Atols — kas tas ir, kā veidojas un kur atrodas
Atols — uzzini, kā koraļļu rifi pārvēršas donāta veidojumā, Darvina skaidrojums un kur Klusajā un Indijas okeānā atrodas lielākie atoli. Uzzini vairāk!
Atols ir sava veida sala. Tā veidojas, kad ap salu, kas daudzu gadu laikā nogrimst, veidojas koraļļu rifs. Galu galā sauszemes vairs nav, un turpina augt tikai koraļļu rifs, līdz tas kļūst par atolu - donātam līdzīgu salu.
Čārlzs Darvins, kurš visvairāk ir slavens ar savu evolūcijas teoriju, bija pirmais cilvēks, kurš noskaidroja, kā veidojas atoli. Viņš apgalvoja, ka okeānā esošie vulkāni dažkārt nogrimst vai nogrimst dziļāk. Koraļļiem, kas aug uz vulkāna, patīk atrasties tuvu virsmai, un tie turpina augt, lai tur paliktu.
Lielākā daļa atolu atrodas Klusā okeāna vai Indijas okeāna siltajā daļā.
Kā veidojas atols
Atolu veidošanās ir pakāpenisks process, kas var ilgt tūkstošiem līdz miljoniem gadu. Sākotnēji ap vulkānisku salu izveidojas koraļļu rifs (fringing reef). Ja vulkāniskā sala lēnām noslīkst vai nogrimst dziļāk, rifs turpina augt virzienā uz virsmu. Tad rodas starp rifu un sākotnējo salu esošs ūdens kanāls — barjeras rifs. Beigu stadijā, kad pati sala pilnīgi nogrimst, no virsmas paliek tikai rifa gredzens ar centrā platu, seklu lagūnu — tas ir atols.
Koraļļi veido savu cietvielu, izdalot kalcija karbonāta skeletus. Šīs struktūras pakāpeniski uzkrājas un veido rifu. Koraļļu augšana ir atkarīga no saules gaismas (simbiotiskajiem zooxanthellae), ūdens temperatūras, sāļuma un caurspīdīguma, tāpēc atoli parasti sastopami tropiskajos un subtropiskajos reģionos.
Atola uzbūve un raksturīgās daļas
- Rifa gredzens: koraļļu veidota josla, kas bieži veido gandrīz noapaļotu formu.
- Lagūna: centrālā, parasti seklā ūdens zona, kas atrodas rifa iekšpusē.
- Motu vai smilšu saliņas: nelieli zemes pleķīši (sandcays), ko veido smiltis, biogēnisks materiāls un koraļļu drupas; uz tiem var augt kokosriekstu palmas un citi augu veidi.
- Riffa plakne (reef flat) un rifu mala (reef crest): zonas, kas saskaras ar atklātāku jūru un kur viļņi viendabīgāk sitas pret rifu.
Kur atrodas un piemēri
Kā norādīts, lielākā daļa atolu atrodas siltajos Klusā okeāna un Indijas okeāna reģionos. Zināmi piemēri ir un valsts vai reģions, kurā atoli ir galvenā reljefa forma: Maldīvija (Indijas okeāns), Tuamotu arhipelāgs (Francijas Polinēzija), Marshallas salas un Tuvalu (Klusais okeāns). Daži atoli, piemēram, Bikini atols, ir arī vēsturisku notikumu vietas (piemēram, kodolizmēģinājumi).
Cilvēki, ekosistēma un nozīme
Atoli nodrošina nozīmīgu bioloģisko daudzveidību — tie ir mājvieta daudzām zivju sugām, bezmugurkaulniekiem, jūras bruņurupučiem, putniem un īpašām augu kopienām uz motu. Cilvēki uz atoliem nodarbojas ar:
- zveju un jūras vides izmantošanu,
- tūrisma attīstību (niršana, snorkelēšana),
- mazu lauksaimniecības un kokosriekstu plantāciju uzturēšanu.
Draudi un aizsardzība
Atoli ir ļoti jutīgi pret vides izmaiņām. Galvenie draudi:
- Globālā sasilšana: paaugstināta ūdens temperatūra izraisa koraļļu “balēšanu” (coral bleaching), samazinot to spēju veidot skeletus.
- Jūras līmeņa celšanās: var izraisīt salu eroziju un pārplūšanu, it īpaši zemu atolu gadījumā.
- Ūdeņu skābums (ocean acidification): samazina koraļļu un citu kalcija karbonāta veidotāju spēju izveidot cietos skeletus.
- Vietējie spiedieni: piesārņojums, nesaimnieciska zveja un tūrisma radītie bojājumi.
Pasākumi, lai aizsargātu atolus, ietver jūras aizsargājamās zonas, koraļļu atjaunošanu (coral gardening), regulētas zvejas prakses, noturīgas tūrisma politikas ieviešanu un globālu siltumnīcefektu gāzu emisiju mazināšanu.
Secinājums
Atoli ir unikālas, bioloģiski bagātas un vizuāli izteiksmīgas salu formas, kas radušās, pateicoties koraļļu darbībai un zemes daļējai nogrimšanai. Tie sniedz būtiskas ekosistēmas pakalpojumu funkcijas un ir nozīmīgi vietējām kopienām, taču ir ārkārtīgi neaizsargāti pret klimata pārmaiņām un cilvēka ietekmi. Ilgtspējīga apsaimniekošana un starptautiski pasākumi ir nepieciešami, lai saglabātu šīs vārdenīgās ainavas nākamajām paaudzēm.
Nukuoro atols Mikronēzijas Federatīvajās Valstīs.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir atols?
A: Atols ir salas veids, kas veidojas, kad ap nogrimušu salu izaug koraļļu rifs.
J: Kā veidojas atols?
Atols veidojas, kad ap nogrimušu salu laika gaitā izaug koraļļu rifs.
J: Kurš bija pirmais cilvēks, kurš atklāja, kā veidojas atoli?
A: Čārlzs Darvins bija pirmais, kurš atklāja, kā veidojas atoli.
J: Kur atrodas lielākā daļa atolu?
A: Lielākā daļa atolu atrodas Klusā okeāna un Indijas okeāna siltajos apgabalos.
J: Kāds sakars vulkāniem ir ar atoliem?
A: Vulkāni var noārdīties vai nogrimt dziļāk, atstājot vietu koraļļu rifiem, kas aug un veido atolu.
J: Kuru valstu teritorijā ir atoli?
A: Kiribati, Tuvalu un Mikronēzijas Federatīvās Valstis ir piemēri valstīm, kuru teritorija pilnībā vai daļēji pieder atoliem.
J: Kas notiek ar sākotnējo salu, uz kuras izveidojas atols?
A: Laika gaitā sākotnējā sala nogrimst un izzūd, atstājot tikai koraļļu rifu struktūru, kas veido atolu.
Meklēt