Centrālamerika — definīcija, ģeogrāfija, valstis un galvenie fakti

Centrālamerika (América Central vai Centroamérica) ir Amerikas ģeogrāfiskais reģions, kas parasti tiek uzskatīts par daļu no kontinenta, ko sauc par Ziemeļamerika. Tas stiepjas no Gvatemalas un Belizas ziemeļrietumos līdz Panamai dienvidaustrumos. Reģions atrodas dienvidaustrumos no Meksikas un ziemeļrietumos no Kolumbijas, starp Kluso okeānu un Karību jūru.

Centrālamerikas kopējā platība ir aptuveni 524 000 kvadrātkilometru (apmēram 202 000 kvadrātjūdžu), kas veido niecīgu daļu no Zemes sauszemes platības. Tālāk ir centrālamerisko valstu saraksts, sākot no lielākās līdz mazākajai pēc zemes platības:

• Nikaragva (130 372 km2)
• Hondurasa (112 090 km2)
• Gvatemala (108 890 km2)
• Panama (78 200 km2)
• Kostarika (51 100 km2)
• Beliza (22 966 km2)
• Salvadora (21 040 km2)

Lai gan Nikaragva ir teritorijas ziņā lielākā valsts reģionā, Gvatemala ir visapdzīvotākā — vairāk nekā 14 miljoni iedzīvotāju — un tajā atrodas arī reģiona blīvākā lielpilsēta, Gvatemalas pilsēta.

Sešās no septiņām valstīm oficiālā valoda ir spāņu, bet Beliza ir vienīgā valsts reģionā, kuras oficiālā valoda ir angļu, lai gan Belizā būtiska daļa iedzīvotāju runā arī spāniski — pašlaik aptuveni 195 597 (62,8 %) cilvēku. Reģionā runā arī daudzas vietējās valodas, tostarp maiju valodas, kā arī dažādi kreolu dialekti un citi vietējie jezici.

Centrālamerikas iedzīvotāju blīvums vidēji ir apmēram 77 cilvēki uz kvadrātkilometru, taču blīvums ļoti atšķiras pa valstīm un pilsētām — piekrastes reģioni un lielpilsētas parasti ir daudz blīvāk apdzīvotas nekā augstienes vai aizsargājamās teritorijas.

Ģeogrāfija un ainavas

Centrālamerika ir šaurs, bet ģeoloģiski daudzveidīgs šaurums starp diviem lieliem ūdens baseiniem. Reģionu raksturo kalnu grēdas, aktīvi vulkāni, ielejas, liela nozīme ir tropiskajiem mežiem un mangrovju joslām piekrastēs. Daļa teritorijas ir kalnaina (it īpaši Gvatemalas un Salvadore), savukārt Nikaragva un Hondurasā ir plašākas līdzenumu zonas un iekšzemes ezeri.

Klimats un dabas vides īpatnības

Klimats galvenokārt tropisks, ar izteiktām mitrā (lietus) un sausā perioda sezonām. Karību piekrastē ir siltāks un mitrāks klimats, bet Klusā okeāna piekraste mēdz būt sausāka. Dažādas augstuma zonas rada plašu mikroklimatu klāstu — no karstām piekrastēm līdz mēreniem kalnu reģioniem.

Biodaivrsitāte un aizsargājamās teritorijas

Centrālamerika ir daļa no biogeogrāfiskā reģiona, kas bieži tiek saukts par Mesoameriku — tas ir viens no pasaules biodaivrsitātes karstajiem punktiem. Reģionā atrodami tropiskie lietusmeži, miglas meži, garie korāļu rifi Karību jūrā un bagāta flora un fauna, tostarp daudzi endēmiski putni, rāpuļi un bezmugurkaulnieki. Daudzas valstis izveidojušas nacionālos parkus un aizsargājamās zonas, lai saglabātu šo bioloģisko daudzveidību.

Vēsture, politika un starptautiskā sadarbība

Centrālameriku raksturo gan kopīgas vēsturiskas iezīmes — koloniālais mantojums, neatkarības kustības 19. gadsimtā —, gan mūsdienu politiskā daudzveidība. Reģionā darbojas sadarbības organizācijas, piemēram, Centrālamerikas integrācijas sistēma (SICA), kas veicina politisko, ekonomisko un drošības sadarbību starp valstīm. Politiskā situācija un attīstības līmenis atšķiras pa valstīm.

Ekonomika un cilvēku nodarbinātība

Ekonomikas pamatus veido lauksaimniecība (kafija, banāni, cukurniedre, palma u. c.), pakalpojumu sektors, tūrisms un remitentēs (naudas pārvedumi no diasporas). Panama spēlē īpašu lomu pasaules tirdzniecībā, pateicoties Panamas kanālam, kas savieno Kluso okeānu ar Karību jūru un ir svarīgs kuģniecības ceļš globālai ekonomikai.

Dabas riski un katastrofas

Centrālamerika atrodas tektoniski aktīvā joslā, tāpēc bieži ir zemestrīces un vulkānu izvirdumi. Reģionu arī regulāri skar tropiskie cikloni (uragāni), kas var izraisīt plašus plūdus un zemes nogruvumus, īpaši Karību piekrastēs un zemu līmeņu piekrastes rajonos.

