvotā salā nav iespējams atrast zvērinātos, kas nepazītu apsūdzēto.
Attēlu galerija
· 
Angilija
· 
Rātsnams, Hamiltona, Bermudu salas
· 
Skats uz militāro bāzi Djego Garsijā, Britu Indijas okeāna teritorijā
· 
Stenlija, Folklenda salas
· 
Gibraltāra klints
· 
Montserrata
· 
Skats uz Džeimstaunu, Svētās Helēnas sala
Saistītās lapas
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir britu aizjūras teritorija?
A: Britu aizjūras teritorija ir viena no četrpadsmit teritorijām, kas atrodas Apvienotās Karalistes suverenitātē, bet nav Apvienotās Karalistes sastāvdaļa. Pirms 1981. gada tās bija pazīstamas kā kolonijas vai Kroņa kolonijas.
J: Kas Lielbritānijas aizjūras teritorijās rūpējas par aizsardzību un ārlietām?
A: Par aizsardzību un ārlietām rūpējas Lielbritānijas valdība.
J: Kas notiek, ja britu aizjūras teritorijā valda slikti?
A: Britu aizjūras teritorijas valdību var pārņemt Lielbritānijas valdība, un tā var valdīt tieši, bez Britu aizjūras teritorijas piekrišanas.
J: Ar ko Džersija, Gērnsija un Menas sala atšķiras no citām aizjūras teritorijām?
A: Džersijai, Gērnsijai un Menas salai ir nedaudz atšķirīgas konstitucionālās attiecības ar Apvienoto Karalisti nekā citām aizjūras teritorijām, tāpēc tās tiek klasificētas kā Kroņa atkarīgās teritorijas, nevis kā aizjūras teritorijas. Atšķirībā no britu aizjūras teritorijām Lielbritānijas valdība nevar pārņemt to valdību, ja vien tās tam nepiekrīt.
Jautājums: Kā tas, ka Lielbritānija ir aizjūras teritorija, ir saistīts ar dalību Britu Sadraudzības valstīs?
A: Teritorijas un atkarīgās teritorijas atšķiras no Britu Sadraudzības nācijām, kas ir brīvprātīga bijušo britu koloniju apvienība. Kolonijas ir jānošķir arī no protektorātiem un aizsargātām valstīm, kas nomināli bija neatkarīgas valstis, bet kolonijas bija Apvienotās Karalistes valsts daļa. Tās nevajadzētu jaukt ar Dominioniem, kas bija neatkarīgas valstis, kuras pēc Vestminsteras statūtiem 1931. gadā tika uzskatītas par vienlīdzīgām Apvienotās Karalistes suverēnajam statusam impērijas un Sadraudzības ietvaros.
Jautājums: Ar ko Kronas kolonijas, piemēram, Honkonga, atšķīrās no citām kolonijām?
A: Kroņa kolonijas, piemēram, Honkonga, atšķīrās no citām kolonijām ar to, ka tās pārvaldīja tieši Kronis, bet bez vietējās autonomijas, kāda ir pašpārvaldes kolonijās vai citās Apvienotās Karalistes aizjūras teritorijās, piemēram, Bermudu salās.
