Bīgla ceļojums: Čārlza Darvina ekspedīcija, atklājumi un teorija

Čārlza Darvina grāmatas "The Voyage of the Beagle" (Bīgla ceļojums) parastais nosaukums. Pirmo reizi viņš to publicēja 1839. gadā kā savu Žurnālu un piezīmes. Tas ir gan ceļojuma stāsts, gan zinātniska lauka dienasgrāmata, kas lasītājam sniedz dzīvas ainas no kuģa dzīves, vietējo iedzīvotāju saskarsmes un sistemātiskiem dabas novērojumiem.

Ekspedīcijas gaita

Nosaukums attiecas uz kuģa HMSBeagle otro izpētes ekspedīciju. Kuģis izbrauca no Plimutas Zunda 1831. gada 27. decembrī kapteiņa Roberta Ficroija (Robert FitzRoy R.N.) vadībā. Sākotnēji bija plānots, ka ekspedīcija ilgs divus gadus, taču tā ilga gandrīz piecus. Bīgls atgriezās tikai 1836. gada 2. oktobrī. Lielāko daļu no šī laika Darvins pavadīja pētniecībā uz sauszemes (trīs gadi un trīs mēneši uz sauszemes; 18 mēneši jūrā). Kuģis viņu izsēdināja dažādās vietās un vēlāk paņēma atpakaļ.

Ceļojuma laikā kuģa maršruts aptvēra plašas pasaules daļas: Dienvidamerikas piekrasti un iekšzemi (tajā skaitā Patagoniju, Argentīnu, Urugvaju un Čīli), salu reģionus Klusajā okeānā (piemēram, Galapagu salas), kā arī reizes citos reģionos. Šajās vietās Darvins veica plašus ģeoloģiskus un bioloģiskus novērojumus, vācot paraugus un rakstot detalizētas piezīmes.

Zinātniskie novērojumi un atradumi

Grāmata ietver bioloģiju, ģeoloģiju un antropoloģiju. Darvina novērojumi ietver:

• ievērojamas ģeoloģiskas atziņas — seismisko notikumu un zemes pacelšanos piemēri (piem., pēc 1835. gada Čīles zemestrīces), koralrefu un atolu izpēte, iežu un nogulumu analīze;
• fosiliju atradumus Dienvidamerikā — milzīgu, izmirušu dzīvnieku atliekas, kas radīja jautājumus par sugu izmaiņām laika gaitā (piemēram, radniecība starp fosilijām un mūsdienu sugu grupām);
• detalizētus novērojumus par sugu izplatību un variāciju, īpaši salu ekosistēmās — piemēram, dažādu sugu īpatnības, kas saistītas ar atšķirīgu vidi un izolāciju;
• etnogrāfiskas piezīmes par vietējo iedzīvotāju dzīvi, paražām un sociālajām struktūrām.

Darvina piezīmēs ir redzama viņa metodi — rūpīga novērošana, salīdzināšana un domu veidošana uz faktiem balstītām hipotēzēm. Viņš bieži salīdzināja dabas parādības ar mākslīgu atlasi (piem., selekcionēšanu lauksaimniecībā), kas vēlāk kļuva par svarīgu piemēru, domājot par dabisko izlasi.

Galapagu salas, identifikācijas kļūdas un nozīme

Ceļojuma laikā Darvina piezīmēs ir piezīmes, kas ilustrē viņa domāšanu. Aplūkojot augus, dzīvniekus, iežus un fosilijas, viņš saskārās ar jautājumiem, uz kuriem tobrīd nevarēja atbildēt. Atpakaļceļā viņa prātā radās idejas, kuras viņš vēlāk attīstīja kā evolūcijas dabiskās izlases ceļā teoriju. Otrajā 1845. gada izdevumā par to ir daži ierosinājumi.

