Galapagu salas (Ekvadora): unikāla fauna, Darvins un UNESCO mantojums
Atklāj Galapagu salas (Ekvadora) — unikāla fauna ar milzu bruņurupučiem, Darvina iedvesmu, UNESCO Pasaules mantojumu un aizsargāto nacionālo parku.
Galapagu salas (spāņu: Archipiélago de Colón) ir salu grupa Klusajā okeānā, kas tagad pieder Ekvadorai. Salas ir slavenas ar daudzajiem vietējiem dzīvniekiem, tostarp milzu bruņurupučiem, kas nav sastopami nekur citur uz Zemes. Šie dzīvnieki palīdzēja Čārlzam Darvinam izstrādāt savu evolūcijas teoriju dabiskās atlases ceļā pēc tam, kad viņš 1835. gadā apmeklēja salas.
97 % salu ir nacionālais parks, izņemot apdzīvoto daļu. Galapagu nacionālais parks ir iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā (1978), jūras rezervāts (1980) un biosfēras rezervāts (1986).
Ģeogrāfija un izcelsme
Galapagu arhipelāgs sastāv no vairākām lielākām un daudzām mazākām salām — kopumā apmēram divdesmit galveno salu un neskaitāmiem klintīm un klintainiem atolliem. Salas ir vulkāniskas izcelsmes, tās atrodas apmēram 900 km rietumos no Ekvadoras kontinenta. Dēļ ģeogrāfiskās izolācijas un dažādu straumju ietekmes klimats un dzīvotnes katrā salā var ievērojami atšķirties.
Bioloģiskā daudzveidība un endēmi
Galapagu salas ir viena no pasaules pazīstamākajām vietām ar augstu endēmismu — daudzas sugas attīstījās neatkarīgi, pielāgojoties vietējām ekoloģiskajām nišām. Starp svarīgākajiem endēmiem ir:
- milzu bruņurupuči — dažādas populācijas, kas atšķiras pēc krūšu formas un dzīvesvietas,
- Galapagu jūras ķirzaka (marine iguana) — vienīgā ķirzaka, kas peld un barojas jūrā,
- Darvina zvirbuļi — vairāki sugu un formu veidi, kuriem ir atšķirīgi knābju veidi atkarībā no barības avota,
- nepārlidojošais kormorāns (flightless cormorant) — putns, kas zaudējis spārnu lidošanas spējas,
- Galapagu pingvīns — vienīgais pingvīns, kas dzīvo ekvatoriālā reģionā.
Šīs un citas sugas ir ļoti raksturīgas salu ekosistēmai un piesaista dabas pētniekus un tūristus no visas pasaules.
Vēsture, Darvins un zinātniskā nozīme
1835. gada apmeklējums ar kuģi HMS Beagle un Čārlza Darvina novērojumi Galapagos salās bija izšķiroši viņa pārdomām par sugu izcelšanos. Novērojumi par zvirbuļu knābju variācijām, bruņurupučiem un citu sugu atšķirībām starp salām deva pamatu idejai, ka sugas var adaptēties vietējiem apstākļiem un laika gaitā mainīties.
Aizsardzība, pārvaldība un tūrisms
Galapagu aizsardzība ir starptautiska prioritāte. Galapagu nacionālais parks (izveidots 1959. gadā) un jūras rezervāti ierobežo cilvēku darbības, lai pasargātu ekosistēmas. Apsaimniekošana ietver bioloģiskās drošības pasākumus, invazīvo sugu iznīdēšanas programmas, laivu un zvejas regulēšanu, kā arī apmeklētāju uzraudzību.
Tūrisms ir svarīgs reģiona ekonomikai, tomēr tas tiek stingri reglamentēts: apmeklētāji parasti pārvietojas kopā ar licencētiem gidiem, ir noteiktas takas un apskates vietas, kā arī jāievēro noteikumi par attālumu no dzīvniekiem un atkritumu neizmešanu.
