Pitkērna salas — Bounty nemiernieku mantojums, vēsture un iedzīvotāji
Pitkērna salas — Bounty nemiernieku un taitiešu pēcteču noslēpumainā vēsture, pasaulē mazākā kopiena, unikāli iedzīvotāji un viņu stāsti.
Pitkērnas salas ir salu grupa Klusā okeāna dienvidu daļā. Cilvēki dzīvo tikai uz otrās lielākās no četrām salām. Tās nosaukums ir Pitkērna. To pārvalda Apvienotā Karaliste. Tajā ir vismazākais iedzīvotāju skaits no visām valstīm. 2019. gadā tur dzīvoja 50 cilvēki.
Salas ir vislabāk zināmas kā Bounty nemiernieku un viņus pavadījušo taitiešu (jeb polinēziešu) pēcteču mājvieta, un par šo notikumu stāstīts daudzās grāmatās un filmās. Šī vēsture joprojām atspoguļojas daudzu salu iedzīvotāju uzvārdos. Ir tikai četri uzvārdi (2010. gada dati): Christian, Warren, Young un Brown.
Ģeogrāfija un daba
Pitkērna kā valsts sastāv no četrām nelīdzenām un atšķirīgām salām: Pitkērna (vienīgā apdzīvotā), Henderson, Ducie un Oeno. Hendersona sala ir plašāka un ievērojama ar savu neskarto dabu un daudzām putnu sugām; tā ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā kā nozīmīga bioloģiskā zona. Pitkērna ir vulkāniskas izcelsmes ar stāvām krastmalām, nelielām līcīšiem un kalnainu reljefu.
Klimats ir subtropisks līdz tropisks, ar mērenām temperatūrām visu gadu, spēcīgām tirdzniecības vēsmām un salīdzinoši daudz nokrišņu. Okeāna ietekme mīkstina sezonālās svārstības.
Vēsture īsumā
Pitkērna ir cieši saistīta ar leģendāro 1789. gada kuģa HMS Bounty nemieru — grupas vadītājs Fletcher Christian un vairāki nemiernieki 1790. gados izceļoja uz Klusā okeāna salām un galu galā apmetās Pitkērnā kopā ar tautiešiem no Taiti. No šīs maisītās populācijas radušās salu ģimenes un kultūra.
19. gadsimtā salu iedzīvotāji nonāca starptautiskā uzmanības lokā un vēlāk Pitkērna nonāca Lielbritānijas aizsardzībā. Kopš tā laika to administratīvais statuss ir bijis kā britu aizjūras teritorijai, ar ierobežotu vietējo pašpārvaldi un Kanbera/Neatkarīgās pārstāvniecības sakariem caur Lielbritānijas pārstāvjiem.
Iedzīvotāji, valoda un kultūra
Iedzīvotāju skaits ir ļoti mazs — ap 50 cilvēku pēc 2019. gada datiem — un demogrāfija raksturojama ar augstu emigrācijas līmeni, relatīvi vecāku iedzīvotāju daļu un biežām ģimenes saitēm starp saliedētās kopienas locekļiem.
Valoda, kas runāta ikdienā, ir pitkērniešu valodas un angļu maisījums, ko parasti sauc par Pitkern (Pitkern-Norf'k) — kreolis, kas radies no angļu valodas un taitiešu ietekmes. Angļu valoda tiek lietota administrācijā, izglītībā un starptautiskai saziņai.
Kultūra apvieno britu, polinēziešu un jūras tradīcijas: muzikāli priekšnesumi, dziesmas, dejas, rokdarbības un zvejas prakses ir svarīga ikdienas sastāvdaļa. Tā kā iedzīvotāju loks ir ciešs, ģimenes vēstures un leģendas tiek nodotas mutiski no paaudzes paaudzē.
Politiskā pārvalde un ekonomika
Pitkērna ir Apvienotā Karaliste aizjūras teritorija ar vietējo valdību — salu padomi un mēru —, taču ārējie drošības un juridiskie jautājumi galvenokārt sakārtojas caur Lielbritāniju. Administratīvie sakari bieži iet caur britu pārstāvniecību reģionā.
Ekonomika ir maza un daļēji subsistence rakstura. Galvenie ienākumu avoti ir:
- pasta zīmju kolekcionāru tirgus (Pitkērnas pastmarkas ir labi zināmas filatelistiem);
- robežoti tūrisma pakalpojumi — laivas un jahtu apmeklējumi;
- roku darinājumi, medus, zveja un vietējie produkti;
- ārējā palīdzība un subsīdijas no Lielbritānijas.
Pieeja, komunikācija un pakalpojumi
Salās nav regulāras lidostas; piekļuve parasti notiek pa jūru, bieži ar kuģiem, kas piestāj reizi vairākās nedēļās vai mēnešos, atkarībā no sezonas un reisu grafika. Apmeklētāji bieži ierodas no tuvējām salām Francijas Polinēzijā (piem., Mangareva) vai ar privātām jahtām. Interneta un sakari ar ārzemēm kopš 21. gadsimta sākuma ir uzlabojušies, izmantojot satelīta savienojumus.
Izaicinājumi un nākotnes perspektīvas
Pitkērna saskaras ar vairākiem nozīmīgiem izaicinājumiem:
- mazais un samērā novecojošais iedzīvotāju skaits, kas rada draudus kopienas ilgtspējai;
- ierobežotas veselības, izglītības un speciālistu pakalpojumu iespējas — smagāki gadījumi prasa evakuāciju uz reģionālajām medicīnas iestādēm;
- vulkāniskā un okeāna vide rada loģistikas un resursu pieejamības izaicinājumus.
Vēsturiski kopiena ir centusies meklēt veidus, kā piesaistīt jaunos iedzīvotājus, attīstīt ilgtspējīgas ienākumu plūsmas un saglabāt kultūras mantojumu. Lielbritānija un dažas citas organizācijas sniedz atbalstu infrastruktūras, transporta un sociālo pakalpojumu uzlabošanai.
Sociālās sekas un sabiedriskā uzmanība
Pitkērna medijos un sabiedriskajā diskusijā nonākusi arī saistībā ar tiesvedībām un sociālām problēmām, kas 2000. gados izraisīja plašu starptautisku uzmanību. Šie notikumi atstājuši dziļas pēdas kopienā un ir veicinājuši diskusijas par tiesiskumu, aizsardzību un sociālo atbalstu mazajās, izolētajās sabiedrībās.
Kopsavilkums
Pitkērnas salas ir īpaša, vēsturiska un ekoloģiski nozīmīga vieta Klusā okeāna dienvidos — maza, bet kultūras ziņā bagāta kopiena. Lai arī tās nākotne saskaras ar demogrāfiskiem un praktiskiem izaicinājumiem, salu iedzīvotāju identitāte, saikne ar leģendāro Bounty stāstu un unikālā dabas bagātība padara Pitkērnu par vienu no atšķirīgākajām un interesantākajām vietām pasaulē.