Vēlāk viņš saprata, ka ir pieļāvis lielu kļūdu, atzīmējot, uz kurām salām tika atrasti daži Galapagu salu eksemplāri. Šī neatbilstība radīja grūtības precīzi saistīt konkrētus paraugus ar atsevišķu salu vidi un apstākļiem. Tomēr, lai gan šo paraugu sākotnējā identifikācija bija kļūdaina, kopējā novērojumu kopa — par sugu atšķirībām starp salām — bija pietiekami skaidra, lai iedvesmotu domu par ģeogrāfisku sugu rašanos un adaptāciju. Vēlākie pārskatījumi un identifikācijas (piem., ornitologa John Gould darbs attiecībā uz putnu paraugiem) palīdzēja precizēt sugu aprakstus un attiecības.

No novērojumiem pie teorijas

Darvins 1837. gada jūlijā, nepilnu gadu pēc kuģa "Bīgls" atgriešanās Anglijā, atvēra savu slepeno "transmutācijas" piezīmju grāmatiņu (B piezīmju grāmatiņa). Tajā viņš sāka sistemātiskāk formulēt domu, ka sugas var mainīties laika gaitā un ka pastāv mehānismi, kas to nosaka. Ceļojumā iegūtie fakti — fosilijas, ģeoloģiskie pierādījumi, sugu variācijas salās un kontinentos — vēlāk kļuva par pamatu viņa lielākam darbam.

Darvina pēctecība 1859. gada grāmatā On the Origin of Species sniedza pilnīgu teorētisku skaidrojumu par dabisko izlasi, taču ideju saknes ir acīmredzamas jau Beigla ceļojuma novērojumos un piezīmēs. Ceļojuma laikā iegūtie paraugi un piezīmes tika rūpīgi pārskatīti, identificēti un papildināti ar citu dabaszinātnieku atziņām (piem., ģeoloģu un ornitologu darbs), kas ļāva Darvinam izstrādāt plašāku teoriju.

Grāmatas raksturs un ietekme

Grāmata ir gan spilgts un aizraujošs ceļojuma apraksts, gan arī detalizēts zinātnisks lauka dienasgrāmata. Tā ietver bioloģiju, ģeoloģiju un antropoloģiju. Darvina novērojumi tika rakstīti laikā, kad rietumeiropieši pētīja un kartēja visu pasauli. Lai gan Darvins ekspedīcijas laikā atkārtoti apmeklēja dažus apvidus, pārskatāmības labad grāmatas nodaļas sakārtotas pēc vietām un vietām, nevis pēc datumiem.

Stils ir pieejams plašai auditorijai — autors ne tikai apraksta dabas objektus, bet arī bagātīgi ilustrē vietu atmosfēru un cilvēku stāstus. Tas padarīja grāmatu populāru ne tikai zinātnieku vidū, bet arī plašākā sabiedrībā, veicinot interesi par dabas vēsturi un pētniecību. Darvina ceļojuma apraksti joprojām tiek lasīti gan kā literārs ceļojuma žanra paraugs, gan kā vērtīgs zinātnes vēstures avots.

Mantojums

Bīgla ceļojums ne tikai dokumentē vienu no nozīmīgākajām lauka ekspedīcijām 19. gadsimtā, bet arī parāda, kā rūpīga novērošana un kritiska domāšana var novest pie fundamentālām zinātniskām atziņām. Darvina atziņas no šī ceļojuma kļuva par pamatu mūsdienu evolūcijas bioloģijai, un grāmata turpina iedvesmot dabaszinātņu interesentus visā pasaulē.

Jautājumi un atbildes

J: Kāds ir Čārlza Darvina grāmatas nosaukums?

J: Kad tā pirmo reizi tika publicēta?

J: Kāda veida ekspedīcijā devās HMS Beagle?

J: Cik ilgi ilga bija ekspedīcija?

J: Kādas tēmas ir aplūkotas Darvina grāmatā?

J: Kādu kļūdu Darvins pieļāva ceļojuma laikā, ko vēlāk saprata?

J: Kad Darvins atvēra savu slepeno "transmutācijas" piezīmju grāmatiņu?

Meklēt pēc burta