Čārlzs Darvins

Kuģa HMS Beagle ceļojums

Darvins gandrīz piecus gadus pavadīja uz Karaliskā jūras kara flotes pētnieciskā kuģa HMS Beagle. Viņš bija pieaicinātais dabaszinātnieks, un tas nozīmēja, ka viņa pienākums bija vākt kolekcijas un pierakstus par apmeklēto valstu dzīvniekiem, augiem un ģeoloģiju. Kuģa apkalpe sastādīja visu piekrastes teritoriju kartes, kuras flote varēja izmantot, lai kur pasaulē tā dotos. Tajā laikā Lielbritānijai bija lielākā flote pasaulē un pasaules mēroga impērija.

Darvins savācis informāciju visur, kur vien kuģis piestāja. Viņš atrada milzīgas nesen izmirušu zīdītāju fosilijas, Čīlē piedzīvoja zemestrīci un pamanīja, ka zeme ir pacēlusies. Viņš zināja par paaugstinātām pludmalēm citur, augstu Andos, ar fosilajām gliemežvākiem un kokiem, kas reiz bija auguši smilšainā pludmalē. Acīmredzot zeme nepārtraukti mainījās, dažviet zeme pacēlās, bet citviet nogrima. Viņš vāca putnus un kukaiņus un sūtīja sūtījumus uz Kembridžu, lai eksperti tos varētu noteikt.

Darvins bija pirmais dabas pētnieks, kurš apmeklēja Galapagu salas Ekvadoras rietumu piekrastē. Viņš pamanīja, ka daži no putniem ir līdzīgi sauszemes putniem, taču pietiekami atšķirīgi, lai tos varētu iedalīt atsevišķās sugās. Viņš sāka interesēties, kā šajās salās parādījās tik daudz jaunu sugu.

Kad Darvins atgriezās Anglijā, viņš rediģēja virkni zinātnisku pārskatu par šo ceļojumu un rakstīja personīgo dienasgrāmatu, ko mēs pazīstam kā "Bīgla ceļojumu". Tā ir viena no lielākajām dabas vēstures ceļojumu dienasgrāmatām.

1843. gadā Darvins, kuram ar sievu Emmu jau bija divi bērni, iegādājās Down House ciematā Downe, Kentā. Viņš tur nodzīvoja visu atlikušo mūžu, un mūsdienās māja un tās saturs ir atvērts sabiedrībai.

Kuģa "Beagle" ceļojums Plimuta, Anglijā, uz dienvidiem līdz Kaboverdei, tad uz dienvidrietumiem pāri Atlantijas okeānam līdz Bahia, Brazīlijā, uz dienvidiem līdz Riodežaneiro, Montevideo, Folklendu salām, ap Dienvidamerikas galu, tad uz ziemeļiem līdz Valparaiso, Čīlē, un Kallao. Uz ziemeļrietumiem līdz Galapagu salām, pēc tam kuģo uz rietumiem pāri Klusajam okeānam uz Jaunzēlandi, Sidneju, Hobārtu Tasmānijā un King George's Sound rietumu Austrālijā. Uz ziemeļrietumiem uz Kīlinga salām, uz dienvidrietumiem uz Maurīciju un Keiptaunu, tad uz ziemeļrietumiem uz Bahiju un uz ziemeļaustrumiem atpakaļ uz Plimutu.

Evolūcija

Atrodoties uz kuģa "H.M.S. Beagle" un vēlāk atgriežoties mājās Londonā, Darvins bija iepazinies ar priestera T.R. Maltusa idejām. Maltuss bija sapratis, ka, lai gan cilvēki ik pēc 25 gadiem var dubultot savu iedzīvotāju skaitu, praksē tas nenotiek. Viņš uzskatīja, ka iemesls tam ir cīņa par eksistenci (vai resursiem), kas ierobežo viņu skaitu. Ja iedzīvotāju skaits pieauga, tad bads, kari un slimības izraisīja vairāk nāves gadījumu. Darvins, kurš zināja, ka visas dzīvās radības principā var palielināt savu skaitu, sāka domāt par to, kāpēc dažas izdzīvo, bet citas ne.^p264-268 Viņa atbilde tika meklēta gadiem ilgi.

Evolūcijas teorija apgalvo, ka visas dzīvās būtnes uz Zemes, tostarp augi, dzīvnieki un mikrobi, ir cēlušās no kopēja priekšteča, lēnām mainoties paaudžu gaitā. Darvins ierosināja, ka dzīvās radības laika gaitā mainās dabiskās atlases ceļā. Tā ir labāka izdzīvošana un vairošanās tiem, kas vislabāk atbilst videi. Pielāgošanos vietai, kurā tu dzīvo, sauc par pielāgošanos. Tiem, kas vislabāk pielāgojas vietai, kurā dzīvo, vislabāk pielāgojušies, ir vislabākās izdzīvošanas un vairošanās iespējas. Tiem, kas ir sliktāk adaptējušies, nav tendence izdzīvot. Ja viņi neizdzīvo pietiekami labi, lai izaudzinātu mazuļus, tas nozīmē, ka viņi nenodod tālāk savus gēnus. Šādā veidā suga pakāpeniski mainās.

Pirmajā "Izcelsmes" nodaļā ir aplūkoti mājdzīvnieki, piemēram, liellopi un suņi. Darvins atgādināja lasītājiem par milzīgajām pārmaiņām, ko cilvēce ir veikusi savos mājdzīvniekos, kas kādreiz bija savvaļas sugas. Izmaiņas tika panāktas ar selektīvu audzēšanu - izvēloties dzīvniekus ar vēlamām īpašībām, no kuriem audzēt. Tas tika darīts paaudzi pēc paaudzes, līdz tika radītas mūsdienu šķirnes. Iespējams, tas, ko cilvēks bija darījis apzināti, varēja notikt dabā, kur daži atstās vairāk pēcnācēju nekā citi.

