Marmozetes — Jaunās pasaules pērtiķi: sugas, bioloģija un izplatība
Marmozetes: 22 sugas, unikāla bioloģija, dzimumlīniju himerisms, uzvedība un izplatība Dienvidamerikā — viss par šiem maziem koku iemītniekiem un to dzīvesveidu.
Marmošetes ir Jaunās pasaules pērtiķu grupa. Tās ietver 22 sugas, kas izvietotas četrās ģintīs un pieder pie Callitrichidae dzimtas. Terminu "marmosete" bieži lieto arī attiecībā uz Goeldi marmosetu, Callimico goeldii, kas ir cieši saistīta ar šo grupu.
Lielākā daļa marmozešu ķermeņa garums (bez astes) ir aptuveni 15–20 cm, bet aste bieži ir garāka par ķermeni. Salīdzinājumā ar citiem pērtiķiem tām saglabājušās vairākas primitīvas iezīmes. Tām ir primitīvas smadzeņu un ķermeņa proporcijas, un to ķermeņa temperatūra var būt relatīvi mainīga — diennakts laikā temperatūra var atšķirties pat līdz četriem grādiem. Tām ir nagi (klaušu tipa, kas līdzinās nagiem, nevis plakanajiem pērtiķu nagi), nav gudrības zobu, un to smadzeņu uzbūve atšķiras no lielāko pērtiķu grupu smadzenēm. Marmozetes ir dzimtās Dienvidamerikā un tās ir sastopamas Bolīvijā, Brazīlijā, Ekvadorā, Kolumbijā, Paragvajā, Peru un dažreiz arī citos Dienvidamerikas reģionos; tās ir novērotas arī Centrālamerikā.
Marmozetēm ir zināms ģenētisks himerisms — daudzi indivīdi nes šūnas, kas radušās no brāļiem vai māsām dzemdē, kas ir reta parādība starp primātiem un īpaši izteikta šajā dzimtā.
Uzturs un medīšana
Marmosetes ir aktīvas un pārsvarā dzīvo mežu koku vainagos. Tās barojas ar kukaiņiem, augļiem un lapām, kā arī ar koku sveķiem un nektāru. Tām ir gari apakšējie priekšzobi, kas ļauj izgrauzt caurumus koku stumbros un zaros, lai ievāktu sveķus; dažas sugas ir īpaši specializētas uz sveķu patēriņu (gummi‑barotājas).
Sociālā uzvedība un grupas struktūra
Marmozetes dzīvo ģimenes grupās, kurās parasti ir no trīs līdz 15 indivīdiem. Grupā ir vienā vai divas dominējošas mātītes, viens vai vairāki tēviņi, pēcnācēji un citi palīgi. Saimnieciskā kopdzīve ietver kopējo mazuļu kopšanu — mazuļus bieži nēsā tēviņi un citas grupas būtnes, ne tikai māte. To pārošanās sistēmas var būt ļoti dažādas, tostarp monogāmija, poliginija un pat poliandrija; bieži dominējošā mātīte ierobežo citu mātīšu reproduktīvo aktivitāti, izmantojot uzvedības un feromonu mehānismus.
Reprodukcija un attīstība
Daudzas marmozetes dzemdē vienu vai divus metienus gadā; dvīņu piedzimšana ir īpaši izplatīta. Grūsnības periods parasti ilgst aptuveni 140–150 dienas, un jaundzimušie ir mazi un attīstības ziņā atkarīgi no grupas atbalsta pirmajos mēnešos. Palīgi grupā palīdz barot un nēsāt mazuļus, kas palielina izdzīvošanas iespējas.
Komunikācija un uzvedība
Marmozetes aktīvi izmanto balsi, ķermeņa valodu un smaržas zīmogus, lai sazinātos un iezīmētu teritoriju. Tās ir dienas aktivitātes radītāji, pieaugušo aktivitāte koncentrējas uz barošanās vietām, pārvietošanos starp kokiem un savstarpēju sociālo mijiedarbību. Dažas sugas spēj samazināt aktivitāti un mijiedarbību aukstākos vai nelabvēlīgos apstākļos, lai taupītu enerģiju.
