Čārlzs Roberts Darvins (1809. gada 12. februāris - 1882. gada 19. aprīlis) bija angļu dabaszinātnieks. Viņš dzimis Šrūsberijā, Šropšīrā. Viņš ir slavens ar savu darbu par evolūcijas teoriju.
Viņa grāmata "Par sugu izcelsmi" (1859) paveica divas lietas. Pirmkārt, tā sniedza daudzus pierādījumus tam, ka evolūcija ir notikusi. Otrkārt, tā piedāvāja teoriju, kas izskaidro evolūcijas norisi. Šī teorija ir dabiskā atlase. Evolūcija un dabiskā atlase ir atslēga, lai izprastu un saprastu dzīvības daudzveidību uz Zemes.
Dzīve un izglītība
Čārlzs Darvins nāca no izglītotas ģimenes: viņa tēvs Roberts Darvins bija ārsts, bet vectēvs Ērazms Darvins bija pazīstams dīvainību raksturojošs filozofs un dabiskais zinātnieks. Jaunībā Čārlzs studēja medicīnu Edinburgā, vēlāk teoloģiju Kembridžā, kur viņa interese par dabu un kolekcionēšanu — īpaši bezmugurkaulniekiem un fosilijām — kļuva par aizraušanos. Šīs agrīnās intereses galu galā noveda pie piedāvājuma pievienoties kuģim HMS Beagle kā dabaszinātnieks.
Ceļojums ar HMS Beagle
No 1831. līdz 1836. gadam Darvins ceļoja apkārt pasaulei ar ekspedīciju, kas deva viņam plašu lauku novērojumu un parauga krājumu kolekciju. Ceļojuma laikā īpaši nozīmīgas bija novērojumu vietas Dienvidamerikā un Galapagu salās — tur viņš pamanīja, ka tuvu sugām piederīgi putni, rāpuļi un citādi organismi atšķiras no salas uz salu, pielāgojoties dažādiem apstākļiem. Šie novērojumi vēlāk kļuva par būtisku materiālu viņa teorijas veidošanai.
Galvenās idejas — dabiskā atlase
Darvins izklāstīja, ka visās sugās pastāv iedzimta variācija — indivīdi atšķiras savās īpašībās. Tā kā resursu ir ierobežoti, indivīdi cīnās par izdzīvošanu un pēcnācējiem. Tie, kuru īpašības labāk atbilst videi, biežāk izdzīvo un nodod savas īpašības tālāk. Šo procesu Darvins nosauca par dabisko atlasi. Laika gaitā šī izvēle var novest pie jaunu sugu veidošanās un kopīgas izcelsmes; tas skaidro gan līdzību anatomijā, gan pakāpeniskas izmaiņas fosiliju ierakstā.
Pierādījumi par evolūciju
Darvins savā darbā apkopoja daudzveidīgu pierādījumu kopumu: fosiliju rindas, sugu izplatīšanos ģeogrāfiski, salīdzinošo anatomiju (homoloģas struktūras), embriju attīstību un novērojumus par mākslīgu atlasi (piemēram, audzētāju darbību). Vēlāk zinātne pievienoja ģenētikas atklājumus — mūsdienu evolūcijas teorijas pamats ir dabiskā atlase + ģenētiskā pārmantojamība.
Saņemšana, kritika un ietekme
Sākotnēji Darvina idejas izraisīja gan lielu interesi, gan arī pretestību — gan reliģisku, gan zinātnisku argumentu dēļ. Taču pakāpeniski, pateicoties jauniem novērojumiem un 20. gadsimta vidū attīstītajai modernajai sintēzei (vienojot ģenētiku un evolūciju), Darvina ieraksts kļuva par bioloģijas pamatu. Mūsdienu daudzdisciplinārā pētījumu pieeja (molekulārā bioloģija, paleontoloģija, ekoloģija) ir tikai paplašinājusi un precizējusi viņa sākotnējās idejas.
Personīgā dzīve un mantojums
Darvins apprecējās ar Emmu Veduudovu un ģimenē viņiem bija vairāki bērni. Viņš visu mūžu cieta no dažādām veselības problēmām, taču turpināja strādāt un rakstīt. Čārlzs Darvins mira 1882. gadā un tika apbedīts Vestminsteras abatijā — atzīme par viņa lielo ieguldījumu zinātnē.
Mūsdienās Darvins tiek atzīts par vienu no visietekmīgākajiem zinātniekiem vēsturē. Viņa darbs ne tikai pārveidoja bioloģiju, bet arī ietekmēja filozofiju, medicīnu, antropoloģiju un sabiedrības izpratni par cilvēka vietu dabā. Darvina teorija turpina būt centrāla zinātniskai domāšanai par dzīves attīstību un pielāgošanos.