Pitkērnas salu karogs

Salu karte.

1789. gada 29. aprīlis, kad nemiernieki apvērš Bligu un daļu virsnieku un apkalpes, laižot kuģi "Bounty" krastā.
Vēsture
Sākotnēji Pitkērnas salās dzīvoja cilvēki no Polinēzijas, bet, kad 1767. gada 2. jūlijā tās atklāja (atrada) kapteinis Filips Kārterets (Philip Carteret) no kuģa "Swallow", salās nedzīvoja neviens cilvēks. Salu nosauca Roberta Pitkērna (Robert Pitcairn) vārdā, 15 gadus veca kuģa vidusskolnieka, kurš bija pirmais cilvēks, kas to ieraudzīja uz kuģa Swallow. Tiek uzskatīts, ka Roberts pazuda jūrā 1770. gada sākumā, kad kuģis HMS Aurora, uz kura viņš atradās, pazuda Indijas okeānā.
Nesenie dzimumnoziegumi
2004. gadā apsūdzības tika izvirzītas septiņiem vīriešiem, kas dzīvo Pitkērnā, un sešiem vīriešiem, kas dzīvo ārzemēs, par vairāku gadu vecumā pastrādātiem ar seksu saistītiem noziegumiem. Seši vīrieši, tostarp toreizējais salas mērs, 2004. gada 25. oktobrī tika notiesāti. Pēc tam, kad seši vīrieši zaudēja pēdējo apelāciju, Lielbritānijas valdība uz salas izveidoja cietumu Bob's Valley. Vīrieši sāka izciest sodu 2006. gada beigās, līdz 2010. gadam visi vīrieši ir izcietuši sodu vai viņiem piešķirts mājas apcietinājuma statuss (Pitcairn News, 2010).
2010. gadā sala saņēma jaunu un atjauninātu konstitūciju.
Salas
· 
Durcie atols
· 
Oeno atols
· 
Pitkērnas salas satelīta attēls
·
Hendersona sala
· 
Adamstauna Pitkērnas salā.
Saistītās lapas
- Mutiny on the Bounty
Meklēt