Himerisms un ģenētiskās īpatnības
Himerisms marmozetēs rodas, kad dvīņu embriji apmainās ar šūnām dzemdē, kas noved pie tā, ka pieaugušajam indivīdam var būt vairākas ģenētiskās līnijas ķermenī. Tas ir nozīmīgs fenomens, kas ietekmē izpratni par radniecību un reproduktīvajiem procesiem šajās sugās — šādas šūnu apmaiņas rezultātā dažkārt var būt sarežģītāka paternitātes noteikšana bez molekulāriem testiem.
Izplatība un biotopi
Marmozetes galvenokārt apdzīvo tropu un subtropu mežus: lietusmežus, krūmājus, meža malas un sekundāros mežus. Dažas sugas labi pielāgojas cilvēka ietekmētiem biotopiem, piemēram, plantācijām un atjaunotām meža platībām, bet citas ir ļoti atkarīgas no neskarta meža struktūras.
Conservācija
Daudzas marmozetu sugas saskaras ar draudiem, tostarp mežu izciršanu, dzīvesvietu fragmentāciju un nelikumīgu tirdzniecību kā mājdzīvniekiem. Dažām sugām populācijas samazinās, un tās ir pievienotas IUCN apdraudēto sugu sarakstiem. Papildus, cilvēku ievestas vai izplatītas sugas dažviet rada hibridizācijas risku vietējām sugām. Saglabāšana prasa biotopu aizsardzību, likumīgu regulējumu un sabiedrības izglītošanu par šo pērtiķu ekologisko nozīmi.
Dzīves ilgums brīvā dabā parasti ir ap 10–12 gadiem, bet gādīgākos apstākļos (zooloģiskajos dārzos, pētniecības centros) marmozetes var nodzīvot līdz 15–16 gadiem vai vairāk.
Populārākās sugas, ar kurām sabiedrība var sastapties vai par kurām lasīt plašāk, iekļauj kopējo marmosetu (Callithrix jacchus), pygmy marmoset (Cebuella spp.) un citas Callitrichidae pārstāvji. Šīs sugas ir nozīmīgas gan zinātnē, gan ekosistēmu funkcijās (piem., koku sveķu izplatīšanā un kukaiņu populāciju regulēšanā).
Jautājumi un atbildes
J: Kāda ir marmozešu bioloģiskā dzimta?
A: Marmozetes pieder pie Callitrichidae dzimtas.
J: Cik ilgi parasti dzīvo marmozetes?
A: Lielākā daļa marmozešu ir aptuveni 20 cm garas.
J: Kur savvaļā sastopamas marmozetes?
A: Marmosetes ir Dienvidamerikas dzimtene, un tās ir sastopamas Bolīvijā, Brazīlijā, Kolumbijā, Ekvadorā, Paragvajā, Paragvajā un Peru. Tie ir novēroti arī Centrālamerikā.
J: Ko ēd marmozetes?
A: Marmozetes ēd kukaiņus, augļus un lapas. Dažas sugas ir specializējušās gumijas ēšanā, ko tās košļāj uz koku stumbriem un zariem.
Jautājums: Cik daudz locekļu var būt marmozešu grupā?
A: Vienā marmozešu grupā var būt no trim līdz piecpadsmit locekļiem, tostarp viena vai divas vaislas mātītes, nesaistīts tēviņš, pēcnācēji un citi ģimenes locekļi, kā arī nesaistīti indivīdi.
J: Kāda ir marmozešu pārošanās sistēma?
A: Marmozešu pārošanās sistēmas ir dažādas un ietver monogāmiju, monogāmiju, poligāmiju un dažkārt poligniju.
Meklēt