Īsi faktu punkti

• Platība: apmēram 524 000 km2.
• Valstis: Nikaragva, Hondurasa, Gvatemala, Panama, Kostarika, Beliza, Salvadora (saraksā augstāk).
• Valodu daudzveidība: dominē spāņu, bet ir arī angļu, lai (Belizā), vietējās maiju valodas un kreolu dialekti.
• Vidējais iedzīvotāju blīvums: apmēram 77 cilvēki/km2.

Šī informācija sniedz pārskatu par Centrālameriku — tās ģeogrāfiju, dabas un kultūras daudzveidību, kā arī ekonomiskajiem un politiskajiem aspektiem. Reģions ir nozīmīgs gan bioloģiski, gan ģeopolitiski, taču sastopas arī ar lieliem attīstības un vides aizsardzības izaicinājumiem.

Ģeogrāfija

Centrālamerikas platība ir 524 000 kvadrātkilometru (202 000 kvadrātjūdžu). Tā ir gandrīz 0,1 % no visas Zemes virsmas. 2009. gadā iedzīvotāju skaits tika lēsts 41 739 000. Tās iedzīvotāju blīvums ir 77 cilvēki uz kvadrātkilometru jeb 206 cilvēki uz kvadrātjūdzi.

Fiziskā ģeogrāfija

Centrālamerikai ir daudz unikālu iezīmju, kas stiepjas no Belizas un Gvatemalas ziemeļrietumu robežas līdz Panamas šaurumam. Tur tā savienojas ar Kolumbijas Klusā okeāna zemieni Dienvidamerikā.

Centrālamerika ir aptuveni 524 000 kvadrātkilometru liela teritorija. Klusais okeāns atrodas dienvidrietumos, Karību jūra ziemeļaustrumos un Meksikas līcis ziemeļos. Lielākā daļa Centrālamerikas atrodas uz Karību jūras plātnes.

Reģions ir ģeoloģiski aktīvs. Tajā laiku pa laikam notiek vulkānu izvirdumi un zemestrīces.

1976. gada zemestrīcē Gvatemalā gāja bojā 23 001 cilvēks. Nikaragvas galvaspilsētu Managvu 1931. un 1972. gadā postīja zemestrīces. Pēdējā zemestrīcē gāja bojā aptuveni 5 001 cilvēks. Salvadorā notika trīs zemestrīces. Pirmā 1986. gadā un divas 2001. gadā. Zemestrīce 2009. gadā izpostīja Kostarikas ziemeļu un centrālo daļu. Tajā gāja bojā vismaz 35 cilvēki. Hondurasā 2009. gadā notika spēcīga zemestrīce.

Vulkānu izvirdumi ir bieži sastopami. 1968. gadā izvirdās Arenalas vulkāns Kostarikā. Tajā gāja bojā vismaz 87 cilvēki. Trīs Tabakonas, Pueblo Nuevo un San Luisa ciemati tika aprakti zem pelniem.

Centrālamerikā ir daudz kalnu grēdu; garākās no tām ir Sierra Madre de Chiapas, Cordillera Isabelia un Cordillera de Talamanca. Lielākā daļa Hondurasas, Kostarikas un Gvatemalas iedzīvotāju dzīvo ielejās starp kalniem. Ielejas ir piemērotas arī kafijas, pupiņu un citu kultūru audzēšanai.

Bioloģiskā daudzveidība

Centrālamerika ir daļa no Mezoamerikas bioloģiskās daudzveidības karstā punkta, kurā ir 7% no pasaules bioloģiskās daudzveidības. Tā kā Centrālamerika ir tilts starp Ziemeļameriku un Dienvidameriku, tajā sastopamas daudzas sugas no Nearktiskās un Neotropiskās ekozonas. Tomēr reģiona dienvidu valstīs (Kostarikā un Panamā) bioloģiskā daudzveidība ir lielāka nekā ziemeļu valstīs (Gvatemalā un Belizā), savukārt centrālajās valstīs (Hondurasā, Nikaragvā un Salvadorā) bioloģiskā daudzveidība ir vismazākā. Tabulā sniegta pašreizējā statistika par septiņām valstīm:

Valsts	Abinieki	Putni	Zīdītāji	Rāpuļi
Beliza	46	544	147	140	877	2894	3771
Kostarika	183	838	232	258	1511	12119	13630
Salvadora	30	434	137	106	707	2911	3618
Gvatemala	133	684	193	236	1246	8681	9927
Hondurasa	101	699	201	213	1214	5680	6894
Nikaragva	61	632	181	178	1052	7590	8642
Panama	182	904	241	242	1569	9915	11484

Tropu pludmale (El Zonte) netālu no La Libertad, Salvadora.


San Pedro pludmale Ambergris Caye, Belizā


El Chorreron, Salvadora.


     Centrālamerika un Karību jūras reģiona plātne


Centrālamerikas valstis un galvaspilsētas.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir Centrālamerika?

J: Cik liela ir Centrālamerika?

J: Kādas valstis atrodas Centrālamerikā?

J: Kurā Centrālamerikas valstī ir visvairāk iedzīvotāju?

J: Kādā valodā runā lielākā daļa Centrālamerikas iedzīvotāju?

Jautājums: Cik blīvs iedzīvotāju blīvums ir Centrālamerikas valstīs?

Meklēt pēc burta