Galvenie draudi un izaicinājumi
- invazīvās sugas (piem., žurkas, kazas, kāpuri), kas konkurē vai iznīcina vietējos organismus,
- pārmērīga tūrisma slodze un infrastruktūras paplašināšanās apdzīvotajās zonās,
- nelegāla zveja un jūras resursu izmantošana,
- klimata pārmaiņu un El Niño notikumu ietekme, kas var iznīcināt barības bāzi un traucēt dzimstību.
Kāpēc Galapagu salas ir nozīmīgas
Galapagu salas ir unikāls dzīvs laboratorijas piemērs evolūcijas procesiem un dabas daudzveidībai. Tās zinātniski, izglītības un ekotūrisma nozīme, kā arī starptautiskā sadarbība aizsardzībā padara arhipelāgu par globālu mantojumu, kuru cenšas saglabāt nākamajām paaudzēm.
Galapagu salas atrodas netālu no Ekvadoras Klusajā okeānā.
Galapagu salas atrodas netālu no Ekvadoras Klusajā okeānā.
Atskaņot multivides Ekvadoras Galapagu salu animācijas karte
Skats no Bartolomes salas, Galapagu salas
Darvina arka Darvina salā Galapagu salās.
Jūras iguāna.
Grapsus grapsus, Galapagu salas.
Galapagu sauszemes iguāna, kas gozējas uz klints
Zilspalvainais zilspārnis.
Viļņoto albatrosu slavenais uznāciena rituāls
Jūras lauvas Galapagu salās ir nedaudz pieradinātas un ļoti ziņkārīgas.
Peldēšanās saldūdenī Puerto Ajorā, Galapagu salās, Santa Krusas salā.
Galapagu bruņurupucis Santa Krusas salā, Galapagu salas
Puerto Ayora naktī Santakrusas salā Galapagu salās Ekvadorā.
Vieta
Galapagu salas atrodas uz ekvatora, 973 km (604 jūdzes) no Ekvadoras Dienvidamerikā. Uz 19 salām ir 8 010 kvadrātkilometri (3 093 kvadrātjūdzes) zemes. Salas veidojušās no vulkāniem, un Isabelas un Fernandīnas salas vulkāni veido arī mūsdienās. Pēdējais vulkāna izvirdums bija Cerro Azul 2008. gada maijā Isabelas salā.
Cilvēki
2001. gadā Galapagu salās dzīvoja aptuveni 18 000 cilvēku. Lielākā daļa cilvēku uz salām ieceļojuši no Ekvadoras kontinentālās daļas, lai šeit dzīvotu pēdējo gadu laikā (1972. gadā salās dzīvoja aptuveni 3500 cilvēku). Lielākā daļa iedzīvotāju ir mestīzu etniskās grupas pārstāvji, kas ir spāņu un Amerikas pamatiedzīvotāju pēcteči.
Cilvēki dzīvo tikai piecās no 19 Galapagu salām: Baltra, Floreana, Isabela, San Krištobala un Santa Krusa. Lielākā pilsēta ir Puerto Ajora, kurā dzīvo aptuveni 10 000 cilvēku. Puerto Ayora atrodas Santa Cruz salā. Otra lielākā pilsēta ir Puerto Baquerizo Moreno uz San Krištobalas salas, kurā dzīvo aptuveni 5600 cilvēku. Puerto Villamil ir pilsēta Izabelas salā, kurā dzīvo aptuveni 2000 cilvēku. Galapagu salās 2012. gadā dzīvoja aptuveni 30 000 cilvēku.
Pēdējās divās desmitgadēs tūrisms ir nepārtraukti audzis; tiek lēsts, ka 2012. gadā Galapagu salas apmeklēs 200 000 tūristu.
Galapagu province
Salas ir viena no 24 Ekvadoras provincēm. Provinces galvaspilsēta ir Puerto Baquerizo Moreno, pilsēta ar 5600 iedzīvotājiem.