Darvins pamanīja, ka, lai gan jaunie augi un dzīvnieki ir ļoti līdzīgi saviem vecākiem, neviens no tiem nav pilnīgi vienāds, un vienmēr pastāv formas, izmēra, krāsas un citas atšķirības. Dažas no šīm atšķirībām augs vai dzīvnieks var būt ieguvis no saviem priekštečiem, bet dažas ir jaunas un radušās mutāciju rezultātā. Ja šādas atšķirības padarītu organismu spējīgāku dzīvot savvaļā, tam būtu lielākas izdzīvošanas iespējas un tas nodotu savus gēnus pēcnācējiem, bet tie - saviem pēcnācējiem. Jebkura atšķirība, kuras dēļ augam vai dzīvniekam būtu mazākas izredzes dzīvot, visticamāk, netiktu nodota tālāk un galu galā iznīktu pavisam. Šādā veidā līdzīgu augu vai dzīvnieku grupas (ko sauc par sugām) lēnām maina savu formu un veidolu, lai tās varētu dzīvot veiksmīgāk un lai tām būtu vairāk pēcnācēju, kuri izdzīvotu. Tātad dabiskajai atlasei bija līdzība ar selektīvu selekciju, izņemot to, ka tā notika pati no sevis un daudz ilgākā laika posmā.

Pirmo reizi par to viņš sāka domāt 1838. gadā, taču pagāja veseli divdesmit gadi, līdz viņa idejas tika publiskotas. Līdz 1844. gadam viņš savā piezīmju grāmatiņā varēja uzrakstīt galveno ideju projektu. Vēsturnieki uzskata, ka viņš par savu teoriju nerunāja, jo baidījās no publiskas kritikas. Viņš zināja, ka viņa teorija, kurā nav runāts par reliģiju, rada jautājumus par 1. Mozus grāmatas burtisko patiesumu. Neatkarīgi no iemesla viņš savu teoriju nepublicēja grāmatā līdz pat 1859. gadam. 1858. gadā viņš uzzināja, ka citam biologam Alfrēdam Raselam Vollamam (Alfred Russel Wallace) bija tādas pašas idejas par dabisko atlasi. Darvina un Vollaisa idejas pirmo reizi tika publicētas 1858. gadā Londonā, Linneja biedrības žurnālā. Nākamajā gadā Darvins publicēja savu grāmatu. Grāmatas nosaukums bija "Par sugu rašanos ar dabiskās atlases paņēmienu jeb priviliģēto rasu saglabāšanu cīņā par dzīvību". To parasti sauc par "Sugu izcelšanos".

1859. gada "Sugu izcelšanās" kopija

Citi darbi

Darvins sarakstīja vēl vairākas citas grāmatas, no kurām lielākā daļa arī ir ļoti nozīmīgas.

Viņa grāmatas

• 1838-43: No 1839. līdz 1843. gadam publicēts piecos dažādu autoru sarakstos (un deviņpadsmit numuros), kurus rediģēja un uzraudzīja Čārlzs Darvins, kurš bija divu daļu autors:
• 1838: 1. daļa Nr. 1 Fosilie zīdītāji, autors Ričards Ouens (Darvina priekšvārds un ģeoloģiskais ievads).
• 1838: 2. daļa Nr. 1 Mammalia, autors Džordžs Roberts Voterhauss (ģeogrāfiskais ievads un Darvina paziņojums par to paradumiem un areāliem).
• 1839: Žurnāls un piezīmes (The Voyage of the Beagle)
• 1842: Koraļļu rifu struktūra un izplatība
• 1844: Vulkānisko salu ģeoloģiskie novērojumi
• 1846: Ģeoloģiskie novērojumi par Dienvidameriku
• 1849: John Herschel. red.
• 1851: Monogrāfija par Cirripedia apakšklasi ar visu sugu attēliem. Lepadidae; vai, Pedunculated Cirripedes. Dzīvi bārkšķi.
• 1854: Monogrāfija par Cirripedia apakšklasi ar visu sugu attēliem. Balanidae (jeb sēdošās Cirripedes); Verrucidae u. c.
• 1851: A Monograph on the Fossil Lepadidae, or, Pedunculated Cirripedes of Great Britain. Fosilās barnakulas.
• 1854: Monogrāfija par Lielbritānijas fosilajām balanīdēm un verrucidēm (A Monograph on the Fossil Balanidæ and Verrucidæ of Great Britain)
• 1859: Par sugu rašanos dabiskās atlases ceļā jeb par priviliģēto rasu saglabāšanos cīņā par dzīvību".
• 1862: Par dažādiem paņēmieniem, ar kuriem britu un ārvalstu orhidejas apaugļo kukaiņi (Orhideju apaugļošana).
• 1865: Par kāpostaugu pārvietošanos un paradumiem (Linnean Society raksts, publicēts grāmatas veidā 1875. gadā).
• 1868: Dzīvnieku un augu variācijas pieradināšanas apstākļos
• 1871: Cilvēka izcelsme un selekcija atkarībā no dzimuma
• 1872: Emociju izpausme cilvēkam un dzīvniekiem
• 1875: Kukaiņēdāji augi
• 1876: Savstarpējās un pašapaugļošanās ietekme dārzeņu valstībā
• 1877: Dažādas ziedu formas uz vienas sugas augiem
• 1880: Augu kustības spēks
• 1881: Augu pelējuma veidošanās tārpu darbības rezultātā.

Saistītās lapas

• Erasmus Darvins
• Alfrēds Rasels Voliss
• Čārlzs Lajels
• Čārlza Darvina grāmatas
• Darvinisms
• Evolution