Centrālamerika (América Central vai Centroamérica) ir Amerikas ģeogrāfiskais reģions, kas parasti tiek uzskatīts par daļu no kontinenta, ko sauc par Ziemeļamerika. Tas stiepjas no Gvatemalas un Belizas ziemeļrietumos līdz Panamai dienvidaustrumos. Reģions atrodas dienvidaustrumos no Meksikas un ziemeļrietumos no Kolumbijas, starp Kluso okeānu un Karību jūru.

Centrālamerikas kopējā platība ir aptuveni 524 000 kvadrātkilometru (apmēram 202 000 kvadrātjūdžu), kas veido niecīgu daļu no Zemes sauszemes platības. Tālāk ir centrālamerisko valstu saraksts, sākot no lielākās līdz mazākajai pēc zemes platības:

Lai gan Nikaragva ir teritorijas ziņā lielākā valsts reģionā, Gvatemala ir visapdzīvotākā — vairāk nekā 14 miljoni iedzīvotāju — un tajā atrodas arī reģiona blīvākā lielpilsēta, Gvatemalas pilsēta.

Sešās no septiņām valstīm oficiālā valoda ir spāņu, bet Beliza ir vienīgā valsts reģionā, kuras oficiālā valoda ir angļu, lai gan Belizā būtiska daļa iedzīvotāju runā arī spāniski — pašlaik aptuveni 195 597 (62,8 %) cilvēku. Reģionā runā arī daudzas vietējās valodas, tostarp maiju valodas, kā arī dažādi kreolu dialekti un citi vietējie jezici.

Centrālamerikas iedzīvotāju blīvums vidēji ir apmēram 77 cilvēki uz kvadrātkilometru, taču blīvums ļoti atšķiras pa valstīm un pilsētām — piekrastes reģioni un lielpilsētas parasti ir daudz blīvāk apdzīvotas nekā augstienes vai aizsargājamās teritorijas.

Ģeogrāfija un ainavas

Centrālamerika ir šaurs, bet ģeoloģiski daudzveidīgs šaurums starp diviem lieliem ūdens baseiniem. Reģionu raksturo kalnu grēdas, aktīvi vulkāni, ielejas, liela nozīme ir tropiskajiem mežiem un mangrovju joslām piekrastēs. Daļa teritorijas ir kalnaina (it īpaši Gvatemalas un Salvadore), savukārt Nikaragva un Hondurasā ir plašākas līdzenumu zonas un iekšzemes ezeri.

Klimats un dabas vides īpatnības

Klimats galvenokārt tropisks, ar izteiktām mitrā (lietus) un sausā perioda sezonām. Karību piekrastē ir siltāks un mitrāks klimats, bet Klusā okeāna piekraste mēdz būt sausāka. Dažādas augstuma zonas rada plašu mikroklimatu klāstu — no karstām piekrastēm līdz mēreniem kalnu reģioniem.

Biodaivrsitāte un aizsargājamās teritorijas

Centrālamerika ir daļa no biogeogrāfiskā reģiona, kas bieži tiek saukts par Mesoameriku — tas ir viens no pasaules biodaivrsitātes karstajiem punktiem. Reģionā atrodami tropiskie lietusmeži, miglas meži, garie korāļu rifi Karību jūrā un bagāta flora un fauna, tostarp daudzi endēmiski putni, rāpuļi un bezmugurkaulnieki. Daudzas valstis izveidojušas nacionālos parkus un aizsargājamās zonas, lai saglabātu šo bioloģisko daudzveidību.

Vēsture, politika un starptautiskā sadarbība

Centrālameriku raksturo gan kopīgas vēsturiskas iezīmes — koloniālais mantojums, neatkarības kustības 19. gadsimtā —, gan mūsdienu politiskā daudzveidība. Reģionā darbojas sadarbības organizācijas, piemēram, Centrālamerikas integrācijas sistēma (SICA), kas veicina politisko, ekonomisko un drošības sadarbību starp valstīm. Politiskā situācija un attīstības līmenis atšķiras pa valstīm.

Ekonomika un cilvēku nodarbinātība

Ekonomikas pamatus veido lauksaimniecība (kafija, banāni, cukurniedre, palma u. c.), pakalpojumu sektors, tūrisms un remitentēs (naudas pārvedumi no diasporas). Panama spēlē īpašu lomu pasaules tirdzniecībā, pateicoties Panamas kanālam, kas savieno Kluso okeānu ar Karību jūru un ir svarīgs kuģniecības ceļš globālai ekonomikai.

Dabas riski un katastrofas

Centrālamerika atrodas tektoniski aktīvā joslā, tāpēc bieži ir zemestrīces un vulkānu izvirdumi. Reģionu arī regulāri skar tropiskie cikloni (uragāni), kas var izraisīt plašus plūdus un zemes nogruvumus, īpaši Karību piekrastēs un zemu līmeņu piekrastes rajonos.

Īsi faktu punkti

  • Platība: apmēram 524 000 km2.
  • Valstis: Nikaragva, Hondurasa, Gvatemala, Panama, Kostarika, Beliza, Salvadora (saraksā augstāk).
  • Valodu daudzveidība: dominē spāņu, bet ir arī angļu, lai (Belizā), vietējās maiju valodas un kreolu dialekti.
  • Vidējais iedzīvotāju blīvums: apmēram 77 cilvēki/km2.

Šī informācija sniedz pārskatu par Centrālameriku — tās ģeogrāfiju, dabas un kultūras daudzveidību, kā arī ekonomiskajiem un politiskajiem aspektiem. Reģions ir nozīmīgs gan bioloģiski, gan ģeopolitiski, taču sastopas arī ar lieliem attīstības un vides aizsardzības izaicinājumiem.