Provincē ir trīs kantoni. Katram kantonam ir mītne, kas ir pilsēta, līdzīga galvaspilsētai. Visas provinces salas atrodas vienā no trim kantoniem.
| Canton | Kantonas sēdeklis | Galvenās salas |
| Izabelas kantons | Puerto Villamil | Darvina, Fernandina, Isabela, Volfs |
| San Cristóbal kantons | Puerto Baquerizo Moreno | Española, Floreana, Genovesa, San Cristóbal, Santa Fe |
| Santa Cruz kantons | Puerto Ayora | Baltra, Bartolome, Maršena, Ziemeļu Seimūra, Pinta, Pinzons, Rabida, Santa Krusa, Santjago, Santjago, Santjago. |
Saistītās lapas
- Ekvadoras Pasaules mantojuma objektu saraksts
Ievērības cienīgas sugas
Ievērības cienīgas sugas:
- Iguānas
- Galapagu sauszemes iguānas, Conolophus spp.
- Jūras iguāna, Amblyrhynchus cristatus, vienīgā iguāna, kas barojas jūrā.
- Chelonia
- Galapagu bruņurupucis (Galapagu milzu bruņurupucis), Geochelone elephantopus, spāņu valodā pazīstams kā galápago, tas devis nosaukumu salām.
- Galapagu zaļais bruņurupucis, Chelonia mydas agassisi, zaļā bruņurupuča pasuga.
- Putni
- Bezspārnu kormorāns, Phalacrocorax harrisi
- Lielais fregates putns un lieliskais fregates putns
- Zilspalvainais zilspārnis, Sula nebouxii, ko apmeklētāji iecienījuši lielo zilo kāju dēļ, kuras tie demonstrē, uzvedoties uz randiņiem.
- Galapagu pingvīns, Spheniscus mendiculus, vienīgais tropu pingvīns, kas vēl dzīvo
- Viļņotais albatross Phoebastria irrorata, vienīgais tropu albatross, kas vēl dzīvo
- Galapagu vanags, Buteo galapagoensis, galvenais salu maitēdājs un "vides policists".
- Četras endēmiskās Galapagu putnu endēmiskās sugas - Nesomimus, kas ir pirmā Darvina pamanītā suga, kas atšķiras no salas uz salu.
- Trīspadsmit endēmiskās degunradžu sugas, tautā sauktas par Darvina spaiņiem. Starp tām ir asspīļzobīte Geospiza difficilis septentrionalis, ko dažkārt dēvē par "vampīru zandartu", jo tā sūc asinis, un ar darbarīkiem apveltītā dzeguze Camarhynchus pallidus.
- Zīdītāji
- Galapagu jūras lauvas, Zalophus wollebaeki, kas ir tuvi radinieki Kalifornijas jūras lauvai, bet ir mazāki.
- Dzelkņveidīgie
- Jūras gurķi - cēlonis vides cīņām ar zvejniekiem par šīs dārgās Āzijas delikateses kvotām.
Jautājumi un atbildes
J: Kur atrodas Galapagu salas?
A: Galapagu salas atrodas Klusajā okeānā un pieder Ekvadorai.
J: Kādi dzīvnieki dzīvo Galapagu salās?
A: Galapagu salas ir slavenas ar daudzajiem vietējiem dzīvniekiem, tostarp milzu bruņurupučiem, kas nav sastopami nekur citur uz Zemes.
J: Ko nozīmē termins Archipiélago de Colón?
A: Termins Archipiélago de Colón ir Galapagu salu nosaukums spāņu valodā.
J: Kas apmeklēja Galapagu salas 1835. gadā?
A: Čārlzs Darvins apmeklēja Galapagu salas 1835. gadā.
J: Kādu teoriju Čārlzs Darvins izstrādāja pēc Galapagu salu apmeklējuma?
A: Pēc Galapagu salu apmeklējuma Čārlzs Darvins izstrādāja savu evolūcijas teoriju par dabisko atlasi.
J: Cik liela daļa no Galapagu salām ir nacionālais parks?
A: 97 % Galapagu salu ir nacionālais parks, izņemot apdzīvotās daļas.
J: Kādi ir Galapagu nacionālā parka nosaukumi?
A: Galapagu nacionālais parks ir iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā (1978), jūras rezervāts (1980) un biosfēras rezervāts (1986).
Meklēt