Kosova un Metohija — vēsture, konflikti un politiskais statuss

Kosovas un Metohijas autonomā province ir teritorija Dienvideiropā, kuru Serbijas konstitūcija uztver kā daļu no Serbijas. Par šo teritoriju pastāv starptautisks strīds starp Serbiju un pašpasludināto Kosovas Republiku, kura kopš 1999. gada faktiski pārvalda lielu daļu teritorijas. Agrāk šo teritoriju no 1912. līdz 1999. gadam kontrolēja Serbija, kamēr tā bija daļa no Dienvidslāvijas. Oficiālie nosaukumi un vietējo valodu apzīmējumi par Kosovu var atšķirties — tekstos ir sastopami arī šādi vietrādi: serbu, albāņu valodā un citi reģionālie apzīmējumi.

Nosaukums un politiskais statuss

Serbijas likumos un konstitūcijā šo teritoriju parasti apzīmē kā Kosova un Metohija; galvenā pilsēta ir Priština. Pēc 1999. gada kara Kosova nonāca ANO administrācijā saskaņā ar ANO Drošības padomes 1244. rezolūciju; ANO Pagaidu misija (UNMIK) īslaicīgi pārvaldīja teritoriju, kamēr juridiski tā palika Serbijas sastāvā. Kopš 2008. gada februāra pašpasludinātā Kosovas Republika paziņoja par neatkarību — šo neatkarību ir atzinušas daudzas valstis, bet Serbija tai nepiekrīt.

Vēsturiskā pārskata īss ieskats

• Vairāku gadsimtu gaitā teritorijas kontrole ir mainījusies: pirms 20. gadsimta Kosovu ietekmēja Osmaņu impērijas klātbūtne, bet 20. gadsimtā tā iekļāvās jaunās Dienvidslāvijas struktūrās.
• Padomju laikmeta un pēc tam 20. gs. beigās notikumi: laikā, kad Serbija bija sociālistiskās Dienvidslāvijas sastāvā (1946–1990), Kosova bija autonomā province. 1990. gadā, kad sabruka šī valsts konstitucionālais režīms, mainījās arī vietējā vara un attiecības ar Beogradu.
• 1990. gadu sākumā notika politiskās pārmaiņas, tostarp Slobodana Miloševiča politiskā nostiprināšanās, kas samazināja autonomo institūciju ietekmi Kosovā.

Kara periods un ANO administrācija

1998.–1999. gadā teritorijā izcēlās Kosovas karš starp Serbijas (un Jugoslāvijas) spēkiem un etniskajiem albāņiem. 1999. gadā militārā konflikta un starptautiskā spiediena rezultātā Serbijas drošības spēki tika izspiesti no lielas daļas Kosovas teritorijas. Pēc tam ANO īstenoja UNMIK pārvaldību, uz laiku nodrošinot drošību un administrāciju.

Neatkarības proklamēšana un atzīšana

2008. gada februārī daļa Kosovas politiķu paziņoja par neatkarības pasludināšanu. Šo lēmumu atzina daudzas valstis — pašlaik ap 98 ANO dalībvalstu (atkarībā no laikam mainīgā skaita) — taču Serbija tam nepiekrita un joprojām uzskata Kosovu par savu teritoriju. Starptautiskā atzīšana ir daļēja, un jautājums par dalību ANO joprojām nav pilnībā atrisināts.

2013. gada Briseles nolīgums un vēlākie soļi

2013. gadā starp Serbiju un Kosovu tika panākts Briseles nolīgums, kas paredzēja praktisku sadarbību, īpaši attiecībā uz serbu kopienu drošību un vietējo pārvaldību Kosovas ziemeļos. Serbija tajā periodā paziņoja, ka atbrīvojas no Kosovas un Metohijas autonomās provinces valdības formālās funkcijas, kā arī solīja mainīt pieeju attiecībā uz Kosovas serbiem, lai tie spētu integrēties Kosovas institūcijās. Tomēr politiskās attiecības joprojām ir sarežģītas, un dažādu jautājumu risināšana notiek pakāpeniski.

Demogrāfija, kultūra un valodas

Kosovas iedzīvotāju sastāvs ir etniski dažāds — lielāko daļu veido albāņi, bet būtiska serbu kopiena koncentrējas galvenokārt ziemeļdaļā un dažos pagastos. Reģionā ir bagāta kultūras un reliģiskā mantojuma daudzveidība ar gan islāmiskām, gan kristīgām saknēm, un valodu vide parasti ietver albāņu un serbu valodas. Vietējo minoritāšu tiesību aizsardzība, spoguļojot to kultūras un reliģiskās īpatnības, ir viens no politiskajiem izaicinājumiem.

Pašreizējā situācija un nākotnes perspektīvas

Kosovas starptautiskais statuss joprojām ir diskutabls: daļa pasaules valstu to atzīst kā neatkarīgu valsti, daļa — nē. Attiecību normalizācija starp Serbiju un Kosovu ir svarīga, lai nodrošinātu ilgtermiņa stabilitāti reģionā. Procesā iesaistītās puses — vietējās kopienas, Beograda un Prištinas pārstāvji, kā arī starptautiskie starpnieki — turpina sarunas par administratīviem risinājumiem, drošības jautājumiem un minoritāšu tiesībām. Praktiska sadarbība un starptautiskais dialogs ir būtiski, lai panāktu ilgtspējīgu mieru un iedzīvotāju labklājību.

Galvenie fakti īsumā

• Teritorija: Kosova un Metohija (biežāk saīsināti — Kosova).
• Galvaspilsēta: Priština.
• 1999.–2008. gads: ANO administrācija (UNMIK) pēc kara.
• 2008. gads: pašpasludināta neatkarība; atzīta daļā starptautiskās kopienas.
• Starptautisks strīds: Serbija neatzīst neatkarību un turpina uzskatīt Kosovu par savu sastāvdaļu.

Papildu informācijai par vēsturi un specifiskiem notikumiem skatiet arī saistītos materiālus par Kosovas karu, reģiona attiecībām ar Albāniju un citiem reģionālajiem aktieriem.

Jautājumi un atbildes

J: Kāds ir Kosovas un Metohijas pilnais nosaukums?

J: Kāds ir Kosovas un Metohijas saīsinājums?

Jautājums: Kam pašlaik ir kontrole pār šo zemi?

J: Kad tā bija Serbijas daļa?

J: Kas notika Slobodana Miloševiča antibirokrātiskās revolūcijas laikā?

Jautājums: Cik ANO dalībvalstis atzīst Kosovas neatkarību?

Meklēt pēc burta