Galapagu jūras iguāna (Amblyrhynchus cristatus) — apraksts un fakti
Galapagu jūras iguāna (Amblyrhynchus cristatus) – aizraujošs apraksts un fakti par vienīgo jūras ķirzaku: izskats, uzvedība, uzturs, dzīvesvieta un niršanas spēja.
Jūras iguāna (Amblyrhynchus cristatus) ir iguāna, kas sastopama tikai Galapagu salās. Tā ir vienīgā mūsdienu ķirzaka, kas dzīvo un meklē barību jūrā. Neparasti ir arī tas, ka tā ir veģetāriete. Tā ēd tikai aļģes.
Iguāna var ienirt ūdenī vairāk nekā 9 m dziļumā. Tā ir izplatījusies uz visām arhipelāga salām, un dažkārt to dēvē par Galapagu jūras iguānu. Tā galvenokārt dzīvo Galapagu salu klinšainajā krastā, lai sasildītos no salīdzinoši aukstā ūdens. To var sastapt arī purvos un mangrovju pludmalēs. Čārlzs Darvins tās aprakstīja:
Izskats un izmēri
Jūras iguānas ķermenis ir īss, ar spēcīgu astes daļu, kas palīdz peldēšanā. Pieaugušie dzimumi atšķiras pēc izmēra un krāsojuma — tēviņi parasti ir lielāki un tumšāki, kamēr mātītes ir mazākas un blāvākas. Garums var sasniegt vairākus desmitus centimetru līdz aptuveni metram un vairāk (ieskaitot asti), un smagums var būt vairāki kilogrami. Raksturīga raupja, čūskai līdzīga āda un adatu veida muguras skatuļi.
Barība un pārtikas iegūšana
Galvenā barības avots ir jūras aļģes — sarkanās un zaļās aļģes, kas aug pie akmeņiem piekrastē un zem ūdens. Iguānas iegūst pārtiku peldot un dziļi ienirstot, dažkārt pārvarot auksto ūdeni un straumes. Pēc iznirstošanas tās bieži tām nepieciešamo siltumu atgūst, sildoties uz saulainiem klintīm.
Fizioloģiskās un uzvedības adaptācijas
- Sāls izvadīšana: īpašas sāls dziedzeri galvas reģionā izvada lieko sāli no asinīm; to var novērot kā “sniegšanu” (klepošanas vai šķaudīšanas līdzīga darbība), kad izdalās koncentrēts sāls.
- Termoregulācija: tumšā krāsa palīdz ātrāk absorbēt siltumu pēc peldes, un iguānas pavada ilgu laiku, sauļojoties, lai paaugstinātu ķermeņa temperatūru.
- Peldēšana un niršana: spēcīga aste un plānas, plakani kājas palīdz kustēties zem ūdens; tās var ienirt vairāk nekā 9 m dziļumā un uzturēties zem ūdens vairākas minūtes.
Sociālā uzvedība un vairošanās
Jūras iguānas parasti dzīvo kolonijās. Sezonas laikā tēviņi izveido teritoriālas zonas, kurās piesaista mātītes un aizstāv tās no citiem tēviņiem — cīņas ietver galvas vicināšanu un atklātas sadursmes. Pēc pārošanās mātītes izraka bedres vai izmanto smiltis un augsni, kur dēj no dažiem līdz vairākām olām (olgu skaits var atšķirties atkarībā no populācijas). Olšūnas izdēj un tās inkubējas zemē; mazuļi, izšķīlušies, drīz pēc tam patstāvīgi meklē barību.
Draudi un aizsardzība
Galapagu jūras iguānas populācijas ir jutīgas pret vides svārstībām un cilvēka ietekmi. Galvenie draudi ir:
- El Niño klimatiskie notikumi, kas samazina aļģu pieejamību un var izraisīt masveida bada gadījumus;
- ievestie plēsēji (pūces, suņi, kaķi, žurkas), kuri uzbrūk olām un mazuļiem;
- piesārņojums, naftas noplūdes un tūrisma traucējumi izkaisītās dzīvotnēs.
Galapagu salu iekšējā aizsardzības režīma ietvaros, kā arī dažādu monitoringa un invazīvo sugu kontroles programmu rezultātā tiek īstenoti pasākumi šo iguānu aizsardzībai.
Interesanti fakti
- Tā ir vienīgā ķirzaka, kas aktīvi medī barību jūrā un specializējas uz aļģu ēšanu.
- Viens no redzamākajiem uzvedības rituāliem ir sāls “sniegšana”, kas palīdz uzturēt sāls līdzsvaru organismā.
- Jūras iguānas var krasi mainīt ķermeņa krāsu sezonāli un dzimumu starpā — īpaši pārošanās laikā tēviņi var iegūt spilgtākas nokrāsas.
Čārlzs Darvins tās aprakstīja savā ceļojuma laikā un pievērsās to unikālajiem pielāgojumiem, kas parāda, kā izolēta vide var ietekmēt evolūciju. Mūsdienās Galapagu jūras iguāna ir gan zinātnes, gan tūrisma simbols, kuras saglabāšana turpinās būt svarīga, lai nodrošinātu šīs vienreizējās sugas nākotni.
Meklēt